Krievijas un Ukrainas avoti ziņoja par vairākiem lieliem sprādzieniem Krievijas okupētajā Hersonas apgabalā un Krimā, bet Ukrainas amatpersonas līdz šīs publikācijas sagatavošanas brīdim nav uzņēmušās atbildību par tiem. Sociālo plašsaziņas līdzekļu lietotāji ziņoja, ka redzējuši 12 skaļus sprādzienus Sakas gaisa spēku bāzē Novofedorivkā Krimas rietumu piekrastē, taču sociālo plašsaziņas līdzekļu ierakstos bija redzams tikai liels dūmu mākonis un incidenta sekas, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Sociālajos medijos redzams arī liels dūmu mākonis netālu no Novooleksijivkas Heničenskas rajonā, netālu no Hersonas apgabala un Krimas robežas. Hersonas apgabala administrācijas padomnieks Serhijs Hlans ziņoja, ka Krievijas munīcijas bāzē notikuši sprādzieni, taču norādīja, ka nav oficiāla apstiprinājuma par Ukrainas līdzdalību incidentā.
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka aviācijas munīcija eksplodēja Sakas aviobāzes noliktavās sliktā ugunsgrēka protokola dēļ, noraidot ziņojumus, ka sprādzienus izraisījuši Ukrainas triecieni vai sabotāža militārajā objektā. Krievijas Aizsardzības ministrija piebilda, ka incidentā nav cietušo vai bojājumu Krievijas aviācijas tehnikai. Tomēr Krievijas Veselības ministrija apgalvoja, ka incidentā ievainoti pieci civiliedzīvotāji. Sociālajos plašsaziņas līdzekļos redzami arī kadri, kuros ugunsdzēsēji dzēš degošu lidmašīnu, kas arī ir pretrunā sākotnējam Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumam. Krievijas ieceltais Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs apgalvoja, ka Krievijas amatpersonas evakuē tikai dažus iedzīvotājus no mājām, kas atrodas aviobāzes tuvumā, taču sociālo plašsaziņas līdzekļu kadros bija redzami gari sastrēgumi pie Krimas tilta un vairāku mikroautobusu izbraukšana, kuros esot evakuētie. Krievijas propagandiste Margarita Simoņjana apgalvoja, ka incidents noticis sabotāžas, nevis raķešu trieciena rezultātā. Krievijas militārie blogeri pauda atšķirīgus viedokļus par trieciena izcelsmi, un daži izteica pieņēmumus, ka Ukrainas spēki izmantojuši ASV sagādātās tālās darbības rādiusa taktiskās raķešu sistēmas (ATACMS), lai gan Ukrainas spēkiem nav ATACMS sistēmu.
Kremlim nav lielas motivācijas apsūdzēt Ukrainu, ka tā veikusi triecienus, jo šādi uzbrukumi demonstrētu Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu neefektivitāti, ko jau atklāja kuģa "Moskva" nogremdēšana. ISW pagaidām nevar neatkarīgi novērtēt precīzu sprādzienu cēloni. Acīmredzamā sprādzienu vienlaicība divos dažādos objektos, visticamāk, izslēdz Krievijas oficiālo versiju par nejaušu aizdegšanos, taču tas neizslēdz ne sabotāžu, ne tāla darbības rādiusa raķešu triecienu. Ukraina varētu būt pārveidojusi savas raķetes "Neptune" izmantošanai sauszemes uzbrukumiem (kā to ir darījuši krievi gan ar pretkuģu, gan pretgaisa raķetēm), taču pagaidām nav pierādījumu, kas apstiprinātu šo hipotēzi.
Krievija 9. augustā orbītā palaida Irānas satelītu, ko varētu izmantot, lai sniegtu militāru izlūkinformāciju par Ukrainu. Irānas Kosmosa aģentūras vadītājs Hasans Salarijehs paziņoja, ka attālās izpētes satelītam "Khayyam" ir viena metra kameras izšķirtspēja. "Khayyam" jau ir sācis raidīt telemetrijas datus. Irānas amatpersonas noliedza, ka citai valstij jebkurā brīdī būs piekļuve satelīta datiem, taču Rietumu izlūkdienesti apgalvoja, ka Krievijas iestādes saglabās piekļuvi.
Krievijas spēki saglabāja aizsardzības pozīcijas gar dienvidu frontes līniju un 9. augustā neveica sauszemes uzbrukuma operācijas. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpināja veikt gaisa triecienus Bila Kriņicā un Andrijivkā. Krievijas spēki veica arī gaisa izlūkošanu Hersonas apgabala ziemeļos un turpināja artilērijas apšaudi gar šī reģiona frontes līniju. Ukrainas Galvenā militārā izlūkošana (GUR) pārtvēra kāda Krievijas karavīra telefona zvanu, kurā viņš paziņoja, ka Krievijas spēkiem, kas darbojas Hersonas apgabalā, nav pietiekami daudz cilvēku, lai veiktu uzbrukuma operāciju.
Zaporižjas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Staruhs norādīja, ka Krievijas spēki periodiski koncentrē spēkus Zaporižjas apgabalā, lai tos pārdalītu uz Doņeckas vai Hersonas apgabala virzieniem.
Ukrainas amatpersonas apgalvoja, ka Krievijas spēki turpina apšaudi, izmantojot artilērijas sistēmas, kas atrodas Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) teritorijā. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Krievijas spēki no apšaudes pozīcijām Kahovkas ūdenskrātuves pretējā krastā uz Nikopoli izšāva 80 raķetes "Grad". Staruhs paziņoja, ka Krievijas spēki turpina izmantot Zaporižjas AES teritoriju, lai apšaudītu Nikopoli un izmantotu spēkstaciju kā vairogu.
Ar Kremli saistīts izdevums "Kommersant" ziņoja, ka Krievijas federālie subjekti (reģioni) izveidojuši vairāk nekā 40 brīvprātīgo bataljonus. ISW jau iepriekš konstatēja, ka federālie subjekti visā Krievijā izveidojuši 41 brīvprātīgo bataljonu un vienības. "Kommersant" arī norādīja, ka par atsevišķu brīvprātīgo bataljonu nodrošināšanu un sagatavošanu ir atbildīga Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas federālo subjektu valdības un esošās militārās vienības. Piemēram, Primorskas apgabalā bāzēto brīvprātīgo bataljonu "Tigr" Krievijas Klusā okeāna flote nodrošina ar munīciju un bruņuvestēm, bet Krievijas Aizsardzības ministrija izsniedz ieročus. Ja šāds atbildības sadales modelis ir kopīgs visiem federālajiem subjektiem, tad daži nabadzīgāki federālie subjekti, visticamāk, nodrošina zemākas kvalitātes speciālo ekipējumu nekā citi reģioni.
Ukrainas Hersonas apgabala administrācijas vadītājs Jaroslavs Januškevičs 9. augustā ziņoja, ka Krievijas okupācijas amatpersonas Hersonas apgabalā piedāvā vecākiem aptuveni 4000 grivnu mēnesī (aptuveni 108 eiro), lai viņi savus bērnus uz rudens semestri pieteiktu krievu vadītās skolās. Januškeviča padomnieks Serhijs Hlans ziņoja, ka okupācijas amatpersonas cenšas atrast vietas, kur izvietot vēlēšanu iecirkņus fiktīvajam aneksijas referendumam Hersonā, un izdara spiedienu uz skolām un skolu direktoriem, lai tie palīdzētu organizēt referendumu un atļautu izmantot skolas kā vēlēšanu iecirkņus.
Krievijas amatpersonas arvien atklātāk iesaistās plānotajā pseidoreferendumā, ko Kremlis izmantos, lai apgalvotu, ka Krievijai ir leģitīmas pretenzijas uz okupētās Ukrainas teritorijas aneksiju. Krievijas gubernators okupētajā Krimā Mihails Razvožajevs 9. augustā paziņoja, ka Sevastopoles amatpersonas uzraudzīs referenduma norisi okupētajā Zaporižjas apgabalā. Sevastopoles organizatori, visticamāk, pievienosies Krievijas prezidenta Vladimira Putina partijas "Vienotā Krievija" brīvprātīgajiem un darbiniekiem, kuri jau kopš aprīļa palīdz okupācijas pārvaldēm un gatavojas fiktīvajam referendumam okupētajās Ukrainas teritorijās.
Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs 9. augustā paziņoja, ka Kremlis ir pārkāpis "sarkano līniju", oficiāli izsludinot referendumu Zaporižjā, un ka tas ir "agresīvs, koloniāls karš", kura mērķis ir anektēt Ukrainas teritorijas, lai "iznīcinātu Ukrainas valstiskumu". "
