Krievijas izraisītā kara apskats – 23. augusts

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Institute for the Study of War
Ukraiņu aizstāvji
Foto: Ukraiņu aizstāvji Foto: Reuters/Scanpix

Krievijas valdības avoti apstiprināja, ka Krievija ieved ukraiņu bērnus Krievijā un Krievijas ģimenes viņus adoptē. Krievijas federālā subjekta (reģiona) Krasnodaras apgabala Ģimenes un bērnu pārvalde publicēja informāciju par programmu, kuras ietvaros Krievijas varas iestādes vairāk nekā 1000 bērnu no Mariupoles pārveda uz Tjumeņu, Irkutsku, Kemerovu un Altaja apgabalu, kur tos adoptējušas krievu ģimenes, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).

Pārvalde paziņoja, ka vairāk nekā 300 bērnu joprojām gaida "tikšanos ar savām jaunajām ģimenēm" un ka pilsoņiem, kuri nolems adoptēt šos bērnus, valsts piešķirs vienreizēju piemaksu. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) papildus ziņoja, ka Krievijas amatpersonas pārveda 30 ukraiņu bērnus no Harcižkas, Ilovajskas un Žuresas okupētajā Doņeckas apgabalā uz Ņižņijnovgorodu, aizbildinoties, ka bērni piedalās jauniešu izglītības apmācības programmās.

Krievijas varas iestādes izvieto Luhanskas apgabalā spēkus, visticamāk, reaģējot uz sarūkošo atbalstu karam un pieaugošo Luhanskas iedzīvotāju nevēlēšanos cīnīties. LNR Iekšlietu ministrija 23. augustā ziņoja, ka LNR darbinieki kopā ar Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala Iekšlietu ministriju veica kopīgu patrulēšanu Starobilskā, Ščastijā un Staņistijā, okupētajā Luhanskas apgabalā. LNR Iekšlietu ministrija 22. augustā arī ziņoja, ka Rosgvardijas (Krievijas nacionālās gvardes) vienības veica Krievijas karoga dienas svinību apsardzi Starobilskā. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) ziņoja, ka Rosgvardijas elementi Dovžanskā (agrāk Sverdlovskā), Luhanskas apgabalā, nav pakļauti vietējiem LNR spēkiem un ka Rosgvardija veica kratīšanu pie kādas LNR amatpersonas Dovžanskā. Krievijas drošības spēku izvietošana Luhanskas apgabala policijas okupētajos rajonos apstiprina ISW iepriekšējo novērtējumu, ka LNR iedzīvotāji un, iespējams, milicijas spēki, iespējams, nevēlas turpināt sadarboties ar Krieviju. Nesenie pastiprinātie Krievijas centieni piespiedu kārtā mobilizēt iedzīvotājus Luhanskā, visticamāk, pastiprināja šo vilšanos, un Krievijas iestādes, iespējams, palielina Krievijas drošības spēku klātbūtni Luhanskā, lai apspiestu jebkādu iekšējo nestabilitāti.

Krievijas varas iestāžu veiktā Rosgvardija elementu izvietošana drošības uzdevumu veikšanai okupētajā Luhanskas apgabalā novirza šos spēkus no operācijām citviet Ukrainā, kas, iespējams, veicina plašāku Krievijas nespēju gūt panākumus.

Iespējams, ka Krievijas amatpersonas 23. augustā Doņeckas pilsētā veica viltus karoga operāciju, lai attaisnotu uzbrukumus Ukrainas valdības ēkām 24. augustā, Ukrainas neatkarības dienā. Doņeckas pilsētā sociālajos plašsaziņas līdzekļos tika ziņots, ka trieciens nodarījis postījumus Doņeckas Tautas Republikas (DNR) administratīvajai ēkai, kurā strādā DNR vadītājs Deniss Pušilins. Ziņots, ka Pušilins trieciena laikā nebija klāt. Krievijas plašsaziņas līdzekļi šo uzbrukumu ierāmēja kā tiešu Ukrainas triecienu DNR valdības ēkai, iespējams, lai radītu informatīvus priekšnoteikumus atbildes triecieniem pret Ukrainas valdības ēkām Ukrainas Neatkarības dienā. Ukrainas valdības iestādes iepriekš brīdināja valsts darbiniekus Kijivā strādāt no mājām un minēja bažas, ka Krievijas spēki Neatkarības dienā izvērstas raķešu un artilērijas kampaņas ietvaros vērsīsies pret Ukrainas valdības īpašumiem. Krievijas atbalstītais Hersonas okupācijas pārvaldes vadītājs Kirils Stremuzovs 22. augustā apgalvoja, ka viņa administrācija gatavojas Ukrainas provokācijām Neatkarības dienā, kas varētu būt apstākļu sagatavošana viltus karoga operācijai.

Nepārbaudāmi avoti ziņoja, ka okupantu komandieri Ukrainā ir tieši pakļautībā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, apejot gan Krievijas Aizsardzības ministriju, gan ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu. Neatkarīgais Krievijas izdevums "Vazhnye Istorii" citēja vārdā nenosauktus avotus Krievijas ģenerālštābā, apgalvojot, ka Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ir zaudējis Putina uzticību pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākumposma, kas izgāzās, neraugoties uz Šoigu apliecinājumiem par ātru uzvaru. Avoti apgalvoja, ka Putins tagad apiet Šoigu un tieši sazinās ar Centrālā militārā apgabala komandieri Aleksandru Lapinu, kurš pārrauga "centrālo" spēku grupu Ukrainā, un Krievijas Gaisa un kosmosa spēku komandieri Sergeju Surovikinu, kurš komandē "dienvidu" spēku grupu. ISW nevar neatkarīgi pārbaudīt šī ziņojuma patiesumu, bet, ja tas ir patiess, tas norāda, ka Putins apiet arī Gerasimovu.

Krievijas spēki guva nelielus teritoriālus panākumus uz austrumiem no Nikolajevas pilsētas un Hersonas apgabala ziemeļrietumos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas spēki ir pārņēmuši kontroli pār Blahodatni. Krievijas Aizsardzības ministrija piebilda, ka Krievijas spēki ir izveidojuši 12 kvadrātkilometru lielu kontroles zonu ap Blahodatni, pavirzoties trīs kilometrus uz priekšu Ukrainas aizsardzības zonā. Ģeolokācijas kadros, kas tika publicēti 22. augustā, bija redzams, ka Krievijas spēki apdzīvotās vietas ziemeļu daļā apšaudīja Ukrainas spēkus ar "TOS-1A" termobariskās artilērijas sistēmām. Ukrainas Ģenerālštābs 22. augustā ziņoja, ka Krievijas spēki guvuši neprecizētus "daļējus" panākumus Blahodatnes virzienā, un Krievijas spēki, visticamāk, pavirzījušies uz apmetni. Ģeolokācijas kadros bija redzams, ka Ukrainas spēki Blahodativkā iznīcināja Krievijas gaisa desanta kājnieku kaujas mašīnu "BMD-2", kas norāda, ka notiek kaujas par šo apdzīvoto vietu. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas spēki virzījās uz ziemeļrietumiem no Oleksandrivkas, aptuveni 38km uz rietumiem no Hersonas pilsētas, un sasniedza Hersonas-Mikolaivas apgabala administratīvo robežu. "ISW" nevar neatkarīgi pārbaudīt šo apgalvojumu, kuram Krievijas Aizsardzības ministrija nav sniegusi vizuālus pierādījumus.

Image
Krievijas izraisītā kara situācija – 23. augusts
Krievijas izraisītā kara situācija – 23. augusts George Barros, Kateryna Stepanenko, Noel Mikkelsen and Daniel Mealie/Institute for the Study of War and AEI’s Critical Threats Project

Ukrainas militārās amatpersonas apgalvoja, ka tika veikti vairāki triecieni Krievijas pozīcijām, munīcijas noliktavām un sauszemes apgādes līnijām (GLOC) Hersonas apgabalā. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas raķešu un artilērijas vienības iznīcinājušas Krievijas 7. gvardes gaisa desanta divīzijas 247. gvardes desanta pulka munīcijas noliktavu un komandpunktu Čornobaivkā uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas. Tāpat uzbruka Hersonas-Dņipropetrovskas apgabala robežas 98. gvardes gaisa desanta divīzijas 331. gvardes desanta pulka komandpunktam Novovoskresenke. 331. pulka vienības jau iepriekš februārī un martā cieta smagus zaudējumus.

Krievijas spēki mēģina labot bojātās apgādes līnijas pāri Dņepras upei. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas spēki, visticamāk, ir sākuši pārvietot baržas uz pozīcijām, lai uzbūvētu ievērojamu peldošo tiltu pār Dņepras upi tieši blakus Antonivskas tiltam. "ISW" jau iepriekš ziņoja, ka Krievijas spēki ir izmantojuši baržas, lai transportētu nezināmu aprīkojumu laikā no 17. līdz 22. augustam. Krievijas improvizētie mēģinājumi uzlabot apgādi joprojām būs neaizsargāti pret Ukrainas HIMARS triecieniem.

Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki turpina uzkrāt militāro aprīkojumu Zaporižjas atomelektrostacijā un rada apstākļus, lai manipulētu ar sabiedrības priekšstatu par situāciju Enerhodarā. Ukrainas valsts enerģētikas uzņēmums "Enerhodar" ziņoja, ka Krievijas spēki pie stacijas izvietojuši 40 militārās tehnikas vienības: 16 militārās automašīnas pie pirmā energobloka, septiņas automašīnas pie otrā energobloka, 12 automašīnas zem estakādes un divi bruņutransportieri un sešas speciālās kravas automašīnas remonta zonā. Ukrainas Galvenā militārās izlūkošanas pārvalde (GUR) ziņoja, ka Krievijas spēki ar mīnmetējiem apzināti apšaudījuši pelnu bedres Zaporižjas Termoelektrostacijā, jo pelnu bedrēs rodas putekļiem līdzīgi atkritumi, kas satur toksiskas vielas un radiācijas līmenis 1,5 reizes pārsniedz normālo līmeni. GUR apgalvoja, ka, apšaudot pelnu bedres, Krievijas spēki var radīt dūmu mākoni ar radioaktīviem putekļiem, par ko Krievijas spēki var vainot Ukrainu.

Krievijas spēki 23. augustā turpināja vērsties pret Dņepropetrovskas un Nikolajevas apgabaliem ar raķešu un MLRS triecieniem.

Krievijas federālie subjekti (reģioni) turpina palielināt vienreizējās iesaukšanas prēmijas iesaucamajiem, iespējams, brīvprātīgo trūkuma dēļ. Samaras apgabala gubernators Dmitrijs Azarovs paziņoja, ka brīvprātīgo bataljona "Samara", kas ietilpst jaunizveidotajā 3. armijas korpusā, jauniesauktie saņems prēmiju 300 000 rubļu (aptuveni 4980 eiro) apmērā sākotnēji solīto 200 000 rubļu (aptuveni 3320 eiro) vietā. Orlijas apgabala amatpersonas arī paziņoja par papildu 100 000 rubļu (aptuveni 1660 eiro) izmaksu visiem krieviem, kuru pastāvīgā adrese ir Orlijas apgabalā vai ārpus tā un kuri saņēmuši pavēli dienēt 3. armijas korpusā.

Krievijas federālie subjekti veido specializētas militārās vienības, kurās, visticamāk, ir brīvprātīgie bez iepriekšējas militārās pieredzes. Udmurtas Republika apgalvoja, ka ir rekrutējusi septiņus brīvprātīgos, kuri pašlaik iziet apmācību Toljati, lai iekļautos SPETSNAZ vienībā "Italmas". 23. jūlijā Udmurtas vietējie militārās rekrutēšanas centri izsludināja rekrutēšanu vienībā "Italmas" un kā prasību nenorādīja iepriekšējo militāro pieredzi. Pirms šī paziņojuma nebija informācijas par vienību "Italmas", kas liek domāt, ka tā ir jauna brīvprātīgo vienība. Daži vietējie plašsaziņas līdzekļi apgalvoja, ka vienība rekrutē rezervistus, savukārt citi norādīja, ka ikviens interesents, kas vēlas parakstīt militāro līgumu ar vienību, var to izdarīt vietējā militārās rekrutēšanas centrā. Tikai septiņu brīvprātīgo rekrutēšana kopš jūlija beigām vēl vairāk apliecina, ka Krievijas federālie subjekti turpina saskarties ar problēmām, lai savervētu plānoto brīvprātīgo skaitu. Tatarstānas vietējie plašsaziņas līdzekļi arī ziņoja, ka Orenburgas apgabalā ar brīvprātīgo bataljoniem "Alga" un "Timer" kaujas koordinācijas pasākumos piedalās 21 jauniesaucamais, lai gan iepriekš tika apgalvots, ka līdz 23. jūnijam ir savervēti vairāk nekā 300 brīvprātīgo.

Ukraiņu partizānu aktivitātes turpina traucēt Krievijas okupācijas darbību. Ukraiņu partizāni 23. augustā ar improvizētu spridzekli mēģināja nogalināt Krievijas iecelto Hersonas apgabala Iekšpolitikas pārvaldes priekšnieka vietnieku Igoru Teļeginu. Kā ziņots, Teļegins atentātā guva ievainojumus, taču izdzīvoja. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) publicēja dokumentu, kurā, kā ziņots, Krievijas okupācijas spēkiem sniegti norādījumi nepieņemt pārtiku vai medikamentus no vietējiem ukraiņiem, jo ir bailes no saindēšanās. 20. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ukraiņi saindējuši Krievijas spēkus un okupācijas amatpersonu Volodimiru Saldo, lai gan šie ziņojumi nav apstiprināti.

Krievijas amatpersonas turpina ievest krievus okupētajās teritorijās, lai tie strādātu okupācijas pārvaldēs, iespējams, tāpēc, ka neuzticas vietējiem ukraiņu kolaborantiem. Ukrainas pretošanās centrs ziņoja, ka bijušās Krievijas valdības amatpersonas tagad strādā par okupācijas ierēdņiem. Pretošanās centrs ziņoja, ka Zaporižjas apgabala okupācijas pārvaldē tagad strādā divas jaunas bijušās Krievijas amatpersonas un ka krievi tagad ieņem gandrīz visus amatus Krievijas okupācijas pārvaldēs. Pretošanās centrs arī ziņoja, ka okupācijas iestādes turpina ievest okupētajās teritorijās kvalificētus strādniekus, piemēram, ārstus, skolotājus un komunālo pakalpojumu darbiniekus, un ka Kremļa mērķis ir okupētajās teritorijās ievest vēl vairāk krievu. "ISW" iepriekš ziņoja, ka okupācijas pārvaldes iestādes saskaras ar vispārēju brīvprātīgo ukraiņu kolaborantu trūkumu un problēmām, uzticoties jau esošajiem ukraiņu kolaborantiem.

Krievijas okupācijas amatpersonas turpina gatavoties aneksijas referendumu rīkošanai okupētajā Ukrainā. Luhanskas Tautas Republikas (LNR) amatpersona 23. augustā norādīja, ka Luhanskas iedzīvotāji, kas pašlaik dzīvo Krievijā, joprojām būs tiesīgi balsot aneksijas referendumā, tādējādi apstiprinot ISW iepriekš izteiktos vērtējumus, ka okupācijas iestādes cenšas paātrināt gatavošanos.

Krievijas okupācijas amatpersonas turpina centienus okupētajā Ukrainā izveidot krievu skolas. GUR ziņoja, ka Krievijas varas iestādes okupētajā Ukrainā mēģinājušas atjaunot 43 izglītības iestādes ar krievu skolotājiem. GUR arī atkārtoja iepriekš sniegto informāciju, ka okupācijas amatpersonas draud sodīt ukraiņu vecākus, kuri nesūta ukraiņu bērnus uz okupācijas izveidotajām skolām.

Dalies ar šo ziņu