Iespējams, ka algotņi un Krievijas karaspēks Ukrainā darbojas aptuveni sešās spēku grupās, kas orientētas uz Harkivas pilsētu un ziemeļaustrumu daļu - gar līniju Izjuma-Slovjanska; Siverskas-Lisičanskas apgabalu, Bahmutu, Avdijivkas-Doņeckas apgabalu un Dienvidkrainu. Harkivas pilsētas un Siverskas-Lisičanskas grupas, visticamāk, ir veidotas no Rietumu un Centrālā militārā apgabala, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Izjumas-Slovjanskas asī arvien vairāk spēku veido nesen izveidoti brīvprātīgo bataljoni, kuru kaujas spējas, visticamāk, ir ļoti zemas. "Wagner Group" privāto militāro kompāniju karavīri ir vadošie ap Bahmutu, savukārt no Doņeckas Tautas Republikas (DNR) piesaistītie spēki dominē Avdijivkas-Doņeckas pilsētas rajonā. Sākotnējo spēku kodolu Hersonas un Zaporižjas apgabalos, visticamāk, veidoja Dienvidu militārā apgabala karaspēks, taču tas ir pastiprināts ar Austrumu militārā apgabala, Gaisa desanta spēku un Rosgvardijas karaspēku. Neviens no šiem grupējumiem nav viendabīgs - dažādu militāro apgabalu, pilnvaroto spēku, brīvprātīgo vienību un citu formējumu elementi ir izkaisīti pa visu kara apgabalu.
Šāds izvietojums liek domāt, ka Maskava ar saviem Krievijas spēkiem prioritāri virzās uz priekšu ap Bahmutu un, iespējams, uz Siversku, vienlaikus cenšoties izmantot DNR spēku entuziasmu, lai ieņemtu teritoriju, ko tiem nav izdevies ieņemt kopš 2014. gada. Lielā brīvprātīgo bataljonu koncentrācija ap Izjumu un Slovjansku liek domāt, ka šī teritorija nav Krievijas uzmanības centrā un var būt neaizsargāta pret Ukrainas pretuzbrukumiem. Spēku koncentrēšanās Hersonas apgabalā un tā apkaimē var radīt ievērojamas problēmas Krievijas vadībai un kontrolei, jo īpaši, ja Ukrainas spēki tur uzsāks pretuzbrukumu.
Četrdesmit divas valstis, tostarp visas Eiropas Savienības dalībvalstis, publicēja kopīgu paziņojumu, kurā aicināja Krieviju nekavējoties atkāpties no Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) okupētajā Enerhodarā. Ukrainas valdības avoti ziņoja, ka Krievijas spēki 14. augustā izšāva sešus šāvienus uz Enerhodaru, nogalinot AES darbinieku. Krievijas avoti apsūdzēja Ukrainas spēkus, ka tie uzbrukuši AES ar ārvalstīs ražotiem kamikadzes lidaparātiem, raķetēm un NATO artilērijas sistēmām. ISW 13. augustā ziņoja, ka ģeolokācijas kadros redzama Krievijas 203 mm artilērijas sistēma "Pion", kas darbojas aptuveni 11 km attālumā no Zaporižjas AES.
Ukrainas spēki naktī no 13. uz 14. augustu atkal uzbruka Antonivskas tiltam netālu no Hersonas pilsētas, tādējādi, visticamāk, nodrošinot, ka visi trīs ceļa tilti uz Hersonas apgabala centrālo daļu paliek neizmantojami. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība paziņoja, ka Ukrainas spēki turpina vērsties pret Krievijas sauszemes apgādes līnijām (GLOC). Uzbrukumu kadros redzami sprādzieni no Antonivskas tilta, jo raķetes, visticamāk, trāpīja pa Krievijas militāro aprīkojumu, munīciju vai degvielas transportu uz tilta. Ukrainas Hersonas apgabala padomes vadītāja pirmais vietnieks Jurijs Soboļevskis apgalvoja, ka ievērojama daļa Krievijas militārās vadības atstājusi Hersonas pilsētu, visticamāk, lai izvairītos no aplenkuma Hersonas pilsētā, ja Ukrainas triecieni nogrieztu visas apgādes līnijas, kas savieno Dņepras upes labo krastu ar Krievijas aizmuguri.
Krievijas spēki 14. augustā dienvidu asī neguva nekādus apstiprinātus teritoriālus ieguvumus. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka divi nenoteikta ešelona Krievijas gaisa desanta divizioni neveiksmīgi mēģināja uzbrukt virzienā uz Lozovi, Hersonas apgabalā. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība arī ziņoja, ka Ukrainas spēki veica veiksmīgus raķešu triecienus Krievijas munīcijas noliktavām Muzjikivkā un Nova Kahovkā, Hersonas apgabalā. Arī Berdjanskā atskanējuši vairāki sprādieni, taču okupantu amatpersonas noliedz Ukrainas uzbrukumu. Ukrainas spēki jau iepriekš ir uzbrukuši Berdjanskas ostai, un pēdējās nedēļās Berdjanskā aktīvi darbojušies partizāni. Krievijas spēki pastiprināja gaisa triecienus gar frontes līniju Hersonas apgabalā, tostarp uzbrūkot Bilai Kriņicai, Velikei Artakovai un Bilohirkai Hersonas apgabalā.
Krievijas militārās rekrutēšanas un iesaukšanas centri joprojām saskaras ar grūtībām, lai motivētu krievus parakstīt militārā dienesta līgumus. Sanktpēterburgā bāzētais izdevums "Fontanka" ziņoja, ka vīrieši militārajā vecumā (daži no viņiem ir 49 gadus veci) sākuši saņemt vēstules un zvanus ar rīkojumu ierasties militārās rekrutēšanas centros, lai aprunātos par līgumdienestu. "Fontanka" sekoja vienam no šiem vīriešiem uz militārās rekrutēšanas centru un novēroja, ka amatpersonas pieprasīja, lai vīrietis parakstītu atteikumu, ka viņš nav ieinteresēts līgumdienestā. ISW jau iepriekš ziņoja, ka Krievijas juristi brīdināja neatbildēt uz šādām vēstulēm un zvaniem, jo tas ir viens no veidiem, kā Krievijas iestādes piespiež vīriešus parakstīt līgumus.
Vietējā militārā komisariāta vecākais palīgs "Fontanka" pastāstīja, ka centrs kopumā uz Ukrainu ir nosūtījis tikai trīs vai četrus līgumdarbiniekus, bet vēl 15 cilvēki, kuri bija izrādījuši interesi par līgumdienestu, nav aizpildījuši dokumentus. Vecākais palīgs norādīja, ka rekrutēšanas centrs vāc rakstiskus atteikumus parakstīt militāros līgumus, lai parādītu vadībai, ka tā centusies izpildīt savus rīkojumus. Vecākais palīgs piebilda, ka rekrutēšanas centram miera laikā brīvprātīgo vienības izveide aizņemtu vismaz gadu un ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma interese par līgumdienestu ir ievērojami samazinājusies.
Ziņojums arī apstiprina ISW vērtējumu, ka Krievijas spēki visus drošības spēkus Ukrainā uzskata par perspektīvu darbaspēku. Ziņojumā piebilsts, ka militārās rekrutēšanas centra darbinieki nebija sajūsmā par līgumdienesta veicināšanu, kas, visticamāk, atspoguļo vispārējo lielo pilsētu iedzīvotāju neieinteresētību piedalīties karā. Militārās rekrutēšanas centrs izsauktajiem vīriešiem piedāvāja tādu pašu atalgojumu un pabalstus, kādus Krievijas federālie subjekti (reģioni) piedāvā brīvprātīgo bataljonu karavīriem, kas liecina, ka Kremlis ar dažādu portālu starpniecību veic plaša mēroga rekrutēšanas kampaņu, kas, visticamāk, nesasniedz lielus panākumus.
Federālie subjekti, visticamāk, nespēj īsā laika posmā radīt nepieciešamo rekrūšu skaitu un palielina finansiālos stimulus, lai ievērotu noteiktos termiņus. Tatarstānas Republika paziņoja, ka brīvprātīgo bataljonu "Alga" un "Timers" rekrūši saņems vienreizēju iesaukšanas pabalstu 360 000 rubļu (aptuveni 5800 eiro) apmērā sākotnēji izsludināto 260 000 rubļu (aptuveni 4200 eiro) vietā. ISW iepriekš ziņoja, ka Tatarstānas Republika, visticamāk, nepareizi norādīja iesaukto un topošo rekrūšu skaitu, lai panāktu lielāku interesi par brīvprātīgo bataljoniem.
Krievijas vietējie plašsaziņas līdzekļi identificēja papildu brīvprātīgo vienību, kas pievienosies nesen izsludinātajam 3. armijas korpusam. Tiek ziņots, ka Novosibirskā bāzētais brīvprātīgo bataljons "Vega" 12. augustā piedalījās svinīgajā ceremonijā, lai atzīmētu savu nosūtīšanu uz neprecizētu apgabalu. 12. augustā vietējie plašsaziņas līdzekļi turpināja reklamēt līgumdienesta priekšrocības brīvprātīgo bataljonos, liekot noprast, ka Novosibirskas apgabals vēl nav izpildījis savu rekrūšu kvotu. ISW jau iepriekš konstatēja, ka Penzas un Samaras apgabalu brīvprātīgo bataljoni kalpos kā 3. armijas korpusa daļas, kas vēl vairāk apstiprina ISW sākotnējo vērtējumu, ka jauno 3. armijas korpusu vismaz daļēji veidos nesen iesauktie.
Nezināmi cilvēki turpināja uzbrukt Krievijas militārās rekrutēšanas centriem visā Krievijā. Kremļa sponsorētā "RIA Novosti" apgalvoja, ka policija aizturējusi divus Antifa kustības sekotājus, kuri 10. augustā mēģināja aizdedzināt militārās rekrutēšanas centru Krasnojarskas apgabalā. Krievijas interneta portāls "News.Ru" ziņoja, ka kopš pirmā incidenta 28. februārī Luhovicos, Maskavas apgabalā, ir bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi aizdedzināt Krievijas militārās rekrutēšanas centrus.
Krievijas okupācijas iestādes turpināja centienus palielināt okupēto teritoriju kontroli, vācot civiliedzīvotāju datus, lai radītu priekšnoteikumus aneksijas referendumiem. Hersonas okupācijas pārvaldes vadītāja vietnieks Kirils Stremucovs paziņoja, ka okupētās Hersonas apgabala uzņēmumi cenšas veikt darījumus tikai ar rubļiem nevis grivnām. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) ziņoja, ka Hersonas pilsētas okupācijas iestādes izdara spiedienu uz ātrās palīdzības darbiniekiem, lai tie parakstītu veidlapas, kurās piekrīt strādāt jaunajai okupācijas valdībai un saņemt maksājumus rubļos, nevis grivnās. GUR arī paziņoja, ka Krievijas okupācijas iestādes turpina vākt personas pasu datus no humānās palīdzības saņēmējiem, civiliedzīvotājiem, kas sazinās ar okupācijas valdību, un Krievijas mobilo tālruņu pakalpojumu klientiem. Okupācijas iestādes var izmantot finansiālus stimulus un personas informāciju, lai piespiestu Ukrainas civiliedzīvotājus sadarboties ar okupācijas valdību, tostarp piespiestu balsot referendumā.
