Krievijas spēki turpināja pakāpeniski ar zaudējumiem progresēt Ukrainas austrumos. Krievijas karaspēks turpināja operācijas, lai ieņemtu Severodoņecku un Lisičansku. Krievijas militārā vadība, visticamāk, izmantos šo divu pilsētu ieņemšanu, lai apgalvotu, ka ir "atbrīvojusi" visu Luhanskas apgabalu. Nākamais mērķis varētu būt Doņeckas apgabals, taču ir maz ticams, ka Krievijas spēkiem būs pietiekami daudz resursu, lai ieņemtu ievērojamu teritoriju Doņeckas apgabalā pēc tam, kad Severodoņeckas apkaimē tiks ciesti papildu zaudējumi. Krievijas spēkus acīmredzami ierobežo Donbasa reljefs, un tiem joprojām būs grūti šķērsot Severskijdoņecas upi, lai pabeigtu Severodoņeckas-Lisičanskas aplenkšanu un turpinātu virzību uz rietumiem no Limanas virzienā uz Slovjansku, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Krievijas bruņoto spēku vadība turpina saskarties ar sarežģījumiem, kas saistīti ar spēku veidošanu un mobilizētā personāla morāles uzturēšanu. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas 8. apvienotās armijas pakļautībā esošais pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas (DNR) 1. armijas korpuss veic piespiedu mobilizāciju okupētajās Doņeckas apgabala teritorijās. ir ļoti maz ticams, ka Krievijas piespiedu mobilizācija spēs radīt nozīmīgu kaujas spēku, drīzāk tas palielinās zemo morāli un slikto disciplīnu Krievijas un tās pārstāvju vienībās. DNR 113. pulks 2. jūnijā publicēja video aicinājumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurā piespiedu kārtā mobilizētie karavīri sūdzas, ka visu kara laiku ir pavadījuši frontē Hersonā bez pārtikas un medikamentiem un ka mobilizācijas komitejas nav veikušas nepieciešamās medicīniskās pārbaudes un pieņēmušas personas, kuru veselības stāvoklim būtu bijis viņus jāattur no dienesta. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde papildus publiskoja pārtvertu telefonsarunu, kurā DNR karavīri līdzīgi sūdzas, ka dienestā piespiedu kārtā tika iesaukti fiziski nepiemēroti cilvēki un ka mobilizētajās vienībās valda masveida dzeršana un vispārēja nekārtība. Odesas militārās administrācijas pārstāvis Maksims Marčenko paziņoja, ka 30 līdz 40 % no Krievijas personāla, kas tika rotēts no Ukrainas, atteicās atgriezties, liekot Krievijas komandieriem sūtīt atpakaļ kaujās nesagatavotas un nemotivētas vienības. Tas saskan ar DNR karavīru sūdzībām, ka rotācijas prakse veicina sliktu morāli un neapmierinātību piespiedu mobilizētajās vienībās.
Krievijas okupācijas iestādes joprojām saskaras ar grūtībām izveidot pastāvīgu sabiedrības kontroli nesen okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukrainas pretošanās centrs ziņoja, ka Krievijas okupācijas pārvaldes "ir izveidotas tikai uz papīra" un nespēj kontrolēt vietējos iedzīvotājus, ieviest Krievijas rubļa lietošanu vai veikt birokrātiskos procesus. Ukrainas pretošanās centrs atzīmēja, ka Ukrainas civiliedzīvotāji atzinīgi vērtē partizānu aktivitātes, kas sistemātiski sabotē Krievijas okupācijas varu.
Krievijas spēki 2. jūnijā veica neveiksmīgus uzbrukumus un turpināja centienus atsākt plašāka mēroga ofensīvu uz dienvidaustrumiem no Izjumas virzienā uz Slovjansku. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki koncentrējas uz savu pašreizējo pozīciju saglabāšanu uz dienvidaustrumiem no Izjumas un apšaudīja Dovhenke, Kurulku, Virnopiliju un Doļinu, lai radītu apstākļus uzbrukuma operāciju atjaunošanai uz Slovjansku. Krievijas spēki papildus veica neveiksmīgas uzbrukuma operācijas ap Studenokas, Sosnoves, Svjatohirskas un Jarovas apvidu. Krievijas spēki, visticamāk, cenšas ieņemt šo apkaimi, lai izmantotu piekļuvi ceļiem un atbalstītu virzību uz Slovjansku. Tiek ziņots, ka Krievijas spēki Limanā mēģināja veikt vēl vienu neveiksmīgu uzbrukumu Raihorodokai uz ziemeļaustrumiem no Slovjanskas. Krievijas spēki, kas mēģina virzīties uz Slovjansku gan no Izjumas, gan Limanas puses, joprojām lielā mērā ir apstājušies un tuvākajās dienās, visticamāk, nepanāks ievērojamu progresu, īpaši tāpēc, ka lielākā daļa Krievijas spēku turpina koncentrēties uz Severodoņecku.
Krievijas spēki 2. jūnijā turpināja uzbrukumus Severodoņeckā un tās apkārtnē. Pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas (LNR) vadītājs Leonīds Pasečņiks apgalvoja, ka LNR kontrolē visu Luhanskas apgabalu, izņemot Severodoņecku un Ļisičansku. Ukrainas ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Oleksijs Gromovs paziņoja, ka, neraugoties uz Krievijas centieniem ielenkt Severodoņecku, Ukrainas karaspēkam nav pilnībā jāatkāpjas no pilsētas. Krievijas spēki veica neveiksmīgus sauszemes uzbrukumus uz dienvidiem no Severodoņeckas-Lisičanskas pie Bobrovas un Ustiņivkas. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēkus, visticamāk, kavēs mēģinājums virzīties uz Lisičansku no Severodoņeckas taktisko grūtību dēļ, kas saistītas ar Severskijdoņecas upes šķērsošanu.
Krievijas spēki 2. jūnijā turpināja sauszemes, raķešu un artilērijas triecienus Doņeckas apgabala apkaimē uz austrumiem no Bahmutas ap Komišuvahu, Mikailjevku, Vrubivku, Berestovi, Bilohorivku, Svitlodarsku un Nahirni, lai pārrautu sauszemes komunikāciju līnijas (GLOC) uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas un atbalstītu operāciju Severodoņeckas-Lisičanskas aplenkšanai no dienvidiem.
Krievijas spēki 2. jūnijā veica raķešu un artilērijas triecienus pret Harkivas pilsētu ziemeļu daļu. Krievijas "Telegram" kanāls apgalvoja, ka sadursmes starp Krievijas un Ukrainas karaspēku notika Veseles un Cupivkas rajonos uz ziemeļiem no Harkivas pilsētas, norādot, ka gar frontes līniju Harkivas apgabala ziemeļos turpinās lokālas kaujas.
Ukrainas pretuzbrukumi Hersonas apgabala ziemeļrietumos 2. jūnijā, visticamāk, atbīdīja Krievijas spēkus atpakaļ uz to ieņemtajām aizsardzības pozīcijām Inhulets upes austrumu krastā. Ar dronu uzņemtie kadri apstiprina, ka Ukrainas spēki veica pretuzbrukumu netālu no Starosiljas - apdzīvotas vietas Inhulets upes austrumu krastā, kas atrodas tikai 12 kilometrus uz dienvidiem no Krievijas kontrolētās teritorijas vistālāk uz ziemeļiem.
Krievijas spēki veic pasākumus, lai kavētu turpmāku Ukrainas pretuzbrukumu uz Hersonas-Mikolajivas apgabala rietumu robežas. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas spēki plāno pretuzbrukumu Mikolajivas apgabalā un 2. jūnijā iesaistījās smagās kaujās ar Krievijas spēkiem. Krievijas militārais "Telegram" kanāls "Rybar" apgalvoja, ka Ukrainas spēki mēģinās atbrīvot Snihurivku, kas atrodas aptuveni 66 kilometrus uz austrumiem no Mikolajivas pilsētas. Krievijas spēki veica raķešu triecienu pa dzelzceļa tiltu uz ziemeļrietumiem no Mikolajivas pilsētas, iespējams, lai novērstu Ukrainas spēku un tehnikas pārvietošanu šajā apgabalā. Krievijas okupācijas iestādes turpināja atslēgt telekomunikāciju signālus Zaporižjes un Hersonas apgabalā, un Ukrainas amatpersonas izteica pieņēmumu, ka Krievijas spēki baidās no Ukrainas pretuzbrukumiem un partizānu aktivitātēm okupētajās apdzīvotajās vietās un cenšas ierobežot Ukrainas sakarus.
Kremlis turpina raidīt neviennozīmīgus signālus par saviem plāniem integrēt okupētās Ukrainas teritorijas, kas, visticamāk, norāda, ka Kremlis nav izlēmis par vienotu rīcības virzienu. Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka referendums par Donbasa integrāciju Krievijā "diez vai ir iespējams" bez pilnīgas drošības nodrošināšanas reģionā, taču neprecizēja, ko Kremlis uzskata par "drošības nodrošināšanu". Partijas "Taisnīgā Krievija" (daļa no prokremliskās "sistēmiskās opozīcijas" partijām, kas nav tieši saistītas ar Putina partiju "Vienotā Krievija", bet neveido reālu opozīciju) līderis Sergejs Mironovs sacīja, ka jebkurš Ukrainas apgabals var pievienoties Krievijai. Tas atbalsta citu Krievijas Valsts domes deputātu apgalvojumus, ka Kremlis jau jūlijā pievienos Hersonas, Doņeckas un Luhanskas apgabalu. Krievijas senators Andrejs Turčaks paziņoja par "Vienotās Krievijas" "humānās palīdzības centra" atklāšanu Hersonas pilsētā un apgalvoja, ka ir vienojies par rūpnieciskās sadarbības līgumiem starp Hersonas apgabalu un Krieviju, taču precīzi Krievijas plāni attiecībā uz okupēto Hersonu joprojām nav skaidri. Krievijas atbalstītās okupācijas iestādes Zaporižjē paziņoja par Ukrainas valsts īpašuma, tostarp Zaporižjes atomelektrostacijas (AES), "nacionalizāciju", kas varētu liecināt, ka Kremlis cenšas ekonomiski izmantot nesen okupētās teritorijas ar vai bez tiešas aneksijas. Krievijas vicepremjers Marats Husnulļins iepriekš paziņoja, ka Zaporižjes AES strādās tikai un vienīgi Krievijas labā un pārdos elektroenerģiju Ukrainai. Ukrainas valsts enerģētikas uzņēmums "Energoatom" norādīja, ka Krievija fiziski nevar eksportēt elektroenerģiju no Zaporižjes AES, jo Krievija nav pieslēgta Ukrainas vai Eiropas energosistēmai.
To Mariupoles aizstāvju liktenis, kuri nonākuši Krievijas spēku gūstā, joprojām nav skaidrs. Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maljara ziņoja, ka Ukrainas amatpersonas apspriež ar Krieviju gūstekņu apmaiņu, bet atteicās komentēt sarunu statusu. Krievijas avoti apgalvoja, ka Ukrainas "Azov" pulka karavīri ir ieslodzījumā Oļeņivkā, aptuveni 22 km attālumā no Doņeckas pilsētas.
