Krievijas izraisītā kara apskats – 3. jūlijs

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Institute for the Study of War
Krievu okupantu postījumi Ukrainas civiliedzīvotājiem
Foto: Krievu okupantu postījumi Ukrainas civiliedzīvotājiem Foto: AFP/Scanpix

Krievijas spēki, visticamāk, ir pārņēmuši Luhanskas apgabala robežu, lai gan Lisičanskā un tās apkaimē var būt saglabājušies Ukrainas pretestības punkti. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši Luhanskas apgabalu 3. jūlijā, pēc tam, kad bija ieņēmuši Lisičansku un apmetnes pie Luhanskas apgabala administratīvās robežas. 3. jūlijā Ukrainas ģenerālštābs arī paziņoja, ka Ukrainas spēki atkāpjas no Lisičanskas, lai neiekļūtu aplenkumā, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki joprojām cīnās Lisičanskas iekšienē, lai sakautu atlikušos ielenktos Ukrainas spēkus, taču Ukrainas atkāpšanās nozīmē, ka Krievijas spēki salīdzinoši ātri pabeigs pilnīgas ieņemšanas operācijas.

Krievijas spēki, visticamāk, turpmāk virzīsies uz Siversku, lai varētu sākt nozīmīgākus uzbrukumus Bahmutai vai Slovjanskai. Ukrainas spēki, visticamāk, turpinās savu kaujinieku atvilkšanu E40 šosejas virzienā, kas ved no Slovjanskas caur Bahmutu uz Debaļcevi. Nav skaidrs, vai viņi šobrīd izvēlēsies aizsargāties ap Siversku.

Tiek ziņots, ka par taktiskajām darbībām ap Lisičansku ir atbildīgi divi ļoti augsta ranga Krievijas komandieri. Centrālā militārā apgabala komandieris ģenerālpulkvedis Aleksandrs Lapins un Krievijas Gaisa un kosmosa spēku armijas komandieris ģenerālis Sergejs Suvorikins (kurš komandē arī Krievijas "dienvidu" karaspēka grupu Ukrainā). Divu tik augstu stāvošu virsnieku iesaistīšanās vienā un tajā pašā pasākumā nelielā frontes daļā ir ievērojama un, visticamāk, liecina par to, cik lielu nozīmi Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir piešķīris Lisičanskas un Luhanskas apgabala ieņemšanai. Šāds solis liecina arī par viņa neuzticēšanos gados jaunākiem virsniekiem, lai veiktu šo darbu.

Image
Krievijas izraisītā kara situācija – 3. jūlijs
Krievijas izraisītā kara situācija – 3. jūlijs George Barros, Kateryna Stepanenko and Thomas Bergeron/Institute for the Study of War and AEI’s Critical Threats Project

Ukrainas spēki, visticamāk, izmantoja ASV piegādātās raķešu artilērijas sistēmas HIMARS, lai 3. jūlijā uzbruktu Krievijas munīcijas noliktavai Melitopoles lidlaukā. 3. jūlijā Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs ziņoja, ka Ukrainas spēki veica divus triecienus vienai no četrām Krievijas noliktavām Melitopolē. Krievijas Telegram kanāls "Rybar" publiskoja kadrus, kuros redzams liels dūmu mākonis virs pilsētas.

Kremlis, visticamāk, cenšas paplašināt Krievijas valsts kontroli pār privātajiem Krievijas uzņēmumiem, kas atbalsta Krievijas militārās rūpniecības bāzes elementus. Ukrainas Militārās izlūkošanas pārvalde (GUR) 3. jūlijā ziņoja, ka Krievijas valdības nespēja samaksāt Krievijas uzņēmumiem, kas atbalsta Krievijas karu Ukrainā, pasliktina Krievijas spēju salabot bojāto tehniku. GUR ziņoja, ka Krievijas militāro transportlīdzekļu remonta centru direktori nepieņem remontam jaunu Krievijas tehniku, jo Krievijas armija nav samaksājusi šiem centriem par iepriekš veiktajiem darbiem. Krievijas likumdevēji Krievijas Valsts domē 30. jūnijā iesniedza likumprojektu, kas pilnvarotu Kremli ieviest "īpašus pasākumus ekonomikas jomā", kas ļautu Krievijas valdībai piespiest privātos Krievijas uzņēmumus nodrošināt piegādes Krievijas militārajām operācijām. Likumprojekts aizliedz Krievijas uzņēmumiem atteikties izpildīt Krievijas valdības pasūtījumus, kas saistīti ar Krievijas militārajām operācijām.

Krievijas spēki 3. jūlijā uzbruka apdzīvotām vietām uz ziemeļiem no Slovjanskas, bet nenodrošināja jaunus teritoriālos ieguvumus. 3. jūlijā Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas spēku uzbrukumus pie Mazanivkas un Pasivkas (uz ziemeļaustrumiem no E40). Prokrieviski noskaņotais militārais eksperts Boriss Rožins apgalvoja, ka Krievijas spēki ir iesaistīti arī pozicionālās kaujās Veļik Komišuvahā un Kurlkā uz dienvidrietumiem no Izjumas, kas varētu liecināt, ka Krievijas spēki mēģina atvairīt Ukrainas pretuzbrukumus šajā rajonā, lai gan "ISW" nespēj pārbaudīt šo apgalvojumu.

Krievijas Telegram kanālā "Rybar" tika publicēti kadri, kurus, kā ziņots, Kļinovā (aptuveni 12 km uz dienvidaustrumiem no Bahmutas) esot iemūžinājušas Vāgnera grupas vienības, kas varētu liecināt, ka Krievijas spēki mēģina nodrošināt pozīcijas gar autoceļu E40 Slovjanska-Bahmuta.

Krievijas spēki turpina veikt aizsardzības pasākumus gar Dienvidu asi, iespējams, cenšoties atvairīt Ukrainas pretuzbrukumus.

Odesas apgabala militārās pārvaldes preses pārstāvis Serhijs Bratčuks arī norādīja, ka Krievijas spēki sākuši uzkrāt militāro tehniku Hersonas pilsētas centrā un Verhnij Rogačikā.

Tiek ziņots, ka Ukrainas kaujas aviācija joprojām aktīvi darbojas Hersonas apgabalā no 2. jūlija. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas lidmašīnas veica piecus triecienus pret Krievijas munīcijas noliktavām un spēku koncentrācijas vietām un apgalvoja, ka iznīcinātas divas Krievijas munīcijas noliktavas Čornobajevkā un Snihurivkā.

Ukraiņu partizāni ziņoja, ka 2. jūlijā Melitopoles apkaimē no sliedēm nobrauca Krievijas vilciens ar munīciju. Kremļa sponsorētā raidorganizācija "RIA Novosti" atzina, ka vilciens no sliedēm nobrauca Jakimivkas apkaimē, bet apgalvoja, ka tas bija negadījums. Ukraiņu partizāni jau iepriekš, aprīļa beigās un maija vidū, Melitopolē uzbruka Krievijas bruņotajiem vilcieniem un lokomotīvēm.

Dalies ar šo ziņu