Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins, atzīmējot Krievijas veikto Lisičanskas un Luhanskas apgabala robežas ieņemšanu, šķiet, deva rīkojumu Krievijas bruņotajiem spēkiem veikt operatīvo pauzi. V. Putins 4. jūlijā tikās ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, lai apspriestu nesenos Krievijas panākumus Luhanskas apgabalā, un pasniedza ģenerālpulkvedim Aleksandram Lapinam un ģenerālmajoram Esedullam Abačevam apbalvojumu "Krievijas varonis" par viņu ieguldījumu Lisičanskas operācijas laikā, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
V. Putins arī paziņoja, ka Krievijas vienībām, kas piedalījās kaujās par Lisičansku, ir jāatpūšas, lai atjaunotu savas kaujas spējas. Publiskais paziņojums, visticamāk, bija domāts, lai apliecinātu viņa rūpes par karavīru labklājību, ņemot vērā Krievijā periodiski izskanējušās sūdzības par slikto izturēšanos pret Krievijas karavīriem. Tomēr nav skaidrs, vai Krievijas bruņotie spēki uzņemsies risku, kas saistīts ar ilgu operatīvo pauzi, lai ļautu šiem, visticamāk, izsmeltajiem spēkiem atgūt spēkus.
Bijušais Krievijas armijas komandieris Igors Girkins, dedzīgs krievu nacionālists, kurš 2014. gada kara laikā Donbasā komandēja kaujiniekus, savā Telegram kanālā publicēja asu kritiku par Kremļa rīcību šajā karā un apšaubīja Lisičanskas sagrābšanas nozīmi. Viņš izteica pieņēmumu, ka Krievijas spēki ir samaksājuši pārāk augstu cenu par salīdzinoši mazu ieguvumu. Vairākos Telegram ierakstos, kas tika publicēti pirms Putina tikšanās ar Šoigu 4. jūlijā, Girkins saviem gandrīz 400 000 abonentu sūdzējās, ka Krievijas spēki nav sasnieguši "īpašās operācijas otrā posma" izsludinātos mērķus. Girkins norādīja, ka Ukrainas veiktā Lisičanskas aizstāvēšana bija apzināti veidota tā, lai nodarītu maksimālus zaudējumus Krievijas karaspēkam un izsmeltu Krievijas darbaspēku un tehniku. Viņš stingri norādīja, ka piekrišana kaujām pēc ukraiņu nosacījumiem ir būtisks Krievijas vadības kļūdains solis. Girkins brīdināja, ka laika trūkums uzbrukuma spēju atjaunošanai ļautu Ukrainas karaspēkam pārņemt iniciatīvu un vēl vairāk apdraudēt Krievijas ieguvumus. Girkins papildus apgalvoja, ka Krievijas spēkiem ir ierobežotas izredzes virzīties uz priekšu citviet Ukrainā.
Girkina kritika ir ievērības cienīgs piemērs tam, kā Krievijas militārie blogeri un militārie entuziasti ir vīlušies Kremļa vadībā un operāciju īstenošanā Ukrainā, īpaši pēc dramatiski neveiksmīgā upes šķērsošanas mēģinājuma pie Bilohorivkas maija sākumā. Girkina izteikumi grauj Kremļa centienus pasniegt Lisičansku kā nozīmīgu uzvaru vai pagrieziena punktu un parāda, ka vilšanās ultranacionālistisko elementu vidū Krievijas informācijas telpā joprojām ir dziļa. Girkina vērtējums par Krievijas militārajām neveiksmēm sakrīt ar lielāko daļu ISW (un citu Rietumu aģentūru un ekspertu) analīzes, kas liecina, ka viņš un daži citi militārie blogeri turpina veikt un publicēt situācijas vērtējumus un prognozes neatkarīgi no Kremļa vadlīnijām. Girkins, visticamāk, cer izmantot savu statusu kā prominenta bijušā Donbasa kara dalībnieka 2014. gadā, lai pārliecinātu Putinu veikt noteiktus pasākumus, kas nodrošinātu Krievijas panākumus karā, kuru Girkins joprojām uzskata par pamatotu un nepieciešamu. Viņaprāt, nepieciešams mobilizēt Krievijas iedzīvotājus karam daudz plašākā mērogā.
Ukrainas spēki aizvien biežāk uzbrūk Krievijas militārajai infrastruktūrai, izmantojot netiešo uguni un ASV piegādātās HIMARS sistēmas. Ukrainas ģenerālštābs 4. jūlijā publicēja arī videoierakstu, kurā redzams, kā Ukrainas HIMARS (augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēma) darbojas neprecizētā Zaporižjes apgabala teritorijā. Ukrainas bruņoto spēku pieaugošās spējas ar Rietumu piegādātajām HIMARS uzbrukt Krievijas kritiski svarīgiem militārajiem objektiem parāda, kā Rietumu militārā palīdzība nodrošina Ukrainai nepieciešamās militārās spējas.
Krievijas spēki 4. jūlijā veica pasākumus, lai nostiprinātu kontroli pār ieņemtajām teritorijām ap Severodoņecku un Lisičansku. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka ar Lisičanskas ieņemšanu Krievijas spēki pabeidza Luhanskas apgabala ieņemšanu. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki nostiprina savas pozīcijas ap Lisičansku un Bilohorivku. Severodoņeckas mērs Oleksandrs Strijuks norādīja, ka Krievijas spēki cenšas izveidot administratīvu klātbūtni Severodoņeckā un ir izveidojuši organizācju, kas aizstās vietējo pašvaldību.
4. jūlijā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operācijas uz austrumiem no Bahmutas, lai sagatavotos turpmākajām uzbrukuma operācijām virzienā uz Bahmutu un Siversku. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki veica izlūkošanu Berestovas pievārtē un uzsāka uzbrukuma operācijas Vuhledaras spēkstacijas, Vasiļivkas, Spirnes, Kļinovas un Majorskas apkārtnē.
Krievijas spēki 4. jūlijā veica ierobežotus sauszemes uzbrukumus uz dienvidrietumiem no Doņeckas pilsētas, lai uzlabotu savas taktiskās pozīcijas Avdijivkas rajonā. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki veica uzbrukumus Pobedas un Marinkas virzienā, uz dienvidrietumiem no Doņeckas pilsētas. Tiek ziņots, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši dominējošās augstienes ap Novoseļivkas Druhu (10 km uz ziemeļaustrumiem no Avdijivkas) un izmanto šo pozīciju, lai īstenotu uguns kontroli pār pilsētu.
Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operācijas uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas pie Harkivas-Doņeckas apgabala robežas un 4. jūlijā guva nelielus panākumus. 4. jūlijā Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki guva "nelielus panākumus" Mazanivkā, aptuveni 20 km uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas, taču kaujas turpinās arī Bohorodičņā un Doļinā. Tiek ziņots, ka Krievijas spēki arī pārvietoja bataljona taktisko grupu (BTG) no Izjumas uz Snižkivku, kas varētu liecināt, ka Krievijas spēki gatavojas atjaunot ofensīvu uz dienvidaustrumiem no Izjumas virzienā uz Barvinkovi.
Krievijas spēki 4. jūlijā neguva nekādus teritoriālus ieguvumus Harkivas pilsētā. Ukrainas avoti ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas spēku uzbrukumus Prudjankā gar autoceļu T2117 un Sosņivkā, kas atrodas mazāk nekā 10 km no Krievijas robežas. Krievijas spēki turpināja artilērijas un raķešu triecienus Ukrainas militārajai infrastruktūrai un apdzīvotām vietām uz ziemeļiem, ziemeļaustrumiem un austrumiem no Harkivas pilsētas. Krievijas Telegram kanāls "Rybar" apgalvoja, ka Ukrainas spēki veica apjomīgus uzbrukumus Krievijas pozīcijām netālu no Kozačalopanas. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas sauszemes spēki ar aviācijas atbalstu Harkivas pilsētā koncentrējas uz jebkādu Ukrainas pretuzbrukuma operāciju ierobežošanu. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas spēki iznīcināja Ukrainas 92. mehanizētās un 40. artilērijas brigādes pagaidu izvietošanas punktus Harkivas pilsētā.
Krievijas spēki 4. jūlijā koncentrējās uz zaudēto pozīciju atgūšanu Hersonas apgabala ziemeļaustrumos. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja par Krievijas uzbrukumiem Ivanivkai, Potjomkinai un Mirnai. Krievijas spēki, kā ziņots, no Krimas uz Hersonas apgabala ziemeļiem nosūtīja 17 dzelzceļa vagonus ar munīciju, lai papildinātu Krievijas artilērijas vienības. Krievijas un Ukrainas spēki 4. jūlijā turpināja apšaudes visā dienvidu ass līnijas garumā.
Ukrainas pretošanās centrs ziņoja, ka ukraiņu partizāmi 3. jūlijā uzspridzināja dzelzceļa tiltu netālu no okupētās Ļubimivkas starp Melitopoli un Tokmaku Zaporižjes apgabalā, tādējādi, iespējams, traucējot Krievijas apgādes centienus no Krimas. Ukrainas partizāni jau iepriekš bija vērsušies pret Krievijas bruņuvilcieniem un lokomotīvēm Melitopolē aprīļa beigās un maija vidū. Šāds ziņoto aktivitāšu modelis var liecināt par koordinētu partizānu kampaņu, kas vērsta pret Krievijas dzelzceļa līnijām.
Ukrainas prezidenta pārstāvis Krimā 3. jūlijā paziņoja, ka Krievijas administrācija Krimā ir izdevusi dekrētu, ar ko izveido "iesaukšanas komisiju Krimas Republikas pilsoņu mobilizācijai", kas ļautu Krievijas varas iestādēm piespiedu kārtā mobilizēt Krimas iedzīvotājus cīņai pret Ukrainu. Lai gan Krimas statuss saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktiem (bet ne saskaņā ar Ukrainas vai starptautiskajām tiesībām) atšķiras no Ukrainas austrumu un dienvidu apgabaliem, kas ir okupēti kopš 24. februāra, šis dekrēts var radīt iekšēju Krievijas precedentu, proti, Krievijas varas iestādes varētu sākt piespiedu mobilizācijas kampaņas visā okupētajā Ukrainas daļā, lai atbalstītu spēku veidošanas centienus turpmākajos mēnešos.
Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) direktors Kirils Budanovs paziņoja, ka Krievija gatavo vairākus aneksijas scenārijus pirms 11. septembra - ieteiktā Ukrainas teritorijas pievienošanas Krievijas Federācijai datuma. K. Budanovs apgalvoja, ka Krievija gatavojas Ukrainas teritoriju pievienošanai Krievijai, vienas lielas "tautas republikas" izveidei vai atsevišķu teritoriju pievienošanai Krievijai. Ierosinājums par vienotas, lielas "Tautas republikas" izveidi ir jauns, un ne Ukrainas, ne Krievijas varas iestādes to vēl nav apspriedušas. Vienota "Tautas Republika", visticamāk, norāda uz to, ka Kremlim joprojām ir teritoriālas ambīcijas ārpus Donbasa.
