Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu 24. augustā paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki palēnina kopējo uzbrukuma operāciju tempu Ukrainā, vienlaikus vēlreiz apliecinot, ka Krievijas mērķi karā nav mainījušies. Tikšanās laikā ar Šanhajas Sadarbības organizācijas dalībvalstu aizsardzības ministriem Šoigu paziņoja, ka Krievijas karaspēks samazinās uzbrukuma operāciju tempu Ukrainā. Šoigu arī atkārtoti apliecināja, ka operācijas Ukrainā notiek saskaņā ar plānu un ka Krievijas spēki sasniegs visus savus mērķus, tādējādi apstiprinot ISW vērtējumu, ka Krievijas maksimālistiskie stratēģiskie kara mērķi Ukrainā nav mainījušies, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Šoigu paziņojums var būt arī Krievijas Aizsardzības ministrijas mēģinājums izvirzīt informatīvus nosacījumus, lai izskaidrotu un attaisnotu niecīgos panākumus, ko Krievijas spēki Ukrainā guvuši pēdējo sešu nedēļu laikā. Kopš Krievijas spēki pēc pārtraukuma 16. jūlijā atsāka uzbrukuma operācijas, Krievijas spēki ir ieguvuši aptuveni 450,84 km2 jaunu teritoriju, kas ir aptuveni Andoras lieluma teritorija. Krievijas spēki kopš 21. marta (aplēstā Krievijas spēku dziļākā iebrukuma Ukrainā datums) ir zaudējuši aptuveni 45 000 km2 teritorijas, kas ir lielāka teritorija nekā Dānija. Kā ISW jau iepriekš ir novērtējusi, Krievijas spēki nespēj pārvērst ierobežotos taktiskos ieguvumus plašākos operatīvos panākumos, un to ofensīvās operācijas Ukrainas austrumos sasniedz kulmināciju. Šoigu paziņojums, visticamāk, ir mēģinājums izskaidrot šīs neveiksmes.
Krievijas spēki 24. augustā veica ierobežotu sauszemes uzbrukumu Hersonas apgabala ziemeļrietumos, bet neguva teritoriālos ieguvumus. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas uzbrukumu Mikolaivkas virzienā uz dienvidiem no Hersonas-Dņipropetrovskas apgabala administratīvās robežas. Krievijas spēki turpināja veikt gaisa triecienus netālu no Ukrainas pozīcijām pār Inhulecas upi, uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas un netālu no Hersonas-Dņipropetrovskas apgabala administratīvās robežas.
Ukrainas spēki turpināja uzbrukt Krievijas sauszemes apgādes līnijām un pozīcijām Hersonas un Zaporižjas apgabalos. Hersonas apgabala administrācijas padomnieks Serhijs Hlans apstiprināja, ka Ukrainas spēki 24. augustā uzbruka Kahovkas tiltam pār Dņepras upi. Ģeolokācijas kadros bija redzami arī dūmi ap Kahovkas tiltu. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas aviācija uzbrukusi Krievijas ekipējuma koncentrācijas punktiem Novovozņesenskē, Arhanhenskē un Pravdiņā, kas atrodas gar Hersonas apgabala administratīvo robežu. Sociālajos plašsaziņas līdzekļos tika ziņots arī par Ukrainas triecienu Krievijas munīcijas noliktavai Tokmakā, aptuveni 50km uz ziemeļaustrumiem no Melitopoles.
Krievijas spēki 24. augustā turpināja apšaudīt un raidīt raķetes Zaporižjas, Dņepropetrovskas un Nikolajevas apgabalos. Krievijas spēki divas reizes izšāva neprecizētas raķetes uz Zaporižjas pilsētu, kā rezultātā tika bojāta dzīvojamā infrastruktūra. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Krievijas spēki izšāva "S-300" pretgaisa aizsardzības raķetes uz Bereznehuvati. Nikolajevas apgabala amatpersonas ziņoja arī par apšaudi netālu no frontes līnijas. Dņepropetrovskas apgabala amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki ar divām raķetēm "Kh-22" apšaudīja Dņepras pilsētas rajonu. Krievijas spēki turpināja apšaudīt Nikopoles rajonu ar MLRS sistēmām "Grad", kā arī ar MLRS sistēmām "Uragan" mērķēja uz apdzīvotām vietām Krivij-Rihas rajonā.
Krievijas ieceltais Zaporižjas apgabala militāri civilās administrācijas vadītājs Vladimirs Rogovs apgalvoja, ka Ukrainas spēki 24. augustā apšaudījuši Enerhodaras pludmali un rūpniecisko zonu, taču nesniedza vizuālus pierādījumus. ISW nevar neatkarīgi identificēt šo apgalvojumu vai atbildīgo pusi par ziņoto apšaudi. Sociālajos plašsaziņas līdzekļos 23. augustā publicētajos kadros redzami meža ugunsgrēki, kas, kā ziņots, tuvojas Enerhodaras dienvidu rūpnieciskajiem un dzīvojamajiem rajoniem pilsētā.
Krievijas federālie subjekti (reģioni) turpināja veidot jaunas brīvprātīgo vienības, lai pastiprinātu Krievijas karu Ukrainā. Altaja novads paziņoja par piecu brīvprātīgo vienību veidošanu: bataljoni "Kalašņikovs" un "Altajs", rotas "Skurlatova" un "Katun", kā arī rota "Bija". Vietējie plašsaziņas līdzekļi neprecizēja, vai Altaja novads piedāvās vienreizējas iesaukšanas prēmijas, bet atzīmēja reklamēto mēnešalgu no 30 000 līdz 300 000 rubļu (aptuveni 500 līdz 5000 eiro). Tatarstānas Republikas vietējais izdevums "Biznes Online" norādīja, ka Krievijas varas iestāžu veiktā šādu brīvprātīgo formējumu klasificēšana kā "bataljonu" pārspīlē reālo rekrūšu skaitu katrā brīvprātīgo vienībā. Portāls norādīja, ka Permas apgabala bataljonā "Parma" ir 90 cilvēki un tas strukturāli vairāk atbilst motorizētajai strēlnieku rotai. Portāls atzīmēja, ka Krievijā iepriekš nav bijušas teritoriālas brīvprātīgo vienības, kādas kopš 2014. gada bija izplatītas Doņeckas un Luhanskas Tautas republikās (DNR un LNR), un ka Krievijas spēki, iespējams, modelē šīs vienības pēc DNR un LNR aizstājējvienību parauga, piemēram, bataljonu "Vostok" un "Somali".
Bataljonu personālsastāva komplektācija jebkurā armijā ir dažāda lieluma, pamatojoties uz bataljona specializāciju, taču Krievijas brīvprātīgo vienību reklamētā komplektācija ir zema, un ziņotie aizpildījuma rādītāji ir vēl zemāki. Lielākā daļa "bataljonu", visticamāk, būs rotas lieluma. Jāatzīmē arī tas, ka šie ad hoc brīvprātīgo bataljoni nav aprakstīti kā bataljonu taktiskās grupas (BTG) un nešķiet, ka tie būtu strukturēti kā BTG. Nav skaidrs, kā tie tiek izmantoti kaujas laukā, ja vien tie netiek apvienoti viens ar otru vai ar jau izvietoto BTG atliekām. Ir skaidrs, ka brīvprātīgo "bataljonam" nav nekā līdzīga ar bataljona taktiskajām grupām, kas februārī iebruka Ukrainā, neņemot vērā daudzu brīvprātīgo pieredzi un vecumu, kā arī ļoti ierobežoto apmācību, ko viņi saņem pirms nosūtīšanas uz kaujas lauku. "Biznes Online" arī norādīja, ka vervēšana brīvprātīgo vienībās samazinājusies un ka vietējās Krievijas amatpersonas atsevišķos reģionos pastiprina reklāmas centienus. Portāls apgalvoja, ka Tatarstānas Republikā rekrutēšanas kampaņas sākumā jūnijā bija tikai 10-15 interesentu, bet līdz kampaņas beigām to skaits esot tikai trīskāršojies. Portāla ziņojums apstiprināja ISW vērtējumu, ka federālie subjekti augustā sāka palielināt vienreizējās iesaukšanas prēmijas, lai palielinātu rekrutēšanas rādītājus. Portāls piebilda, ka Krievijas federālie subjekti arī sāka reklamēt militāros līgumus sabiedriskajā transportā.
Kremlis, visticamāk, cenšas pasargāt Maskavas pilsētas iedzīvotājus no militārās rekrutēšanas kampaņas, kas var radīt zināmu sociālo spriedzi. Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs 13. jūlijā noliedza jebkādas ziņas par Maskavas brīvprātīgo pulka "Sobjaņinskij Polk" veidošanu, neilgi pēc tam, kad Krievijas opozīcijas izdevums "Meduza" ziņoja, ka Maskavas pilsētas militārie komisariāti sākuši pulkā rekrutēt migrantus un dažādu Krievijas reģionu iedzīvotājus. 13. jūlijā "Biznes Online" atzīmēja, ka pēc Peskova nolieguma visas mediju diskusijas par "Sobjaņinskij Polk" apstājās. Šīs pēkšņās izmaiņas ziņojumos var liecināt, ka Maskavas pilsēta pārtrauca vervēšanu "Sobjaņinskij Polk", cenšoties izvairīties no maskaviešu kritikas par vervēšanas kampaņu. Acīmredzamā Maskavas pilsētas brīvprātīgo vienības neesamība var izraisīt arī kritiku no citām federālajām republikām.
Krievijas atbalstītie okupācijas administratori turpināja saskarties ar dažādiem izaicinājumiem savai varai. Ukraiņu partizānu improvizētās spridzināšanas uzbrukumā 24. augustā tika nogalināts Krievijas ieceltais Mikhaiļivkas vadītājs Zaporižjas apgabalā, kas, iespējams, ir daļa no plašākas Ukrainas partizānu kampaņas, kuras mērķis ir konkrēti Krievijas atbalstīti administratori, kas cenšas veicināt okupēto reģionu integrāciju Krievijas sistēmā. Ukrainas pretošanās centrs arī ziņoja, ka Krievijas spēki okupētajā Luhanskas apgabalā izklīdināja mītiņu, ko rīkoja Ukrainas spēku sagūstīto Luhanskas Tautas Republikas (LNR) karavīru sievas, mātes un radinieki. Ziņas, ka Kremlis uzskata DNR un LNR kaujiniekus par zemākās prioritātes dalībniekiem gūstekņu apmaiņā, visticamāk, saasina sociālo spriedzi LNR un DNR.
Krievijas atbalstītie pilnvarotie vadītāji turpina veikt pasākumus, lai pārraudzītu okupēto teritoriju likumdošanas un administratīvo integrāciju attiecīgajās Krievijas sistēmās. DNR vadītājs Deniss Pušilins 24. augustā tikās ar Krievijas Valsts domes deputātu Vjačeslavu Volodinu, lai apspriestu centienu pastiprināšanu, lai saskaņotu DNR likumdošanas institūcijas ar Krievijas likumdošanas procesiem. DNR likumdošanas procesa saskaņošana ar Krievijas likumdošanas procesu, visticamāk, ļaus Kremlim palielināt tiesisko kontroli un pārraudzību pār republiku iekšējām juridiskajām un birokrātiskajām lietām. LNR vadītājs Leonīds Pasečņiks tikās ar partijas "Vienotā Krievija" delegāciju, lai apspriestu "Vienotās Krievijas" palīdzības sniegšanu Donbasai. Pasečņiks arī apstiprināja, ka Krievijas varas iestādes iesaistās bērnu deportācijā no okupētajām teritorijām Ukrainā uz Krieviju, un paziņoja, ka viņa administrācija plāno identificēt bērnus, kuriem "nepieciešama psiholoģiskā palīdzība", un pārvest viņus uz Kislovodsku "rehabilitācijai". Kā ISW jau iepriekš ziņoja, Krievijas iestādes, visticamāk, izmanto izglītības nometņu un psiholoģiskās rehabilitācijas aizsegu, lai atvieglotu bērnu pārvietošanu uz Krieviju.
