Krievijas ieroču žvadzināšana ir pastiprinājusies laikā, kad NATO valstu vadītāji ierodas Madridē uz ikgadējo samitu. Sabiedrotie ir vienojušies palielināt augstas gatavības spēku skaitu līdz vairāk kā 300 000 karavīru, un izvietot reģionā pretgaisa aizsardzības sistēmas un citu aprīkojumu, lai tas būtu pieejams pēkšņas krīzes gadījumā. Šāds NATO un sabiedroto lēmums ir izsaucis kārtējos krievu deputātu draudus kādai no alianses dalībvalstīm – šoreiz Lietuvai.
"Mums ir nepieciešams izlauzties cauri koridoram no Sanktpēterburgas gar Baltijas jūras piekrasti," sacīja Krievijas parlamenta deputāts. "Tikai tad mums būs normāls apgādes ceļš Kaļiņingradas pilsētai. Mēs to darīsim vieni paši. Nav vajadzības iesaistīt Baltkrieviju."
NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs skaidroja, ka Vladimirs Putins saprot, kādas sekas var radīt uzbrukums NATO sabiedrotai valstij, vienlaikus atzīstot, ka ir nepieciešams vēl vairāk palielināt sabiedroto militāro klātbūtni reģionā.
"Tas ir galvenais vēstījums, ka mēs aizstāvēsimies. Un, skaidri sūtot šo vēstījumu, mēs faktiski novēršam uzbrukumu," J. Stoltenbergs pirmdien sacīja žurnālistiem. "Mēs esam nobažījušies par militāro spēku palielināšanu Kaļiņingradā. Mēs to esam novērojuši jau daudzus gadus arī ar ļoti modernām ieroču sistēmām. Tas arī daļēji ir iemesls, kāpēc mēs esam modernizējuši savus bruņotos spēkus, savas spējas un arī palielinājuši savu klātbūtni šajā reģiona daļā."
Tomēr dažādām alianses dalībvalstīm ir atšķirīgi viedokļi par to, kā mazināt konflikta ar Krieviju risku, un jo īpaši Baltijas valstīm ir aizdomas, ka to Rietumeiropas kaimiņi joprojām nav gatavi veikt atbilstošus piesardzības pasākumus.
A. Pabriks sacīja, ka Rietumu sabiedrotajiem ir jāmaina izpratne par to, kādas darbības kvalificējamas kā "provokācija" pret Krieviju, jo, viņaprāt, neadekvāta reakcija uz iepriekšējiem Krievijas agresijas aktiem padarīja karu Ukrainā Putinam pievilcīgāku.
"Kad daži cilvēki saka: "Skatieties, mums nav nepieciešams eskalēt un mums nav nepieciešams provocēt," es domāju, ka mēs patiesībā esam provocējuši Krieviju gadiem ilgi," viņš teica. "Provokācija bija tas, ka mēs nepalīdzējām Ukrainai tik daudz, cik vajadzēja, kad tika okupēta Krima un Donbasa apgabals."
Stoltenbergs uzsvēra, ka sabiedrotie veiks "fundamentālas pārmaiņas veidā, kā mēs organizējam kolektīvo aizsardzību", lai Latvija un citas frontes valstis gūtu labumu.
"Mēs fundamentāli nostiprinām gan savu priekšējo aizsardzību, gan arī spēju ātri reaģēt," viņš sacīja. "Cilvēku pārvietošana notiek diezgan ātri, bet smagās tehnikas pārvietošana prasa laiku. Taču ar vairāk priekšlaikus izvietota ekipējuma, tostarp daudz vairāk priekšlaikus izvietotu kaujas formējumu un vairāk mācību, mēs ievērojami palielināsim savas spējas aizsargāt un aizsargāt visus sabiedrotos arī alianses austrumu daļā."
