Krievijas spēki turpina lēnām atgriezties no operatīvās pauzes un 17. jūlijā veica ierobežotus sauszemes uzbrukumus Doņeckas apgabalā. "ISW" jau iepriekš norādīja, Krievijas operatīvās pauzes beigas, visticamāk, neizraisīs jaunu masveida sauszemes uzbrukumu vilni vairākās virziena asīs, neraugoties uz Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu publiski izteikto rīkojumu to darīt. Krievijas karaspēks prioritāri virzās uz priekšu ap Siversku un Bahmutu, vienlaikus saglabājot aizsardzības pozīcijas uz ziemeļiem no Harkivas un gar dienvidu asi, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Krievijas spēki turpināja radīt apstākļus ofensīvas atsākšanai uz Slovjansku, apšaudīja apdzīvotas vietas gar Izjumu un Slovjansku, un veica artilērijas, raķešu un gaisa triecienus visā Ukrainā.
Krievijas spēki turpināja apšaudīt apdzīvotas vietas uz dienvidaustrumiem no Izjumas, taču 17. jūlijā neveica nevienu apstiprinātu sauszemes uzbrukumu šajā apgabalā. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks apšaudīja Dolinas, Dibrovnes, Ivanivkas, Mazanivkas, Bohorodičnes un Kurulkas apkārtni - visas tās atrodas netālu no Harkivas-Doņeckas apgabala robežas uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas.
Krievijas spēki 17. jūlijā turpināja ierobežotus un neveiksmīgus sauszemes uzbrukumus Siverskas virzienā. 17. jūlijā Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas karaspēks piespieda Krievijas vienības atkāpties, uzbrūkot Hrihorivkai un Verhnokamjankai. Gan Krievijas, gan Ukrainas avoti norādīja uz notiekošajām kaujām Ivano-Darivkas (apmēram 5 km uz dienvidaustrumiem no Siverskas) apkārtnē, kā arī pie Berestovas un Bilohorivkas.
17. jūlijā Krievijas spēki turpināja ierobežotus un neveiksmīgus sauszemes uzbrukumus Bahmutas apkārtnē. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka Krievijas karaspēks neveiksmīgi mēģināja virzīties uz priekšu ap Jakovļivku, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas gar autoceļu T1302, un ap Novoluhansku, 20 km uz dienvidiem no Bahmutas. Krievijas spēki veica artilērijas, gaisa un raķešu triecienus apkārtējām apdzīvotām vietām, tostarp Krasna Hora un Soledar (uz ziemeļiem no Bahmutas), Veršina, Novoluhanske un Travneve (uz dienvidiem no Bahmutas) un Pokrovske (uz austrumiem no Bahmutas).
17. jūlijā Krievijas spēki Doņeckas pilsētas rajonā turpināja virzīties uz Avdijivku. Pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas (LNR) iekšlietu ministra vietnieks Vitālijs Kiseļovs apgalvoja, ka Krievijas spēki cīnās Marijinkā, Doņeckas pilsētas nomalē uz dienvidrietumiem no Avdijivkas. Ukrainas Ģenerālštābs līdzīgi norādīja, ka Krievijas spēki ir iesaistīti pozicionālās kaujās uz ziemeļiem no Doņeckas pilsētas pie Mihaiļivkas un uz dienvidrietumiem no Doņeckas pilsētas ap Pavļivku un Novomihailvku. Krievijas spēki, visticamāk, turpinās centienus virzīties uz ziemeļiem Avdijivkas virzienā, neraugoties uz spēcīgajiem Ukrainas nocietinājumiem šajā teritorijā.
Krievijas spēki 17. jūlijā turpināja koncentrēties uz aizsardzības pozīciju uzturēšanu Harkivas pilsētas virzienā. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki snieguši gaisa un artilērijas triecienus Harkivas pilsētai un apdzīvotām vietām uz ziemeļiem, ziemeļaustrumiem un austrumiem no Harkivas pilsētas.
Krievijas Telegram kanāls "Rybar" apgalvoja, ka Krievijas spēki 17. jūlijā sākuši triecienu pētniecības un ražošanas uzņēmumam "Khartron Express" Harkivā. "Rybar" apgalvoja, ka uzņēmumā "Khartron Express" atradās Polijas un Lielbritānijas militārie instruktori, kuri šajā rajonā apmācīja Ukrainas spēkus. "Rybar" arī apgalvoja, ka uzņēmums kalpoja kā Ukrainas izlūkošanas un plānošanas operāciju centrs. "ISW" patlaban nevar neatkarīgi pārbaudīt precīzu triecienu vietu.
17. jūlijā Krievijas spēki veica aizsardzības operācijas un mēģināja pārtraukt Ukrainas loģistikas atbalstu gar Dienvidu asi. Krievijas spēki sistemātiski apšaudīja civilo un militāro infrastruktūru gar Dienvidu fronti un veica artilērijas triecienus Zaporižjes, Hersonas un Nikolajevas apgabalos.
Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Krievijas spēki maina koncentrēšanās vietas uz blīvi apdzīvotām vietām Hersonas apgabalā, lai atturētu ukraiņu triecienus Krievijas pozīcijām.
Hersonas apgabala administrācija paziņoja, ka Ukrainas spēki 16.-17. jūlijā iznīcināja Krievijas munīcijas noliktavu Lazurnē.
Kremlis, visticamāk, veic ilgtermiņa spēku atjaunošanas pasākumus, kas ļautu Kremlim atjaunot smagi cietušo Krievijas armiju, lai uzturētu ilgstošu karu Ukrainā. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) ziņoja, ka Krievijas Jaunās armijas kadetu nacionālā kustība (Yunarmia) Belgorodā un Belgorodas apgabala pierobežas reģionā atklājusi 500 jaunas kadetu klases un 1000 jaunākās armijas klases. Yunarmia pieņem brīvprātīgos vecumā no astoņiem līdz 18 gadiem, tāpēc visi brīvprātīgie, kas iesaistīsies šajā programmā, visticamāk, vēl kādu laiku nebūs gatavi iesaistīties kaujās. GUR papildus ziņoja, ka Krievijas Brīvprātīgo biedrība palīdzības sniegšanai Krievijas armijai, aviācijai un flotei (DOSAAF) Belgorodā ir atvērusi papildu militārās apmācības kursu tiem, kam nav militārās pieredzes un kas vēlas pievienoties Krievijas bruņotajiem spēkiem.
Ukrainas Krimas reintegrācijas asociācija ziņoja, ka Hersonas okupācijas varas iestādes ir pieņēmušas jaunu likumu - iespējams, atsaucoties uz 15. jūlija cenzūras dekrētu, ar kuru tiek kriminalizēta Krievijas varas iestāžu, Krievijas armijas un iebrukuma Ukrainā kritika, kas ļauj varas iestādēm deportēt visus ukraiņus, kas pārkāpuši likumu.
Krievijas atbalstītās okupācijas varas iestādes, iespējams, propagandē draudus par ukraiņu partizāniem, lai attaisnotu pastiprinātus sabiedrības kontroles pasākumus. Ukrainas pilsētas Enerhodaras mērs Dmitrijs Orlovs 17. jūlijā paziņoja, ka Krievijas spēki veiksmīgi mazina ukraiņu partizānu aktivitātes draudus.
Krievijas okupācijas iestādes Zaporižjes apgabalā joprojām saskaras ar personāla trūkumu un vietējo ukraiņu nevēlēšanos sadarboties ar okupācijas iestādēm. Ukrainas pretošanās centrs ziņoja, ka okupētās Zaporižjes apgabala ukraiņi atsakās strādāt okupētajos uzņēmumos. Ukrainas pretošanās centrs arī ziņoja, ka Zaporižjes okupācijas iestādes konfiscē Ukrainas pilsoņu pases, lai piespiestu viņus pieteikties Krievijas pasēm, iespējams, lai paātrinātu okupācijas administrācijas nepārtrauktos centienus uzsākt aneksijas referendumu.
