Krievijas spēki rada apstākļus, lai izveidotu pastāvīgu kontroli pār Dienvidukrainas teritorijām, kuras tie pašlaik okupē, vai nu kā neatkarīgas "tautas republikas", vai arī pievienojot tās Krievijai. Krievijas avoti ziņo, ka okupētās Melitopoles un Volnovahas veikalos sāk pāreju uz Krievijas rubļa lietošanu. Šie pasākumi, kas militārajās okupācijas administrācijās nav nepieciešami vai ierasti, liecina, ka Krievijas valdnieks Vladimirs Putins, visticamāk, plāno saglabāt kontroli pār šīm teritorijām un ka viņa ambīcijas neaprobežojas tikai ar Donbasu, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Rietumu un Ukrainas avoti apgalvo, ka Vladimirs Putins 9. maijā varētu izsludināt Krievijas armijas "vispārējo mobilizāciju". Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless apgalvoja, ka V. Putins varētu sniegt šādu paziņojumu, taču B. Voless atzina, ka tas ir personisks viedoklis, kas nav balstīts uz izlūkdatiem. Ukrainas prezidenta padomnieks Mihails Podoļjaks pastiprināja šos apgalvojumus un paziņoja, ka vispārēja mobilizācija 9. maijā atbilstu kara prasībām, ar kurām Krievija saskaras uzbrukuma gaitā.
Kremlis, visticamāk, cenšas izmantot savus partnerus Kolektīvās drošības līguma organizācijā (KDLO), lai izvairītos no Rietumu sankcijām. Ukrainas Galvenā militārās izlūkošanas pārvalde (GUR) ziņoja, ka Krievija uzrunā KDLO dalībvalstis, lai iegādātos izejmateriālus, kurus Krievija nevar iegādāties Rietumu sankciju dēļ. GUR paziņoja, ka šie centieni palielinās KDLO locekļu ekonomisko atkarību no Krievijas un ļaus Krievijai izvairīties no sankcijām, izmantojot trešās valstis, lai reeksportētu Krievijas produkciju uz starptautiskajiem tirgiem. GUR paziņoja, ka Krievijas Uļjanovskas Mehāniskā rūpnīca mēģina ar Kazahstānas starpniecību iegūt Vācijas komponentus, kas nepieciešami zeme-gaiss raķešu sistēmu "Buk" un raķešu "Tunguska" ražošanai. Lai novērstu Krievijas izvairīšanos no sankciju ietekmes, Rietumu sankcijām, iespējams, būs jāvēršas pret Krievijas partneriem Kolektīvajā drošības un sadarbības organizācijā un Eirāzijas Ekonomisko savienību.
Mariupolē pēdējās diennakts laikā netika ziņots par nozīmīgām kinētiskām darbībām. Ukrainas Mariupoles pilsētas dome paziņoja, ka civiliedzīvotāji "Azovstaļ" rūpnīcā sāka evakuāciju uz Zaporižji.
Krievijas spēki turpināja veikt neveiksmīgus sauszemes uzbrukumus gar Doņeckas-Luhanskas frontes līniju un 1. maijā neveica nekādus būtiskus teritoriālos ieguvumus. Krievijas karaspēks turpināja koncentrēt centienus, lai pabeigtu Rubižņas un Popasnas ieņemšanu ar sauszemes uzbrukumiem, ko atbalstīja artilērija.
Krievijas uzbrukumi Ukrainas aizsardzības pozīcijām gar frontes līnijām joprojām nesasniedza būtisku progresu. Atkārtotas Krievijas neveiksmes, ieņemot tādus ciemus kā Zolote un Vilne, liecina, ka pirms iebrukuma Ukrainas aizsardzības pozīcijas bija pārāk spēcīgas, lai Krievijas karaspēks tās varētu šturmēt. Tomēr Krievijas spēkiem ir salīdzinoši lielāki panākumi, virzoties uz dienvidrietumiem Doņeckas apgabalā Limanas virzienā. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki veikuši neveiksmīgu uzbrukumu Ozernei, kas liecina, ka Krievijas spēki, visticamāk, pēdējo 24 stundu laikā ir guvuši ierobežotus panākumus uz dienvidiem un rietumiem no Jampilas (kas atrodas mazāk nekā 15 km uz dienvidaustrumiem no Limanas).
Ukrainas spēki 30. aprīlī, iespējams, veica raķešu artilērijas triecienus pret Krievijas Gaisa desanta spēku (VDV) un 2. apvienotās armijas komandpunktu Izjumā. 30. aprīlī Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs apgalvoja, ka triecienā, iespējams, nogalināts ģenerālmajors Andrejs Simonovs (Rietumu militārā apgabala elektroniskās kaujas vienību vadītājs), VDV štāba priekšnieks un citas Krievijas amatpersonas. Kāda augsta ranga ASV aizsardzības amatpersona ziņoja, ka Krievijas ģenerālštāba priekšnieks armijas ģenerālis Valērijs Gerasimovs atradās štābā Izjumā, bet pirms trieciena bija aizbraucis uz Krieviju. Iespējams, V. Gerasimovs mēģināja noskaidrot, kāpēc Krievijas ofensīva ir lielā mērā apstājusies uz Izjumas virziena asi un vai ir vērts turpināt ieguldīt līdzekļus karaspēka nostiprināšanai šajā rajonā. Komandieri bieži veic šādas vizītes svarīgos rajonos, lai gūtu konkrētāku priekšstatu par situāciju un, kas ir svarīgi, par tur darbojošos personu un vienību morāli un spējām.
Krievijas spēki turpināja apšaudīt Harkivu. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki apšauda ukraiņu pozīcijas netālu no Udi un Prudjankas, kas atrodas uz ziemeļiem no Harkivas (20 km attālumā no Krievijas robežas). Ziņojums par Ukrainas pozīcijām Udi pilsētā liecina, ka Ukrainas spēki uz ziemeļiem no Harkivas pilsētas ieņem lielāku teritoriju, nekā ISW bija iepriekš novērtējis.
Krievijas spēki 1. maijā veica raķešu "Onyx" triecienu Odesas gaisa spēku bāzei. Nesen pastiprinātie Krievijas triecieni Odesai, kā arī nepārtrauktā dezinformācijas izplatīšana Piedņestrā var liecināt, ka Krievijas spēki gatavojas uzbrukumam Odesai no austrumiem un rietumiem. Iespējams varētu tikt izmantots arī amfībijas operāciju atbalsts.
