Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs 5. jūlijā paziņoja, ka Krievijas militārā operācija Ukrainā turpināsies, līdz Krievija sasniegs savus mērķus. Paziņojums nepārprotami norāda, ka Kremlis nesenos Krievijas ieguvumus Luhanskas apgabalā neuzskata par pietiekamiem, lai sasniegtu kara sākotnējos mērķus, un apstiprina "ISW" pastāvīgo vērtējumu, ka Kremlim ir ievērojamas teritoriālas ambīcijas ārpus Donbasa. Paziņojums liek domāt, ka Krievijas militārā vadība turpinās censties gūt panākumus ārpus Doņeckas un Luhanskas apgabaliem un ka Kremlis gatavojas ilgstošam karam ar nolūku ieņemt daudz lielākas Ukrainas teritorijas daļas, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Patruševa paziņojums ir ievērības cienīgs viņa kā tuva Putina uzticības personas stāvokļa dēļ. Ņemot vērā Patruševa attiecības ar Putinu un viņa lomu Kremlī, ir maz ticams, ka viņš savos publiskajos komentāros tālu novirzīsies no Putina pozīcijas. Tas, ka viņš atkārtoja praktiski tos pašus maksimālistiskos mērķus, ko Putins izvirzīja pirms iebrukuma, nepārprotami norāda, ka šie mājieni neatspoguļoja faktiskas izmaiņas Kremļa politikā. Patruševa paziņojums ievērojami samazina iespēju par kompromisa pamieru, kas balstīts uz ierobežotiem Krievijas teritoriālajiem ieguvumiem.
Krievijas nacionālists un bijušais kaujinieku komandieris 2014. gada karā Donbasā Igors Girkins, reaģējot uz Patruševa izteikumiem, turpināja paust vispārēju vilšanos par Kremļa oficiālo nostāju attiecībā uz operācijām Ukrainā. Girkins sacīja, ka iecerētie "denacifikācijas" un "demilitarizācijas" mērķi būs iespējami tikai tad, ja tiks pilnībā sakauta Ukrainas armija un kapitulēs Ukrainas valdība. Pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas (LNR) vēstnieks Krievijā Rodions Mirošņiks līdzīgi izteica pieņēmumu, ka Kremlis vēl nav sasniedzis savus mērķus Ukrainā. Girkina un Mirošņika izteikumi kopumā liecina, ka Krievijas nacionālisti turpina tiekties pēc turpmākiem teritoriālajiem ieguvumiem un, vismaz Girkina gadījumā, pēc pilnīgas režīma maiņas un lielākās Ukrainas daļas iekļaušanas Krievijas sastāvā.
Krievijas spēki 5. jūlijā turpināja uzbrukuma operācijas uz ziemeļrietumiem un austrumiem no Slovjanskas. Ukrainas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Oleksandrs Motuzjaņuks paziņoja, ka Krievijas 8. un 58. apvienotās armijas elementi, 1. un 2. armijas korpusa mobilizācijas rezerves (Doņeckas un Luhanskas Tautas Republikas spēki), kā arī 2. gvardes tanku armijas, 41. apvienotās armijas, 90. tanku divīzijas, 68. armijas korpusa un Gaisa desanta spēku (VDV) elementi pašlaik aktīvi darbojas Donbasā un, iespējams, piedalās centienos virzīties uz Slovjansku. Krievijas spēki veica nesekmīgus uzbrukumus Doļinai un Krasnopilijai, kas atrodas gar Harkivas-Doņeckas apgabala robežu uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas. Krievijas spēki turpināja artilērijas triecienus pret Ukrainas pozīcijām uz dienvidaustrumiem no Izjumas gar E40 šoseju un apšaudīja Dibrovu, Doļinu, Adamivku, Bohorodičnu un Mazanivku. Krievijas spēki apšaudīja arī Kriva Luku, kas atrodas aptuveni 20km uz austrumiem no Slovjanskas, lai turpinātu radīt priekšnoteikumus virzībai uz Slovjansku no Limanas dienvidrietumiem. Slovjanskas mērs Vadims Ljahs ziņoja, ka Krievijas spēki veica artilērijas triecienu tieši uz Slovjansku, un norādīja, ka pēdējā laikā ir pastiprinājušies artilērijas triecieni uz pilsētu.
Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki veica gaisa triecienu netālu no Siverskas un apšaudīja civilo infrastruktūru Serebjankā - apdzīvotā vietā 5km uz ziemeļaustrumiem no Siverskas. Krievijas avoti arī ziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis atmīnēšanu Severodoņeckas un Lisičanskas rajonā, lai paplašinātu savu kontroli un administratīvo klātbūtni šajā teritorijā un turpinātu to izmantot kā bāzi turpmākajām ofensīvām operācijām uz rietumiem.
Krievijas spēki 5. jūlijā turpināja uzbrukuma operācijas uz dienvidaustrumiem no Bahmutas. Krievijas spēki veica sauszemes uzbrukumus Novoluhanskas un Veršinas rajonos un apšaudīja ukraiņu pozīcijas starp Novoluhansku un Bahmutu. Turpmākie uzbrukumi ukraiņu pozīcijām uz dienvidaustrumiem no Bahmutas norāda, ka Krievijas spēki, visticamāk, cenšas iegūt piekļuvi ciemu ceļiem starp Novoluhansku un Bahmutu.
Ukrainas spēki 5. jūlijā veica ierobežotu pretuzbrukumu uz dienvidrietumiem no Doņeckas pilsētas. 5. jūlijā Ukrainas un Krievijas avoti ziņoja, ka Ukrainas karaspēks atguvis kontroli pār Solodki, apmēram 30 km uz dienvidrietumiem no Doņeckas pilsētas. Krievijas spēki arī turpināja apšaudīt Ukrainas pozīcijas gar kontakta līniju Doņeckas pilsētā.
Krievijas spēki 5. jūlijā turpināja ierobežotus sauszemes uzbrukumus uz ziemeļiem no Harkivas pilsētas. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki koncentrējas uz aizsardzības pozīciju uzturēšanu un Ukrainas pretuzbrukumu. Derhači pilsētas dome ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja arī Krievijas spēku uzbrukumus Prudjankas un Dementijivkas virzienā. Krievijas spēki turpināja intensīvus gaisa un artilērijas triecienus Ukrainas militārajai infrastruktūrai un spēku koncentrācijas vietām Harkivas pilsētā un apkārtējās apdzīvotajās vietās.
Krievijas spēki 5. jūlijā par prioritāti izvirzīja aizsardzības līniju noturēšanu un ukraiņu pretuzbrukumu atvairīšanu gar Dienvidu asi. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas kaujas vienības līmeņa uzbrukumu netālu no Lozoves. Krievijas telegrammas kanāls "Rybar" 4. jūlijā apgalvoja, ka Krievijas spēki atvairīja Ukrainas spēku uzbrukumus uz Snuhurivkas-Lozoves-Bilas Kriņicas līnijas gar Inhulecas upi. Lai gan precīza kontrole pār apvidu ap Lozoves un Davidijbridu joprojām nav skaidra, Ukrainas spēki, visticamāk, šajā rajonā ieņēma kādu teritoriju. NASA Ugunsgrēku informācijas resursu pārvaldības sistēmas (Fire Information for Resource Management System, FIRMS) attālās uzrādes dati 5. jūlijā liecināja par ugunsgrēkiem netālu uz dienvidiem un austrumiem no Lozoves, kas saskanēja ar Ukrainas Dienvidu operatīvās pavēlniecības ziņojumu. Krievijas spēki 5. jūlijā turpināja uzbrukumus Ukrainas militārajai infrastruktūrai aiz frontes līnijas visā Dienvidu asī.
Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Krievijas spēki nostiprina pozīcijas gar Dienvidu asi ar neprecizētām vienībām no Habarovskas apgabala. Ziņojumā, visticamāk, ir runa par Krievijas 57. un/vai 64. atsevišķo motorizēto strēlnieku brigādi (MRB) (pakļauta attiecīgi 5. un 35. apvienoto bruņoto spēku armijai), kas atrodas Habarovskas apgabalā. Tiek ziņots, ka 57. MRB aprīļa vidū darbojās Severodoņeckas apkārtnē Luhanskas apgabalā, bet 64. MRB piedalījās kaujā pie Kijivas un, iespējams, piedalījās kara noziegumos Bučā.
Krievijas iestādes turpināja pastiprināt iesaukšanas pasākumus. Ukrainas. Ukrainas pretošanās centrs paziņoja, ka Krievijas varas iestādes gatavojas iesaukšanai Berdjanskā, uzdodot namu apsaimniekotājiem iesniegt iesaukšanas vecuma iedzīvotāju sarakstus. Krievijas varas iestādes, visticamāk, turpinās radīt nosacījumus iesaukšanai okupētajās teritorijās, lai atjaunotu kaujas spējas.
Krievijas varas iestādes 5. jūlijā turpināja centienus nostiprināt administratīvo un ekonomisko kontroli pār okupētajām Ukrainas teritorijām. 5. jūlijā Ukrainas pretošanās centrs apgalvoja, ka ukraiņu partizāni atklāja prokrieviski noskaņotu kolaboracionistu tīklu okupētajā Hersonas apgabalā. Ziņojumā tika norādīts, ka šis kolaboracionistu tīkls informē okupācijas spēkus par ukraiņu aktivitātēm, kas liecina, ka Krievijas varas iestādes turpina izmantot prokrievisku noskaņojumu, lai palielinātu kontroli pār okupētajām teritorijām. Tomēr Ukrainas pretošanās centrs arī apgalvoja, ka Krievijas varas iestādēm nav izdevies atrast pietiekami daudz kolaborantu, lai izveidotu okupācijas valdību Hersonas apgabalā, tāpēc tās ieceļ amatpersonas tieši no Krievijas. Šis apgalvojums saskan ar iepriekšējiem ziņojumiem, ka pašpasludinātā Doņeckas Tautas Republikas (DNR) pastarpinātā vadība ir ievedusi vairākas Krievijas valsts pārvaldes amatpersonas DNR valdībā, lai veidotu tās politiku atbilstoši Krievijas sistēmai. Neraugoties uz ukraiņu kolaborantu skaitu Hersonas apgabalā, Krievijas okupācijas iestādes, visticamāk, dod priekšroku Krievijas amatpersonām administratīvajos amatos, lai administratīvā līmenī saskaņotu okupētās teritorijas ar Krievijas sistēmu. Šī parādība var liecināt, ka krievi gatavojas okupētās teritorijas tieši pievienot Krievijas Federācijai, nevis izveidot vienu vai vairākas neatkarīgas valstis.
Okupācijas iestādes turpina pasākumus, lai integrētu Ukrainas ekonomiskos aktīvus Krievijas tirdzniecības ekonomikā. Krievijas atbalstītais Zaporižjes okupācijas pārvaldes vadītājs paziņoja, ka okupācijas iestādes Zaporižjes apgabalā ir vienojušās eksportēt Ukrainas labību uz Saūda Arābiju, Irānu un Irāku. Administrācija tikai uz Irānu vien eksportēs vairāk nekā 150 000 tonnu graudu. Gan "ISW", gan "Critical Threats Project" ir meklējuši apstiprinājumu šiem ziņojumiem no Irānas, Irākas vai Saūda Arābijas, taču apstiprinošas ziņas nav saņemtas.
Krievijas iestādes turpināja nostiprināt kontroli pār Ukrainas enerģētikas aktīviem. Ukrainas pretošanās centrs 5. jūlijā ziņoja, ka Krievijas iestādes plāno atjaunot Zaporižjes atomelektrostacijas (AES) personālu ar Krievijas darbiniekiem, visticamāk, galvenokārt no "Rosenergoatom". Ukrainas pretošanās centrs apgalvoja, ka Krievijas iestādes plāno līdz septembra beigām atvienot AES no Ukrainas elektrotīkla, kas norāda, ka Krievijas iestādes plāno pilnībā novirzīt Ukrainas enerģiju uz Krievijas Federāciju.
