Krievijas izraisītā kara apskats – 4. aprīlis

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Institute for the Study of War
Ukrainas aizstāvji
Foto: Ukrainas aizstāvji Foto: Maks Levin

Krievijas spēki turpina gūt nelielu vai gandrīz nekādu progresu  uzbrukumos, lai ieņemtu Doņeckas un Luhanskas apgabalus, kas ir viņu pašreizējais galvenais kara uzdevums. Krievijas vienības Donbasā saskaras ar pieaugošām morāles un apgādes problēmām. Turklāt Mariupoles ukraiņu aizstāvji ir pārspējuši ISW iepriekšējās aplēses un turpina noturēt pilsētu. Krievijas centieni pastiprināt savas rindas ar rezervistiem un kaujās cietušajām vienībām no Ukrainas ziemeļaustrumiem, ko varētu izmantot tālākos uzbrukumos Ukrainas austrumos, visticamāk, nepalielinās Krievijas izredzes gūt panākumus, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).

Krievijas spēki virzās no Harkivas ass, lai atsāktu uzbrukuma operācijas caur Slovjanskas pilsētu un savienotos ar citiem Krievijas spēkiem Donbasā, kas ļautu ielenkt Ukrainas aizstāvjus. Krievijas spēki 1. aprīlī ieņēma Izjumu (uz dienvidaustrumiem no Harkivas) un pēdējās trīs dienas ir veikuši aktīvus sagatavošanās darbus uzbrukuma operāciju atsākšanai - veidojuši krājumus, atjaunojuši kaujās cietušās vienības, labojuši bojāto tiltu Izjumā un veikuši izlūkošanas operācijas dienvidaustrumu virzienā.

Krievijas spēki tuvākajās dienās, visticamāk, sāks uzbrukuma operācijas virzienā uz Slovjansku, kas atrodas 50 km uz dienvidaustrumiem no Izjumas. Ja Krievijas spēki nespēs ieņemt Slovjansku, Krievijas uzbrukumi Donbasā, visticamāk, nespēs patstāvīgi izlauzties cauri Ukrainas aizsardzībai, un Krievijas kampaņa, lai ieņemtu visu Luhanskas un Doņeckas apgabalu, visticamāk, cietīs neveiksmi, skaidro ASV Kara izpētes institūts.

Krievijas izraisītā kara situācija – 5. aprīlis
Krievijas izraisītā kara situācija – 4. aprīlis George Barros, Kateryna Stepanenko and Thomas Bergeron/Institute for the Study of War and AEI’s Critical Threats Project

Demoralizētie Krievijas spēki Ukrainas ziemeļaustrumos turpina atkāpties uz Krieviju un, visticamāk, tie nebūs efektīvi izmantojami citur.

Ukrainas spēki veic operācijas, lai likvidētu atkāpšanās laikā palikušos krievus, un Krievijas spēki, visticamāk, nespēs noturēt kādas vienotas aizsardzības pozīcijas. Ukrainas bruņotie spēki ziņoja, ka no Kijivas ziemeļu daļas atvilktās Krievijas gaisa desanta vienības, 4. aprīlī devušās uz Belgorodu, Krievijā. Šīs vienības ir nepietiekami spēcīgas, tām trūkst ekipējuma un, visticamāk, tās ir ļoti demoralizētas.

Ukrainas ģenerālštābs 4. aprīlī ziņoja, ka 20. motorizētās strēlnieku divīzijas 33., 255. un 294. motorizētā gvardes pulka (kas ietilpst 8. apvienotās armijas sastāvā un, visticamāk, aktīvi piedalījās kaujās Donbasā vai Mariupolē) zaudējumi sasniedz līdz pat 40 % no ekipējuma un personālsastāva. Tikmēr šīs vienības izdzīvojušie karavīri cenšas pamest dienestu.

Ukrainas Militārās izlūkošanas pārvalde ziņoja, ka tās rīcībā nonācis Dienvidu militārā apgabala komandiera vietnieka Pjotra Giberta parakstīts dokuments, kurā norādīts, ka Krievijas virsnieki kompensē karavīriem papildu atvaļinājuma dienas, jo nav iespējams izmaksāt solīto ikmēneša algu skaidrā naudā.

Krievijas centieni radīt rezerves un aizstāt virsnieku zaudējumus joprojām saskaras ar nopietnām problēmām. Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki uz Ukrainu nosūta studentus un augstākās militārās izglītības iestāžu pedagogus, lai aizstātu pieaugošos virsnieku korupusa zaudējumus. Neapmācītu virsnieku un izglītības darbinieku nosūtīšana uz karu Ukrainā kavēs Krievijas armijas spēju attīstīt nākamo virsnieku paaudzi vēl gadiem ilgi. Ģenerālštābs 4. aprīlī papildus ziņoja, ka Kremlis ir uzsācis "slēptās mobilizācijas" pasākumus, lai uz Ukrainu nosūtītu aptuveni 60 000 personāla. Ģenerālštābs paziņoja, ka Kremlis priekšroku dod visu pakāpju rezervistiem, kuriem jau ir kaujas pieredze, īpaši Krasnodaras apgabalā, Permas apgabalā, Dagestānas Republikā, Ingušijā un Kalmikijā.

Dalies ar šo ziņu