Krievijas spēki, visticamāk, izmanto Ukrainas Zaporižjes atomelektrostaciju (AES) Enerhodarā, lai iebiedētu Rietumus par kodolkatastrofu Ukrainā. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi 3. augustā paziņoja, ka Ukrainas Zaporižjes atomelektrostacija (AES), kuru pašlaik ir okupējuši Krievijas spēki, ir "pilnīgi nekontrolējama" un ka stacijā ir pārkāpti "visi kodoldrošības principi", ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Viņš brīdināja, ka Krievijas spēki neievēro stacijas fizisko integritāti, un lūdza Krieviju un Ukrainu ātri veicināt SAEA novērotāju vizīti uz šo kompleksu. Krievijas Zaporižjes okupācijas pārvaldes vadītājs Jevgeņijs Balickis atbildēja, ka SAEA ir laipni gaidīta rūpnīcā: "Mēs esam gatavi parādīt, kā Krievijas militārie spēki šodien to apsargā".
Krievijas spēki, kas izvietoti ap AES, pēdējās nedēļās ir uzbrukuši Ukrainas pozīcijām Nikopolē un citviet, apzināti nostādot Ukrainu sarežģītā situācijā - vai nu Ukraina atbild uz uguni, riskējot ar starptautisku nosodījumu un kodolnegadījumu (ko Ukrainas spēki, visticamāk, nedarīs), vai arī Ukrainas spēki ļaus Krievijas spēkiem turpināt apšaudīt Ukrainas pozīcijas no efektīvas "drošās zonas". Enerhodaras mērs Dmitrijs Orlovs 3. augustā ziņoja, ka Krievijas spēki no kaimiņu ciematiem raidījuši raķetes uz Enerhodaru, lai nepatiesi apsūdzētu Ukrainas spēkus Enerhodaras apšaudē un apdraudētu AES. ISW 21. jūlijā novērtēja, ka Krievijas spēki, iespējams, glabā smago militāro aprīkojumu Zaporižjes atomelektrostacijā (AES) Enerhodarā, lai pasargātu to no Ukrainas triecieniem.
Krievijas spēki, visticamāk, aizdedzināja cietuma kompleksu, kurā tika turēti ukraiņu karagūstekņi okupētajā Doņeckas apgabalā, bet vainoja Ukrainu par it kā raidītu triecienu, izmantojot Rietumu piegādāto militāro aprīkojumu. Ukrainas Galvenā militārās izlūkošanas pārvalde (GUR) ziņoja, ka tā ir konstatējusi, ka Vāgnera grupa 28. jūlijā apzināti aizdedzināja cietuma kompleksu. Šis ziņojums saskan ar bojājumiem, kas novērojami Krievijas sniegtajā videoierakstā no objekta. GUR ziņoja, ka Vāgnera spēki ēku aplika ar neprecizētām uzliesmojošām vielām, kā rezultātā ugunsgrēks strauji izplatījās visā ēkā. Krievijas sniegtie videoieraksti un komerciālie satelītattēli parādīja, ka ēkas sienas bija nodegušas, bet tajās nebija redzami artilērijas triecienam atbilstoši bojājumi.
Kremlis, visticamāk, turpina censties uzlabot savas attiecības ar Teherānu, lai saņemtu dronus izmantošanai Ukrainā. Krievijas valstij piederošā kosmosa aģentūra "Roscosmos" 3. augustā paziņoja, ka Krievija 9. augustā Irānas vārdā orbītā palaida attālās izpētes satelītu. Iespējams, ka Kremlis plāno šo palaišanu, lai iedrošinātu vai atmaksātu Teherānai par Irānas droniem, kas tiktu izmantoti operācijās Ukrainā, un, iespējams, cita militārā aprīkojuma vai atbalsta sniegšanu. Irānai ir milzīgs ballistisko raķešu arsenāls un iekšzemes raķešu ražošanas spējas, ko tā varētu sniegt Krievijai apmaiņā pret ekonomisko un militāro sadarbību. 2020. gada aprīlī Irāna ir izvirzījusi par prioritāti savas militārās kosmosa programmas attīstību un 2020. gada aprīlī palaida vienu satelītu, bet 2022. gada aprīlī otru. ASV un Tuvo Austrumu amatpersonas jau 2021. gada jūnijā paziņoja, ka Krievijas amatpersonas gatavojas nosūtīt Irānai Krievijā ražotu "Kanopus-V" satelītu, kas paplašinātu Teherānas kopējās novērošanas iespējas Tuvajos Austrumos. 2. augustā ISW ziņoja, ka Krievija un Irāna, visticamāk, turpina veicināt sadarbību, izmantojot nesen parakstītos divpusējos aviācijas līgumus, lai stiprinātu Krievijas militārās spējas Ukrainā un palīdzētu Teherānai sankciju mazināšanā.
Pēdējās dienās Krievijas spēki ir guvuši ierobežotus panākumus Bahmutas un Avdijivkas apkārtnē, taču Krievijas Aizsardzības ministrija nav apgalvojusi par teritoriāliem ieguvumiem šajā rajonā vismaz kopš Lisičanskas krišanas. Militārie blogeri, kara korespondenti un citas grupas ir kritizējušas Aizsardzības ministriju un Kremli par pārspīlētiem un neprecīziem apgalvojumiem par teritoriālajiem ieguvumiem, kas grauj Maskavas naratīvus un uzticamību. Aizsardzības ministrija tagad ļauj militārajiem blogeriem, kara korespondentiem un DNR amatpersonām pozitīvi atspoguļot situāciju Avdijivkā, Piskos un uz dienvidiem no Bahmutas, neizvirzot savus apgalvojumus, kas varētu izraisīt kritiku. Blogeri publicēja kadrus no Butivkas ogļraktuves ventilācijas šahtas ieņemšanas un no Pisku dienvidu nomales, kur viņi svinēja gadiem ilgi apstrīdētās teritorijas nelielu segmentu atgūšanu, taču Aizsardzības ministrija par to nav sniegusi nekādu paziņojumu.
Krievijas spēki veica ierobežotu sauszemes uzbrukumu uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas un 3. augustā turpināja apšaudīt apdzīvotas vietas uz rietumiem un dienvidaustrumiem no Izjumas. 3. augustā Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas karaspēks neitralizēja Krievijas izlūkošanas mēģinājumu uz dienvidiem no Mazanivkas, aptuveni 25 km uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas pie Harkivas-Doneckas apgabala robežas. Krievijas spēki papildus veica artilērijas triecienus netālu no Protopopivkas, Mečebilovas, Husarivkas, Čepiles un Norcovkas - visas apdzīvotās vietas atrodas gar loku, kas stiepjas no rietumiem līdz ziemeļrietumiem no Izjumas apgabala.
Krievijas spēki 3. augustā veica vairākus sauszemes uzbrukumus uz ziemeļaustrumiem, austrumiem un dienvidaustrumiem no Bahmutas. Ukrainas Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki veica uzbrukumus ap Volodimirvku, Jakovļivku un Soledaru, Pokrovsku, Vidrožennu, Kodemu, Zaitsevi, Semihirju un Dolomitnu. Pašpasludinātās "Doņeckas Tautas Republikas" (DNR) teritoriālā aizsardzība apgalvoja, ka DNR spēki ir pārņēmuši kontroli pār Travņevi, nelielu apdzīvotu vietu aptuveni 19 km uz dienvidiem no Bahmutas.
Krievijas spēki turpināja prioritāri veikt neveiksmīgus uzbrukumus Avdijivkai un 3. augustā nespēja virzīties uz Piskiem. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki neveiksmīgi mēģināja izlauzties cauri Ukrainas aizsardzības spēkiem Avdijivkā no Spartakas un Mineralnes, kas atrodas attiecīgi uz dienvidrietumiem un dienvidaustrumiem no Avdijivkas. Krievijas spēki atsāka arī neveiksmīgus uzbrukumus uz ziemeļaustrumiem no Avdijivkas, mēģinot uzbrukt Kransohorivkai gan no Novoselivkas Druhas, gan no Vasiļivkas puses. Ukrainas ģenerālštābs arī norādīja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas uzbrukumu Piskiem no Doņeckas pilsētas virziena.
Krievijas spēki 3. augustā turpināja ierobežotus neveiksmīgus sauszemes uzbrukumus gar Harkivas pilsētas asi. Krievijas spēkiem neizdevās virzīties uz priekšu Kočubeivkas-Dementiivkas virzienā, aptuveni 40 km uz ziemeļiem no Harkivas pilsētas. Krievijas karaspēks turpina centienus uzturēt ieņemtās robežas Harkivas apgabala ziemeļaustrumos un veica gaisa izlūkošanu. Harkivas apgabala vadītājs Oļegs Siņegubovs paziņoja, ka Krievijas spēki uzbruka diviem Harkivas pilsētas rajoniem ar pretgaisa aizsardzības raķetēm "S-300", kas tika izšautas no Belgorodas, Krievijā, un turpināja apšaudīt rajonus uz ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem no Harkivas pilsētas.
Krievijas spēki 2. un 3. augustā mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas Hersonas apgabala ziemeļrietumos. Ukrainas militārās amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki veica neveiksmīgu izlūkošanas operāciju pie Bilohirkas Inhulecas upes rietumu krastā. Krievijas spēki arī veica gaisa triecienu Andrijivkai uz dienvidiem no Bilohirkas, iespējams, lai iznīcinātu ukraiņu pozīcijas pār Inhulecas upi. Krievijas spēki turpināja apšaudīt Ukrainas pozīcijas gar Hersonas apgabala robežu un uz Nikolajevas pilsētu izšāva raķetes "Smerch", pretgaisa aizsardzības raķetes "S-300" un trīs spārnotās raķetes "Kh-101".
Tiek ziņots, ka Krievijas spēki veido trieciengrupu, lai novērstu Ukrainas pretuzbrukumus uz Hersonas-Dņipropetrovskas apgabala administratīvās robežas. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Krievijas spēki veido trieciengrupu, lai veiktu uzbrukuma operācijas Hersonas apgabala ziemeļu daļā, atvairītu Ukrainas pretuzbrukumus un sasniegtu Hersonas-Dņipropetrovskas apgabala administratīvo robežu. Krivoj Rihas militārās pārvaldes vadītājs Oleksandrs Vilkuls piebilda, ka Krievijas spēki uzkrāj militāro tehniku un karavīrus Krivoj Rihas virzienā.
Krievijas spēki turpina pārvietot karaspēku visā Dienvidu asī. Sociālajos tīklos redzami kadri, kuros Krievijas militārā tehnika pārvietojas ziemeļu virzienā no dienvidu Melitopoles. Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjušenko publicēja kadrus, kuros redzams Krievijas militārais konvojs, kas sastāv no inženiertehniskajiem transportlīdzekļiem un kravas automašīnām, braucot no Mariupoles Berdjanskas virzienā. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki atsauc militāro tehniku, kas sākotnēji maija beigās bija paredzēta Zaporižjes apgabala frontes līnijai, jo trūkst personālsastāva, lai to apkalpotu. Ukrainas Ģenerālštābs piebilda, ka Krievijas spēki izvesto ekipējumu sadala neprecizētiem 58. apvienotās armijas tanku elementiem. Šāda pārdale var liecināt par to, ka Zaporižjes apgabala frontes līnija ir īpaši neaizsargāta, bet krievi neplāno to nostiprināt.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija novērtēja, ka Ukrainas triecieni pret Krievijas munīcijas vilcienu Briļivkā 30. jūlijā, visticamāk, uz laiku ir traucējuši Krievijas dzelzceļa satiksmi starp Hersonas apgabalu un Krimu, taču tā norādīja, ka Krievijas spēki dzelzceļa līniju, visticamāk, salabos dažu dienu laikā. Sociālajos tīklos 3. augustā publicētie kadri ar sprādzienu Briļivkā liecina, ka Ukrainas spēki, iespējams, jau otro reizi mērķējuši uz šo vietu. Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs paziņoja, ka Krievijas spēki cenšas atjaunot savas bāzes Melitopoles lidlaukā.
Krievijas militārā vadība, visticamāk, deva rīkojumu izveidot "atpūtas vietas" Krievijas karavīriem okupētajā Ukrainā, lai dotu iespēju Krievijas spēkiem nedaudz atvaļināties, neļaujot šiem spēkiem atgriezties Krievijas teritorijā, kur tie varētu vieglāk dezertēt. Ukrainas Galvenā militārās izlūkošanas pārvalde (GUR) 3. augustā ziņoja, ka Krievijas spēki Heničeska Hirkas un Antonivkas ciemos Hersonas apgabalā nacionalizē (nelikumīgi sagrābj) privātīpašumā esošās bērnu nometnes, atpūtas vietas un klubus, kā arī iepērk piepūšamās laivas un matračus, lai izveidotu "okupācijas spēku atpūtas bāzes".
Krievijas okupācijas iestādes var atļaut gan klātienes, gan tiešsaistes balsošanu gaidāmajos pseidoreferendumos par okupētās Ukrainas teritorijas pievienošanu Krievijai, kas ļaus vēl vienkāršāk viltot Krievijas balsojumus. Ukrainas Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs 2. augustā paziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki plāno atļaut "balsošanu no mājām" gaidāmajā viltus referendumā, ko Krievija izmantos, lai anektētu okupētās Ukrainas teritorijas. Fjodorovs brīdināja, ka okupācijas spēki draud deportēt ukraiņus, kas balsos pret viltus referendumu. 2021. gadā Kremlis ieviesa balsošanu tiešsaistē dažās Krievijas reģionālajās vēlēšanās un 2022. gada martā to izplatīja visā valstī, visticamāk, lai Krievijas prezidenta Vladimira Putina partija "Vienotā Krievija" varētu vieglāk ierobežot vēlēšanu novērotāju efektivitāti. Krievijas opozīcijas politiķi un vēlēšanu novērotāji ziņoja par lielām neatbilstībām starp tiešsaistes balsīm un papīra biļeteniem apgabalos, kuros 2021. gadā tika izmēģināta balsošana tiešsaistē, kas liecina, ka Kremlis pievienoja tiešsaistes balsis, kad vien bija nepieciešams palielināt savu kandidātu skaitu.
