Bijušais NATO komandieris ģenerālis Veslijs Klārks ir brīdinājis, ka Krievijas autoritārā prezidenta Vladimira Putina patiesie mērķi, uzbrūkot Ukrainai, ir nodibināt "kontroli pār Austrumeiropu" un "sagraut" aliansi, svētdien intervijā telekanālam "CNN" sacīja atvaļinātais ASV četrzvaigžņu ģenerālis Veslijs Klārks (Wesley Clark).
"Viņš vēlas Ukrainu. Viņš vēlas Baltijas valstis. Viņš vēlas kontroli pār Austrumeiropu. Viņš vēlas sagraut NATO, un viņš vēlas, lai Amerikas Savienotās Valstis izstājas," viņš teica.
V. Klārks, kurš ir "CNN" militārais analītiķis un no 1997. līdz 2000. gadam bija NATO augstākais sabiedroto spēku komandieris Eiropā, sacīja, ka V. Putins vēlas "sagraut starptautisko sistēmu" un panākt, lai Rietumi "emocionāli" un "morāli atbruņojas", uzskatot, ka viņa ambīcijas attiecas tikai uz Ukrainu.
Viņš arī aicināja ASV un to NATO sabiedrotos palielināt militāro palīdzību Ukrainai, jo īpaši ar iznīcinātāju lidmašīnām - jomā, kurā Pentagons ir atteicies palīdzēt, noraidot Polijas plānu piegādāt Kijivai MiG-29 lidmašīnas.
Lai gan ASV militārajās kampaņās pēdējo 50 gadu laikā tika sniegta palīdzība valstīm, "kuras nebija tik gatavas karot", karš Ukrainā ir atšķirīgs, viņš norādīja.
"Viņu karavīriem ir tikpat laba izglītība kā mums. Viņi ir tikpat labi tehniski sagatavoti kā mēs. Mēs dodam viņiem mūsu modernos ieročus, un viņi tos var izmantot 24 stundu laikā," sacīja V. Klārks. "Tāpēc mums būs labāk jāieklausās ukraiņos, kas viņiem ir vajadzīgs, un jādod viņiem ekipējums, ko viņi saka, ka viņiem vajag," viņš piebilda.
Atvaļinātais ģenerālis sacīja, ka Krievijas spēki kā nākamo centīsies ieņemt Dņipro pilsētu Ukrainas austrumos, lai atdalītu Ukrainas karaspēku Donbasa reģionā, kur Maskava ir atzinusi divas separātistu teritorijas par neatkarīgām valstīm.
Lai atvairītu Krievijas virzīšanos uz Dņipro, Ukrainai būtu nepieciešams "smagais kaujas aprīkojums", kas pārsniedz ASV līdz šim piegādāto, sacīja V. Klārks.
"Ne "Javelin", ne "Stingeri". Tas ir labi, lai palīdzētu aizsargāt pilsētas. Viņiem ir vajadzīgi tanki, mobilā artilērija, daudz munīcijas. Viņiem ir vajadzīga degviela, viņiem ir vajadzīgs remonts. Mēs to neesam nodrošinājuši," intervijā "CNN" atzina ģenerālis.
Karš Ukrainā norisinās jau 39 dienas. Kaujās un bombardēšanā, kas plosās valstī, ir nogalināti vismaz 1417 Ukrainas civiliedzīvotāji, bet 2038 ir ievainoti, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas dati, kas arī norādīja, ka faktiskie skaitļi, visticamāk, ir daudz lielāki.
“Sargs.lv” vēstīja, ka krievu okupanti Ukrainas okupētajās pilsētās pastrādājuši neskaitāmus šaušalīgus kara noziegumus, tostarp, sistemātiski nogalinājuši, mocījuši un izvarojuši civiliedzīvotājus, kuru vidū ir arī bērni, laupījuši okupētajās teritorijās, apzināti šāvuši pa civilās infrastruktūras objektiem, kā arī izmantojuši aizliegto munīciju.
