Krievijas spēki 26. jūnijā veica masveida raķešu triecienu Kijivas Ševčenkivskas rajonam. Šis bija pirmais šāda izmēra trieciens Kijivai kopš aprīļa beigām un, visticamāk, ir tieša reakcija uz Rietumu līderu diskusijām par palīdzību Ukrainai notiekošajā G7 samitā. Ukrainas valdības avoti ziņoja, ka Krievijas spēki uzbruka infrastruktūrai Ševčenkivskas rajonā, izmantojot "X101" raķetes, kas tika izšautas no "Tu-95" un "Tu-160" bumbvedējiem virs Kaspijas jūras, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Twitter lietotājs "GeoConfirmed" lietotājs norādīja, ka triecieni bija vērsti uz valsts akciju holdinga "Artem", kas ražo raķetes "gaiss-gaiss", automātiskās gaisa vadāmo raķešu apmācības un apkopes sistēmas, prettanku vadāmās raķetes un lidaparātu aprīkojumu. "GeoConfirmed" norādīja, ka Krievijas spēki, visticamāk, raķetes izšāva no maksimāli iespējamā attāluma, kas traucējis GPS un radaru korelāciju, kā rezultātā trieciens skāra civilo infrastruktūru. Krievijas spēki, visticamāk, mērķēja uz rūpnīcu "Artem", lai G7 samita laikā iestātos pret Rietumu militāro palīdzību Ukrainai, un nodarīja papildu sekundārus postījumus dzīvojamai infrastruktūrai.
Kremlis turpina manipulēt ar Krievijas likumdošanu, lai veiktu "slēptu mobilizāciju" operāciju atbalstam Ukrainā. Krievijas Valsts dome 28. jūnijā paziņoja par plāniem izskatīt grozījumus likumā par militāro dienestu, kas ļautu militārajām amatpersonām piedāvāt līgumus jauniešiem uzreiz pēc "pilngadības sasniegšanas" vai vidusskolas beigšanas, tādējādi apejot nepieciešamību nokārtot militāro dienestu kā iesaucamajiem. Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) vadītājs Kirils Budanovs 25. jūnijā paziņoja, ka Kremlis veic "slēptu mobilizāciju" un ka nepārtraukto Krievijas mobilizācijas centienu dēļ Ukrainas spēki nevar gaidīt, kamēr krievi izsmels savu uzbrukuma potenciālu, pirms uzsākt pretuzbrukumus. K. Budanovs atzīmēja, ka Kremlis karam jau ir iesaistījis 330 000 karavīru, kas ir vairāk nekā trešdaļa no visiem Krievijas bruņotajiem spēkiem, un ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins sastapsies ar ievērojamu iekšzemes un sabiedrības pretestību, ja palielinās šo skaitu, veicot vispārēju mobilizāciju.
Krievijas bruņoto spēku vadību Ukrainā, visticamāk, pārņem pašreizējais Krievijas Militāri politiskās pārvaldes direktors ģenerālpulkvedis Genādijs Židko. G. Židko sēdēja blakus Krievijas aizsardzības ministram Sergejam Šoigu un sarunājās ar viņu 26. jūnijā Krievijas sauszemes spēku inspekcijas laikā Ukrainā. Krievijas Aizsardzības ministrija G. Židko vārda plāksnīti bija īpaši izpludinājusi, un viņa amats nav oficiāli apstiprināts, atšķirībā no divu Krievijas spēku grupu komandieriem Ukrainā, par kuriem "ISW" ziņoja iepriekš. "Conflict Intelligence Team" iepriekš 26. maijā ziņoja, ka G. Židko nomainījis Dienvidu militārā apgabala komandieri Aleksandru Dvorņikovu vispārējā komandiera amatā Ukrainā, lai gan "ISW" tobrīd nevarēja neatkarīgi pārbaudīt šīs izmaiņas. 21. jūnija ziņojumi par A. Dvorņikova atstādināšanu un G. Židko ieņemto nozīmīgo vietu S. Šoigu 26. jūnija vizītē, visticamāk, apstiprina šīs izmaiņas.
Krievijas spēki 26. jūnijā turpināja veikt uzbrukumus Lisičanskas dienvidu nomalēm. Krievijas karaspēks papildus nostiprināja nesen kontrolētās pozīcijas Severodoņeckā, Sirotinā, Voronovā un Borivskā un turpināja apšaudīt Ukrainas spēkus Severodoņeckas-Lisičanskas rajonā un tā apkārtnē. Informācija par detalizētu taktisko situāciju Lisičanskā, visticamāk, kļūs aizvien neskaidrāka, jo Krievijas spēki nostiprina kontroli pār Severodoņecku un turpina paplašināt virzību uz Lisičansku.
Krievijas spēki 26. jūnijā turpināja uzbrukuma operācijas uz austrumiem no Bahmutas gar autoceļu T1302 Bahmuta-Lisičanska. 26. jūnijā Krievijas Telegram kanāls "Rybar" apgalvoja, ka Krievijas spēki ir nodibinājuši kontroli pār autoceļu T1302 un ka Krievijas operācijas šajā rajonā, visticamāk, arvien vairāk būs orientētas uz autoceļa kontroles saglabāšanu, nevis Ukrainas sakaru līniju pārņemšanu. Krievijas spēki apšaudīja ukraiņu pozīcijas gar T1302 pie Nikolajevkas, Berestovkas, Pokrovskas un Kodemas un, kā ziņots, veica sauszemes uzbrukumus pie Berestovkas, Bilohorovkas, Kļinovas un Pokrovkses. Papildus Krievijas spēki veica sauszemes un artilērijas uzbrukumus Doņeckas apgabala dienvidrietumos pie Zaporižjes apgabala robežas Pavlivkas un Jehorivkas apkārtnē.
Krievijas spēki turpināja sauszemes uzbrukumus Slovjanskas virzienā no Izjumas dienvidaustrumiem, bet 26. jūnijā neguva nekādus apstiprinātus panākumus. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas spēku mēģinājumus virzīties uz priekšu pie Doļinas, Kurulkas un Mazanivkas, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas pie Harkivas-Doņeckas apgabala robežas. Krievijas Telegram kanāls "Readkova" papildus apgalvoja, ka Krievijas karaspēks cīnās ap Krasnopilliju un Bohorodičnu (uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas) un Prišibu un Sidorovu. Krievijas spēki turpināja gatavoties, lai atsāktu operācijas uz Slovjansku no rietumiem no Limanas, un apšaudīja Majakiju, apmēram 15 km uz ziemeļiem no Slovjanskas.
Krievijas spēki turpināja mēģinājumus uzlabot savas pozīcijas uz ziemeļiem no Harkivas pilsētas un 26. jūnijā veica ierobežotus, neveiksmīgus uzbrukumus gar frontes līnijām Harkivas apgabala ziemeļaustrumos. 26. jūnijā Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki veica neveiksmīgu uzbrukumu Dementivkai, apdzīvotai vietai apmēram 20 kilometrus uz ziemeļiem no Harkivas pilsētas gar autoceļu E105, kas ved uz Belgorodu. Krievijas Telegram kanāls "Readkova" apgalvoja, ka Krievijas spēki papildus cīnās uz ziemeļiem no Harkivas pilsētas Udu, Cupivkā un Verhnijsaltivā.
Krievijas spēki uz dienvidu ass turpināja aizsardzības operācijas un 26. jūnijā apšaudīja ukraiņu pozīcijas. Ukrainas Ģenerālštābs un Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība norādīja, ka Krievijas spēki koncentrējas uz to, lai neļautu Ukrainas karaspēkam pārgrupēties gar dienvidu frontes līnijām. Krievijas spēki vēlreiz neveiksmīgi mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas Potomkinā, Hersonas apgabala ziemeļrietumos. Krievijas spēki pastiprina artilērijas uzbrukumus Ukrainas pozīcijām, īpaši gar Hersonas-Mikolaivas apgabala robežu Inhulecas upes rietumu krastā, lai atvairītu nesen notikušos Ukrainas pretuzbrukumus. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība paziņoja, ka Krievijas spēki ir pastiprinājuši apšaudes tempu par 150 % un ka Krievijas apšaude ir gandrīz pilnībā iznīcinājusi dzīvojamās platības Davidivbridas apgabalā gar Inhulecas upes austrumu krastu. Krievijas spēki veica artilērijas un raķešu triecienus visā dienvidu frontes joslā dažādos Zaporižjes, Hersonas, Nikolajevas un Dņepropetrovskas apgabalu rajonos. Krievijas spēki papildus turpina nostiprināt savu militāro klātbūtni Čūskas salā pie Odesas apgabala krastiem, lai paplašinātu savu kontroli Melnās jūras dienvidrietumu daļā.
Krievijas okupācijas iestādes pastiprina pasākumus, lai nostiprinātu administratīvo kontroli okupētajās teritorijās, lai apspiestu pēdējā laikā pieaugošo Ukrainas partizānu aktivitāšu spiedienu. Ukrainas Ģenerālštābs 26. jūnijā ziņoja, ka Krievijas varas iestādes ir pastiprinājušas filtrēšanas pasākumus kontrolpunktos okupētajās teritorijās un šajos kontrolpunktos veic pretizlūkošanas pasākumus, iespējams, lai identificētu ukraiņu partizānus un vērstos pret tiem. 26. jūnijā Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība papildus paziņoja, ka Krievijas spēki nolaupa ukraiņu karavīru radiniekus Nikolajevas un Hersonas apgabalos. Ukrainas pilsētas Enerhodaras mērs Dmitrijs Orlovs paziņoja, ka Krievijas spēki Enerhodarā nolaupa un spīdzina iedzīvotājus, lai piespiedu kārtā iegūtu informāciju par "nelikumīgām darbībām". Ziņojumi par nolaupīšanu un pastiprinātiem tiesībaizsardzības pasākumiem no Krievijas varas iestāžu puses sakrīt ar ziņojumiem par Ukrainas partizānu darbību saasināšanos. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība paziņoja, ka ukraiņu pretošanās kustības dalībnieki Hersonas apgabalā arvien biežāk vēršas pret prokrieviski noskaņotiem kolaborantiem. 25. jūnijā ukraiņu partizāni aizdedzināja automašīnu, kas piederēja Krievijas ieceltajam izglītības iestāžu vadītājam.
