Pirmo reizi 133 kara dienu laikā Ukrainā netika gūti Krievijas teritoriālie ieguvumi, kas apstiprina "ISW" vērtējumu, ka Krievijas spēki lielā mērā ir uzsākuši operatīvo pauzi. Krievijas Aizsardzības ministrija katru dienu no kara sākuma ziņoja par teritoriāliem ieguvumiem, bet kopš 3. jūlija, kad tika pabeigta Lisičanskas ieņemšana, tā nav ziņojusi par jaunu teritoriju ieņemšanu vai sauszemes spēku pārvietošanos, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Krievijas spēki gan vēl 6. jūlijā veica ierobežotus, taču nesekmīgus sauszemes uzbrukumus visos virzienos. Šādi mēģinājumi atbilst Krievijas operatīvajai pauzei, kas nenozīmē un neprasa pilnīgu aktīvu karadarbības pārtraukšanu. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka Krievijas spēki, visticamāk, aprobežosies ar salīdzinoši neliela mēroga uzbrukuma darbībām, mēģinot radīt apstākļus nozīmīgākām uzbrukuma operācijām un atjaunot kaujas spēku, kas nepieciešams, lai mēģinātu veikt šos vērienīgākos pasākumus.
Krievijas Valsts dome 30. jūnijā trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma ministru kabineta iesniegto likumu, kas ļaus Krievijas valdībai pārraudzīt un regulēt darba attiecības Krievijas uzņēmumos (gan valsts, gan privātajos). Šis likums, kā "ISW" jau iepriekš ziņoja, ļaus valsts amatpersonām atsaukt darbiniekus no personīgā atvaļinājuma, pārcelt brīvdienas bez darbinieku piekrišanas un pieprasīt darbiniekiem strādāt brīvdienās, svētku dienās un naktīs. Šie pasākumi ļauj Kremlim pārņemt daudz tiešāku kontroli pār lielāko daļu Krievijas ekonomikas aspektu, tostarp apturēt tiesības un aizsardzību, kas parasti pienākas dažiem darba ņēmējiem. Pirms likums nonāks pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina un tiks oficiāli publicēts, tas vēl ir jānosūta Federācijas Padomei, taču Kremlis, visticamāk, cenšas izmantot šo likumu, lai izmantotu iekšzemes darbaspēku, maksimāli palielinot ekonomikas aktivitāti un gatavojoties ilgstošām operācijām Ukrainā. Krievijas lielākā svina ražotne 6. jūlijā pārtrauca ražošanu, jo Krievijas metalurģijas eksports ir gandrīz pilnībā apturēts, un Kremlis, visticamāk, turpinās veikt pasākumus, lai kompensētu vai mazinātu sankciju un kara ietekmi uz svarīgākajām nozarēm.
Krievijas spēki 6. jūlijā turpināja uzbrukuma operācijas uz dienvidaustrumiem no Izjumas un uz rietumiem no Limanas virzienā uz Slovjansku. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki neveiksmīgi mēģināja virzīties no Dovhenkes uz Mazanivku, apmēram 20 km uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas gar Harkivas-Doņeckas apgabala robežu. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka Krievijas spēki, visticamāk, ir pavirzījušies uz priekšu virzienā uz Slovjansku gar autoceļu E40 un pašlaik atrodas 16 km attālumā uz ziemeļiem no pašas Slovjanskas, kas atbilst "ISW" pašreizējiem teritorijas kontroles novērtējumiem.
NASA Ugunsgrēku informācijas resursu pārvaldībai (FIRMS) dati rāda arī ugunsgrēku grupējumu ap Raihorodoku, kas norāda, ka Krievijas spēki, visticamāk, turpina veikt triecienus uz austrumiem no Slovjanskas, lai radītu apstākļus virzībai uz rietumiem no Limanas apgabala. 6. jūlijā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operācijas virzienā uz Siversku no rietumiem no Lisičanskas un Luhanskas apgabala robežas. Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs paziņoja, ka Krievijas un Ukrainas karaspēks turpina kaujas pie Lisičanskas gar Luhanskas apgabala robežu. Ukrainas ģenerālštābs arī paziņoja, ka Krievijas spēki nesekmīgi cīnījās ap Spirni (15 km uz dienvidaustrumiem no Siverskas), Verhnokamjanu (5 km uz austrumiem no Siverskas), Grihorviku (10 km uz ziemeļaustrumiem no Siverskas) un Bilohorivku (15 km uz ziemeļaustrumiem no Siverskas). Tiek ziņots, ka Krievijas spēki veica artilērijas un gaisa triecienus uz dienvidiem no Siverskas ap Zvanivku, Veseli un Vjemku. 6. jūlijā NASA FIRMS dati apstiprina šos ziņojumus un liecina par ugunsgrēkiem pie Luhanskas-Doņeckas apgabala robežas uz dienvidiem un austrumiem no Siverskas.
Krievijas spēki 6. jūlijā turpināja sauszemes uzbrukumus uz dienvidiem no Bahmutas. Ukrainas Ģenerālštābs paziņoja, ka Ukrainas karaspēks atvairīja Krievijas karaspēka mēģinājumus virzīties netālu no kritiskajām E40 vai T0513 maģistrālēm, kas iet uz ziemeļiem no Bahmutas. Bahmutas iedzīvotāji novēroja tiešus Krievijas artilērijas triecienus pilsētai, kas liecina, ka Krievijas spēki turpina radīt apstākļus, lai uzsāktu uzbrukumu pašai pilsētai.
Krievijas spēki Doņeckas pilsētas rajonā turpināja apšaudīt Ukrainas pozīcijas gar Avdijivkas-Doņeckas pilsētas līniju, bet 6. jūlijā neguva nekādu progresu.
Krievijas spēki 6. jūlijā turpināja mēģinājumus veikt ierobežotus sauszemes uzbrukumus uz ziemeļiem no Harkivas pilsētas. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas spēku uzbrukumu Kozača Lopanas-Sosņivkas virzienā. Krievijas Telegram kanāls "Rybar" apgalvoja, ka kaujas turpinās uz rietumiem no Sosņivkas un Svitļihnē (8 km uz dienvidrietumiem no Sosņivkas), kā arī Pjitomņikā, 20 km uz ziemeļiem no Harkivas pilsētas. Krievijas spēki turpināja gaisa un artilērijas triecienus pret Ukrainas spēkiem un militāro un civilo infrastruktūru Harkivas pilsētā un apkārtējās apdzīvotajās vietās. Krievijas spēki apšaudīja Derhači, Mazo Daniļivku, Prudjankas un Slatinas apvidu gar autoceļu T2117 un Pjitomņiku. Krievijas spēki veica neveiksmīgas uzbrukuma operācijas Hersonas apgabala ziemeļrietumos un turpina artilērijas uguni visā Dienvidu asī, lai atvairītu Ukrainas pretuzbrukumus. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki apturējuši Krievijas uzbrukumus Lozoves virzienā, Inhulecas upes austrumu krastā un uz Hersonas-Mikolaivas apgabala robežas. Ģeolokācijas kadros bija redzams, ka Ukrainas un Krievijas spēki ir iesaistījušies artilērijas apšaudē netālu no Snihurivkas un Andrijivkas uz Hersonas-Mikolaivas apgabala robežas. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība piebilda, ka Krievijas spēki ir veikuši raķešu triecienus dzīvojamai infrastruktūrai Nečajanē (aptuveni 33 km uz rietumiem no Mikolaivas pilsētas), bet Krievijas Telegram kanāli apgalvoja, ka Krievijas raķetes ir trāpījušas Ukrainas pozīcijām.
Ukrainas spēki turpina radīt apstākļus pretuzbrukumam Hersonas pilsētai. Ģeolokācijas satelītuzņēmumi parādīja, ka Ukrainas spēki uzbruka Krievijas pozīcijām ap Hersonas pilsētas starptautisko lidostu Čornobaivkas rajonā. 5. jūlijā Ukrainas spēki uzbruka arī Krievijas munīcijas noliktavai Hersonas pilsētas dzelzceļa stacijā.
Krievijas spēki sāka uzkrāt militāro aprīkojumu 1. gvardes tanku armijas poligonā Mulino, Ņižņijnovgorodas apgabalā, iespējams, lai atbalstītu jaunas militārās vienības izveidi. Ukrainas Konfliktu izlūkošanas grupa (CIT) pēdējo nedēļu laikā novēroja Krievijas militāro tehniku (domājams, izvestu no noliktavām), kas virzās uz Mulino. CIT piebilda, ka kāds vārdā nenosaukts Krievijas militārais avots apgalvoja, ka Krievijas militārie komandieri Mulino veido 3. armijas korpusu, taču nav skaidrs, vai krievi veido 3. korpusu pašu Krievijas sauszemes spēku ietvaros, vai integrē jauno vienību esošajos LNR un DNR 1. un 2. armijas korpusos vai kādā citā organizācijā. CIT norādīja, ka šādi pierādījumi apstiprina bijušā Kijivas apgabala administrācijas vadītāja Oleksandra Pavļuka ziņojumus, ka Krievijas spēki veido 15 500 cilvēku lielu 3. armijas korpusu Rietumu militārajā apgabalā (ZMD). "ISW" nevar neatkarīgi pārbaudīt CIT vai Pavļuka apgalvojumus, bet Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu 20. maijā jau iepriekš paziņoja par plāniem izveidot 12 jaunas neprecizēta ešelona ZMD vienības.
Krievijas spēki turpina saskarties ar personāla komplektēšanas un slēptās mobilizācijas problēmām. Uzņēmuma "Rochan Consulting" direktors Konrāds Muzika atsaucās uz Somijas mediju "Yle", kas norādīja, ka Krievijas armija ir nosūtījusi vismaz vienu bataljona taktisko grupu (BTG) no 80. Arktiskās motorizētās strēlnieku brigādes (iepriekš izvietota netālu no Somijas robežas Alakurtti), lai atbalstītu iebrukumu Ukrainā. Satelītattēli liecināja, ka Krievijas spēki maijā no Alakurtti ir atvilkuši 100 militārās automašīnas un maija vidū bāzi pametuši aptuveni 700 karavīru. 80. Arktikas motorizētā strēlnieku brigāde, kā ziņots, bija pēdējā ziemeļu brigāde, kas iesaistījās Krievijas karā Ukrainā. Prokremliskie plašsaziņas līdzekļi paziņoja par jauna brīvprātīgo bataljona nosūtīšanu uz Donbasu no Baškortostānas Republikas (Kazahstānas ziemeļos). 6. jūlijā par bataljona izveidi paziņoja Krievijas organizācija "Jūras kājnieku korpusa un Jūras kara flotes speciālo spēku veterāni" un norādīja, ka karavīri pirms nosūtīšanas saņēma mēnesi ilgu apmācību. Mēnesis, visticamāk, nav pietiekams laiks, lai pietiekami sagatavotu bataljonu kaujas darbībām Donbasā. Baškortostānas Republika un Krievijas Aizsardzības ministrija finansiāli stimulēja karavīrus, piedāvājot 200 000 rubļu par militārā līguma parakstīšanu un 2000 rubļu par katru dienesta dienu. Krievijas izdevums "Baza" ziņoja, ka trīs nezināmi uzbrucēji veica uzbrukumu 20. kombinētās armijas 488. motorizētā strēlnieku pulka militārajai vienībai Klinčos, Brjanskas apgabalā, iespējams, protestējot pret Krievijas slepeno mobilizācijas praksi.
Krievijas varas iestādes turpināja veikt pasākumus, lai paplašinātu administratīvo kontroli okupētajās Ukrainas teritorijās. 6. jūlijā Krievijas atbalstītais Harkivas apgabala okupācijas administrācijas vadītājs Vitālijs Gančevs apgalvoja, ka Krievijas spēki kontrolē aptuveni 20% no Harkivas apgabala un ka Krievijas varas iestādes plāno izveidot četrus okupācijas apgabalus Harkivas apgabalā - Izjumas, Kupjanskas, Vovčanskas un Harkivas apgabalu. V. Gančevs arī apgalvoja, ka okupētās Harkivas apgabala iedzīvotāji izsaka plašu vēlmi iegūt Krievijas pilsonību un interesējas par Krievijas pasēm. Tomēr Ukrainas Hersonas apgabala vadītājs Serhijs Hlans norādīja, ka Krievijas varas iestādēm, visticamāk, būs grūti okupētajā Hersonas apgabalā ieviest efektīvus "pasportizācijas" pasākumus, un šīs problēmas, visticamāk, attieksies arī uz citiem Ukrainas apgabaliem. S. Hlans paziņoja, ka pat ja Krievijas varas iestādes izdalīs 200 pases dienā bez brīvdienām, viena mēneša laikā tās izdalīs tikai 6000 pasu, kas ir neliela daļa no visiem okupētajā Hersonas apgabalā dzīvojošajiem iedzīvotājiem. S. Hlans arī atzīmēja, ka lielākā daļa no tiem, kas gaida rindās pēc Krievijas pasēm, ir pensionāri. Tas ir zīmīgi, jo nesen tika ziņots, ka Krievijas varas iestādes Hersonā ieviesušas rubļu maksājumus pensionāriem un ka pensiju saņemšana ir atkarīga no Krievijas pases turēšanas. Krievijas varas iestādes, visticamāk, turpinās cīnīties, lai efektīvi īstenotu "pasportizāciju", un lielā mērā paļausies uz okupēto teritoriju iedzīvotāju piespiešanu saņemt Krievijas pilsonību.
