Krievijai bija iespēja nogriezt Ukrainu no piekļuves jūrai. Tā to palaida garām. Tagad ir ļoti iespējams, ka Ukrainai joprojām būs piekļuve jūras tirdzniecībai un iespēja atjaunot savu ekonomiku pēc kara beigām.
Ukrainai pirms 2014. gada bija vairākas stratēģiskas ostas, piemērām, Mariupoles osta, Berdjanskas osta Azovas jūrā, Sevastopole Krimas pussalas Melnās jūras pusē un Nikolajeva, Hersona un Odesa Melnajā jūrā.
Krievijas nelikumīgā Krimas okupācija 2014. gada sākumā, kas bija priekšvēstnesis Krievijas uzbrukumam Ukrainas austrumos tajā pašā gadā. Krimas aneksija de facto slēdza Kijivas pieeju Sevastopolei. Kad agrā 24. februāra rītā Krievija paplašināja karu pret Ukrainu, vairākas Ukrainas ostas ātri nonāca Krievijas okupācijā vai blokādē.
Krievi okupēja Berdjansku un Hersonu. Mariupole tika ielenkta. Krievijas Melnās jūras flote ir bloķējusi Nikolajevu, lai gan Ukrainas spēki pastāvīgi atvaira uzbrukumus.
Tomēr Odesa joprojām pilnībā atrodas Ukrainas kontrolē. Normāla jūras tirdzniecība nav iespējama, jo Melnās jūras flote atrodas netālu no vēsturiskās ostas pilsētas. Tajā pašā laikā ir gandrīz nulles izredzes, ka krievi kādreiz ieņems Odesu un pārveidos Ukrainu par valsti bez pieejas jūrai.
Apvienotā Karaliste un citas valstis aizvadītajā nedēļā apņēmās piegādāt Ukrainai piekrastes aizsardzības ieročus un citu ekipējumu. Ja solījumi tiks pildīti, veiksmīga Krievijas uzbrukuma Odesai iespējamība, kas jau tā bija tuvu nullei, varētu samazināties vēl vairāk.
Odesas ieņemšana Krievijai ne vienmēr bija neiespējama. Pagājušā gada pavasarī, sākot izvietot 200 000 karavīru vairāk nekā simts bataljonu taktiskajās grupās pie Ukrainas robežām, Maskava sāka pētīt šo iespēju.
Tā varēja koncentrēties uz Ukrainas piekrasti, nosūtot karaspēku no Krievijas, okupētās Krimas un separātiskā Piedņestras reģiona Moldovā, lai no trim pusēm nospiestu Ukrainas piekrastes aizsardzību. Melnās jūras flote, kuras spēki palielinājās, pateicoties papildinājumiem no citām Krievijas flotēm, varēja koncentrēt savus desanta kuģus, lai veiktu uzbrukumu jebkurai Ukrainas ostas pilsētai.
Tā vietā Kremļa mērķis bija Kijiva un režīma maiņa, vienlaikus uzbrūkot arī valsts austrumos un dienvidos. Uzbrukumi Kijivai izgāzās. Piedzīvojusi milzīgus zaudējumus Krievijas armija atkāpās no Kijivas priekšpilsētām atpakaļ uz Baltkrieviju un Krieviju.
Uzbrukumam no jūras joprojām ir teorētiska iespēja, taču ārkārtīgi riskanta. Melnās jūras desanta flotile ar saviem "Ropucha" un "Alligator" klases desantkuģiem varētu pārvadāt lielu daļu jūras kājnieku ar vairākiem tūkstošiem karavīru un desmitiem transportlīdzekļu.
Taču pat neraugoties uz Krievijas kara flotes kreiseru, fregašu un korvešu klātbūtni, desantkuģi pēc būtības ir neaizsargāti. Te piemērs ir "Aligatora" klases desanta kuģa "Saratov" apkalpei, kas 24. martā tika saspridzināta piestātnē Berdjanskā. Pēc Ukrainas raķešu uzbrukuma šis kuģis ātri nogrima.
Tas bija Ukrainas bruņoto spēku uzbrukums, taču nav precizēta informācija, kā tieši tas tika veikts. Varbūt kādam no Kijivas bezpilota lidaparātiem izdevās izslīdēt cauri pretgaisa aizsardzībai un ar vadāmu raķeti nogremdēt "Saratov". Varbūt ukraiņiem paveicās ar ballistiskās raķetes šāvienu.
Video of the Black Sea Fleet's Saratov Project 1171 large landing ship on fire in the port of Berdyansk and two Project 775-class large landing ships departing port. At least one of the two is also on fire.https://t.co/5ogDVTpkC3 pic.twitter.com/s7hDcSKtwQ
— Rob Lee (@RALee85) March 24, 2022
Ukraina acīmredzot nebija paspējusi gar visu Melnās jūras un Azovas jūras piekrasti pilnībā izvietot savas jaunās pretkuģu raķešu "Neptune" sistēmas, kuras tā ražoja pirms Krievijas iebrukuma. Nelielā Ukrainas flote kara pirmajās dienās savu vienīgo fregati nogremdēja Odesā baidoties, ka kuģis galu galā varētu nonākt Krievijas rokās.
Taču pat bez "Neptune" vai jūras kara flotes Ukrainas bruņotie spēki ir pilnībā spējīgi atvairīt jūras desanta uzbrukumu Odesai. Pilsētas aizstāvji ir uzbūvējuši šķēršļus pludmalēs. Zem smiltīm un ūdenī ir izvietotas mīnas. Jaunie bezpilota lidaparāti un prettanku vadāmās raķetes, kā arī vecākas paaudzes artilērija un raķetes varēs ātri tikt galā ar visiem Krievijas desanta kuģiem, kuriem izdotos izslīdēt cauri mīnu laukiem.
Te jāatceras, ko Ukrainas karaspēks Mariupolē 22. martā vai pirms Krievijas plaša mēroga iebrukuma sākuma izdarīja ar Melnās jūras flotes "Raptor" klases patruļkuģi. Izmantojot divas, salīdzinoši novecojušas prettanku raķešu sistēmas "Konkurs", bataljona "Azov" karavīri guva vismaz vienu trāpījumu pa pretinieka kuģi.
Tas apliecina, ka, lai sakautu Krievijas jūras desanta spēkus, Odesas garnizonam pat nav vajadzīgas jaunākas paaudzes piekrastes aizsardzības sistēmas, ko iepriekš solīja piegādāt Lielbritānija. Ja krievi nevar sasniegt Odesu pa sauszemi un neriskē ar uzbrukumu pa jūru, sliktākais, ko viņi var izdarīt, ir apšaudīt ostas pilsētu ar raķetēm. Un tieši to viņi dara.
Taču šādu ieroču lietošana ir sava veida Krievijas flotes sakāves atzīšana. Šis karš galu galā beigsies, un Ukraina atsāks tirdzniecību ar pasauli. Pašreiz notiekošais liecina, ka liela daļa šīs tirdzniecības notiks tieši caur brīvo Odesu.
