Krievijas spēki turpina pārgrupēties, ievērot operatīvo pauzi, atjaunot spēkus un bombardēt kritiskās zonas, lai sagatavotu apstākļus turpmākajām sauszemes ofensīvām. ISW jau iepriekš ir norādījis, ka operatīvā pauze nenozīmē uzbrukumu pārtraukšanu, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans 11. jūlijā ziņoja, ka Irāna Krievijai paātrinātā kārtībā piegādās "līdz pat vairākiem simtiem bezpilota lidaparātu". Salivans neprecizēja, kāda veida dronus Irāna piegādās. Krievijas militārie blogeri jau sen ir kritizējuši Kremli par neefektīviem gaisa izlūkošanas un artilērijas uguns koriģēšanas pasākumiem bezpilota lidaparātu trūkuma dēļ. Bijušais Krievijas militārais komandieris un blogeris Igors Girkins paziņoja, ka Ukrainas spēki ir sekmīgi aizsargājuši Doņeckas apgabala frontes līniju, pateicoties Ukrainas bezpilota lidaparātu priekšrocībām šajā apgabalā. Krievijas militārais blogeris Andrejs Morozovs (pazīstams arī kā "Boytsevoi Kot Murz") apsūdzēja Krievijas valsts plašsaziņas līdzekļus maldināšanā par Krievijas bezpilota lidaparātu pieejamību un to spēju atbalstīt precīzu artilērijas uguni.
Krievijas spēki 12. jūlijā mēģināja uzbrukt uz ziemeļiem no Slovjanskas. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas sauszemes uzbrukumus virzienā uz Dovhenke, Mazanivku, Krasnopiliju un Doļinu uz rietumiem no šosejas E40, kā arī Majakiju un Ivanivku uz austrumiem no šosejas E40. "ISW" nav novērojuši pierādījumus tam, ka Krievijas spēki būtu šķērsojuši Severskijdoņecas upi pie Majakijas un Sjidorovas, taču Krievijas spēki, iespējams, cenšas to darīt, lai virzītos uz dienvidiem līdz šosejai E40. Šāda virzība varētu būt mēģinājums aplenkt Ukrainas karaspēku starp Doļinu, Bohorodičnu, Prišbu un Majaki. Tomēr daudzie ūdeņi šajā apgabalā apgrūtina šādu manevru veikšanu. Krievijas spēki turpināja apšaudīt rajonus uz rietumiem, ziemeļrietumiem un ziemeļaustrumiem no Slovjanskas, tostarp Mazanivku, Dibrovni, Barvinkovu, Veļiku Komišuvahu un Čepiļu. Krievijas spēki, visticamāk, turpinās apšaudīt rajonus ap Slovjansku, lai radītu apstākļus atjaunotai ofensīvai uz Slovjansku un Kramatorsku.
Krievijas spēki 12. jūlijā mēģināja veikt ierobežotu sauszemes uzbrukumu uz austrumiem no Siverskas pie Luhanskas apgabala robežas. Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki cieta nopietnus zaudējumus neveiksmīgā uzbrukumā. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka Krievijas spēki ieņēma Hrihorivku uz ziemeļaustrumiem no Siverskas.
Krievijas spēki 12. jūlijā veica gaisa un artilērijas triecienus uz ziemeļaustrumiem, austrumiem un dienvidiem no Bahmutas. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki Bahmutas un Novopavļivkas virzienā cenšas uzlabot savas taktiskās pozīcijas un veic triecienus gar frontes līniju.
Krievijas spēki 12. jūlijā turpināja spēcīgu apšaudi gar frontes līniju, lai ierobežotu Ukrainas spēkus uz ziemeļiem no Doņeckas pilsētas. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki apšaudīja teritorijas uz ziemeļiem un rietumiem no Doņeckas pilsētas, tostarp Avdijivku, Kurahovu un Marinku.
12. jūlijā Krievijas spēki turpināja ieņemt aizsardzības pozīcijas gar Dienvidu asi. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas spēki apturēja Krievijas sabotāžas un izlūkošanas grupu kādā neprecizētā apdzīvotā vietā Berislavas rajonā Hersonas apgabalā. Ukrainas Ģenerālštābs norādīja, ka Krievijas spēki turpināja apšaudīt apmetnes gar Hersonas apgabala administratīvo robežu un veica gaisa triecienus uz Zaričnu Hersonas apgabala ziemeļrietumos. Tāpat Krievijas spēki veica artilērijas un raķešu triecienus pret Nikolajevas pilsētu un tās piepilsētām, izmantojot pretgaisa aizsardzības sistēmas "S-300", lai uzbruktu sauszemes mērķiem. Sociālajos plašsaziņas līdzekļos redzami arī lieli Krievijas militāro kravas automašīnu konvoji Melitopolē, kas, kā ziņots, pārvietojās Hersonas pilsētas virzienā, lai papildinātu Krievijas munīcijas noliktavas.
Krievijas spēki, visticamāk, veica viltus karoga uzbrukumus Enerhodarā, Zaporižjes apgabalā. Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka 10. jūlijā nāca klajā ar vēl vienu paziņojumu, aicinot civiliedzīvotājus evakuēties no okupētajām apdzīvotajām vietām Hersonas un Zaporižjes apgabalā pirms Ukrainas pretuzbrukumu sākuma, pat ja tas prasītu civiliedzīvotājiem bēgt uz okupēto Krimu. Līdzīgus paziņojumus Vereščuka sniedza arī 8. jūlijā un 20. jūnijā, norādot, ka Krievijas spēki cenšas noturēt Ukrainas civiliedzīvotājus kā dzīvos vairogus, lai kavētu Ukrainas pretuzbrukumus gar Dienvidu asi. 12. jūlijā sociālo mediju lietotāji no Enerhodaras ziņoja par vairākiem sprādzieniem un dūmiem, kas pacēlās no rūpniecības zonas pilsētā, un ģeolokācijas attēli liecināja, ka dūmi nāk no Zaporižjes atomelektrostacijas (AES) puses. Enerhodaras mērs Dmitrijs Orlovs sacīja, ka Krievijas spēki sarīkoja uzbrukumus Enerhodarai, lai izraisītu paniku un strauju evakuāciju netālu esošajā kontrolpunktā Vasiļivkā (aptuveni 45 km uz dienvidiem no Zaporižjes pilsētas. Kā ziņots, Krievijas spēki 12. jūlijā slēdza Vasiļivkas kontrolpunktu un neļauj Melitopoles iedzīvotājiem pamest šo pilsētu. 10. jūlijā D. Orlovs jau iepriekš brīdināja, ka Krievijas spēki Enerhodarā pulcēja mediju pārstāvjus, lai sarīkotu provokāciju Zaporižjes AES.
Ukrainas spēki 11. un 12. jūlijā turpināja uzbrukt Krievijas munīcijas noliktavām Ukrainas dienvidos. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība apstiprināja, ka Ukrainas spēki iznīcinājuši munīcijas noliktavas Novahakovkā un Charivnē, aptuveni 60 km uz austrumiem un 65 km uz ziemeļaustrumiem no Hersonas pilsētas. Krievijas ieceltās amatpersonas un prokremliskie mediji apgalvoja, ka Ukrainas spēki vērsušies pret civiliedzīvotājiem un nogalinājuši septiņus iedzīvotājus, taču Ukrainas stratēģiskā pavēlniecība šos apgalvojumus noliedza. Sociālo plašsaziņas līdzekļu lietotāji no Terpiņas, Mirnas un Semenivkas (uz ziemeļiem no Melitopoles) novēroja aptuveni 25 sprādzienus, kā arī neapstiprinātus ziņojumus par ugunsgrēkiem vietējās Ārkārtas situāciju ministrijas ēkas teritorijā, kur Krievijas spēki bija izveidojuši militāro bāzi ("ISW" nevar neatkarīgi pārbaudīt šos ziņojumus).
Krievijas un Ukrainas avoti ziņoja, ka Ukrainas triecienos Krievijas bāzei Hersonas pilsētā 10. jūlijā nogalināts 20. gvardes motorizētās strēlnieku divīzijas komandieris pulkvedis Aleksejs Gorobecs, 20. gvardes motorizētās strēlnieku divīzijas komandiera vietnieks pulkvedis Sergejs Kens un 20. gvardes motorizētās strēlnieku divīzijas artilērijas komandiera vietnieks pulkvežleitnants Aleksandrs Gordejevs. Ukrainas avoti ziņoja, ka triecienos tika nogalināts arī 22. armijas korpusa štāba priekšnieks ģenerālmajors Artjoms Nasbulins, lai gan Krievijas avoti līdz šīs publikācijas brīdim šo zaudējumu nav apstiprinājuši. Ukrainas Galvenā militārās izlūkošanas pārvalde (GUR) pārtvēra zvanu, kurā kāds Krievijas karavīrs apgalvoja, ka Ukrainas triecienā galvenajam Krievijas komandpunktam Hersonas apgabalā nogalināti 12 karavīri, taču neprecizēja komandpunkta atrašanās vietu.
Tiek ziņots, ka Krievijas spēki veido jaunu brigādes līmeņa kaujas vienību Hersonas apgabalā, taču turpina saskarties ar personāla trūkumu. GUR ziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki rekrutē Krievijas virsniekus, lai nokomplektētu jaunu brigādes līmeņa kaujas vienību Hersonas apgabalā, taču virsnieki atsakās piedalīties karaspēka veidošanā. GUR arī ziņoja, ka Krievijas militārā vadība atvaļinājusi vairāk nekā 26 38. pretgaisa raķešu brigādes karavīrus, kuri atteikušies piedalīties karadarbībā. Krievijā bāzētais "Brīvās Burjatijas fonds" (neliela etnisko minoritāšu tiesību aizsardzības organizācija, kas tika izveidota pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā) ziņoja, ka 150 burjatu karavīri atteicās no karadarbības un 7. jūlijā atgriezās mājās. "BBC" iepriekš apstiprināja, ka Burjatijas Republika ir zaudējusi 207 karavīrus no 4515 karavīriem, kuri ir gājuši bojā un kurus "BBC" izdevās pārbaudīt. Burjatijas reģiona zaudējumi bija otrie lielākie no visiem reģioniem, kas minēti datos, kurus iesniedza izmeklēšanā.
Tiek ziņots, ka Krievijas bruņotie spēki kaujās ir zaudējuši arī citus augstāka līmeņa virsniekus papildus iepriekš minētajiem 20. motorizētās strēlnieku divīzijas komandējošā ešelona upuriem, lai gan šo bojāgājušo nāves laiks nav skaidrs. Ukrainas Stratēģiskā pavēlniecība 11. jūlijā ziņoja, ka Ukrainas spēki nogalinājuši 106. desanta desanta divīzijas komandiera vietnieku pulkvedi Sergeju Kuzminovu un 16. atsevišķās gvardes brigādes SPETSNAZ štāba priekšnieku majoru Dmitriju Semenovu. Krievijas izdevums "Baza" 12. jūlijā arī ziņoja, ka ukraiņu diversantu grupa uzbruka brīvprātīgo bataljonam "Alania" Huliaipolē, Zaporižjes apgabala austrumos, laikā, kad Ziemeļosetijas Republikas vadītājs Sergejs Meņajlo bija kopā ar bataljonu. Uzbrukumā tika ievainoti vairāki bataljona dalībnieki, bet ne pats Meņajlo. Šādi zaudējumi liecina, ka augstāka līmeņa Krievijas komandieri turpina pārraudzīt taktiskos manevrus aktīvajā frontē.
Ukrainas elektroenerģijas uzņēmuma "Kharkivoblenergo" darbinieki 12. jūlijā atteicās strādāt Krievijas okupācijas iestāžu pakļautībā Vovčanskā, Harkivas apgabalā. Ukrainas pretošanās centrs ziņoja, ka Krievijas okupācijas iestādes pēc tam draudēja nosūtīt šos darbiniekus uz koncentrācijas nometni kādā Vovčanskas rūpnīcā.
