Kā ziņo "ISW", tāda mēroga militārās operācijas, kāda mēroga ir notiekošais Ukrainas pretuzbrukums, nevar notikt vienā dienā vai nedēļā. Ukrainai un Rietumiem nevajadzētu noticēt Krievijas informācijas operācijām, kurās Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā tiek attēlots kā gandrīz uzreiz izgāzies vai kurās Ukraina tiek attēlota kā Rietumu saimnieku bezpalīdzīga marionete, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Krievijas militārie blogeri turpināja mēģinājumus apgalvot, ka Ukrainas pretuzbrukums dienvidos jau ir izgāzies. Krievijas nacionālists un bijušais kaujinieku komandieris 2014. gada kaujās Donbasā Igors Girkins paziņoja, ka Ukrainas spēki turpina uzbrukumu pēc "pirmā uzbrukuma neveiksmes" - nepatiesi attēlojot notiekošās Ukrainas operācijas kā atsevišķus uzbrukumus. Tāpat viņš atkārtoja izplatīto Krievijas naratīvu, ka, viņaprāt, Ukrainas "Rietumu vadītāji" spiež Ukrainu veikt pretuzbrukumu. Girkins papildus paziņoja, ka Ukrainas rietumu partneri slikti plānoja pretuzbrukumu, nepietiekami novērtēja Krievijas spējas un uzskatīja, ka krievi ir nekompetenti, un galvenokārt vadījās no politiskiem, nevis militāriem apsvērumiem.
Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pagarinājis termiņu, līdz kuram Krievijas spēkiem ir jāieņem Doņeckas apgabalu, proti, no 31. augusta līdz joprojām maz ticamajam mērķa datumam - 15. septembrim. Ukrainas Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Oleksijs Gromovs paziņoja, ka Krievijas spēki pārgrupē Luhanskas-Doneckas apgabala virzienos darbojošos Centrālā militārā apgabala elementus, lai palielinātu karaspēka skaitu uz rietumiem no Doņeckas pilsētas. Gromovs piebilda, ka Krievijas spēki no Belgorodas apgabala izvietojuši divas bataljonu taktiskās grupas (BTG) Rietumu Zaporižjas apgabala frontes virzienā, kas, kā viņš norādīja, varētu atbalstīt Krievijas atjaunotās uzbrukuma operācijas Donbasā. Gromovs paziņoja, ka Krievijas militārās amatpersonas turpina veidot 3. armijas korpusu, kas tiks izvietots Doņeckas apgabalā un, iespējams, arī atsāks uzbrukuma operācijas Doņeckas operācijas rajonā. Gromovs norādīja, ka nav skaidrs, vai visi mobilizētie 3. armijas korpusa karavīri ir izgājuši militāro apmācību. Krievijas bruņotie spēki esot ieveduši arī pa vienai BTG uz Slovjanskas un Nikolajevas virzieniem. Uzņemtie materiāli arī liecina, ka Krievijas spēki turpina reaģēt uz Ukrainas pretuzbrukumu Hersonas apgabalā, konsekventi pārvietojot militāros konvojus uz Ukrainas dienvidiem pa Kerčas šauruma tiltu.
Krievijas spēkiem kopš Lisičanskas ieņemšanas nav izdevies virzīties uz Siversku vai ieņemt autoceļu E40, un, visticamāk, tie saskaras ar grūtībām, kas demotivē Luhanskas Tautas Republikas (LNR) karavīrus turpināt cīņu, lai sasniegtu Doņeckas apgabala administratīvās robežas. Krievijas spēkiem bija nelieli teritoriālie ieguvumi ap Avdijivku, kas augusta sākumā izraisīja pozitīvas runas Doņeckas Tautas Republikas (DNR) kaujinieku vidū, pēc kā panākumi apstājās rietumos no Doņeckas pilsētas.
Krievijas spēki 1. septembrī veica ierobežotu sauszemes uzbrukumu uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks mēģinājis virzīties uz Doļinu, 18km uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas gar autoceļu E40. Krievijas spēki papildus turpināja regulāru apšaudi, gaisa uzlidojumus un izlūkošanu no gaisa gar līniju Izjuma-Slovjanska un pie Harkivas-Doņeckas apgabala robežas. Krievijas spēki 1. septembrī neveica apstiprinātus sauszemes uzbrukumus Siverskas virzienā, taču turpināja regulārus artilērijas triecienus Siverskā un apkārtējās apdzīvotajās vietās.
Krievijas spēki 1. septembrī turpināja ierobežotus sauszemes uzbrukumus uz ziemeļaustrumiem un dienvidiem no Bahmutas. Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks mēģinājis virzīties uz Vesela Doļinu (5km uz dienvidaustrumiem no Bahmutas), Zaitsevi (8km uz dienvidaustrumiem no Bahmutas), Soledaru (10km uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas). Gan Ukrainas, gan Krievijas avoti norādīja, ka Ukrainas karaspēks, iespējams, pastiprina operācijas ap Bahmutu, lai atgūtu zaudētās pozīcijas.
Krievijas spēki 1. septembrī veica ierobežotus sauszemes uzbrukumus Doņeckas pilsētas rietumu nomalē. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks mēģinājis uzlabot savas pozīcijas ap Pervomaisku, Nevelsku un Optiņu, kas atrodas 15km attālumā no Doņeckas pilsētas ziemeļrietumu stūra. Krievijas spēki arī turpināja kārtējos gaisa un artilērijas triecienus gar Avdijivkas-Doņeckas pilsētas frontes līniju.
Krievijas spēki 1. septembrī veica arī ierobežotu sauszemes uzbrukumu uz dienvidrietumiem no Doņeckas pilsētas. Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks mēģinājis uzlabot savas pozīcijas ap Vodjanu, apmēram 35km uz dienvidrietumiem no Doņeckas pilsētas un netālu no ceļa, kas ved no Vuhledaras uz Marinku. Krievijas spēki turpināja regulāru Ukrainas pozīciju apšaudi un gaisa triecienus teritorijā starp Doņeckas pilsētu un Zaporižjas apgabala robežu.
Krievijas spēki 1. septembrī neveica nevienu apstiprinātu sauszemes uzbrukumu gar Harkivas pilsētas asi. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpināja veikt gaisa izlūkošanu, izmantojot bezpilota lidaparātus apdzīvoto vietu tuvumā gar frontes līniju. Krievijas spēki turpināja izmantot raķešu artilēriju, lai apšaudītu apdzīvotas vietas uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no Harkivas pilsētas.
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas spēki 1. septembrī atvairīja Ukrainas ofensīvu netālu no Ruski Tiški, aptuveni 20km uz ziemeļaustrumiem no Harkivas pilsētas. Tomēr ISW nevar neatkarīgi pārbaudīt šo apgalvojumu.
Krievijas spēki neveica uzbrukuma operācijas Hersonas un Zaporižjas apgabalos, taču turpināja apšaudi gar kontaktlīniju. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Krievijas spēki ir pastiprinājuši gaisa triecienus Hersonas apgabalā un attālināti mīnējuši savas pozīcijas, lai aizsargātos pret Ukrainas virzīšanos. Krievijas spēki veica raķešu triecienus Odesas apgabalā un turpināja apšaudi ar MLRS sistēmām un smago artilēriju pie Nikopoles un Krivoj Rihas rajona. Satelītattēli liecina, ka Krievijas spēki pārvietoja vēl vienu pretgaisa aizsardzības sistēmu "S-400" netālu no Belbekas, Krimā. Krievijas spēki turpina veikt pasākumus pretgaisa aizsardzības stiprināšanai Krimā.
Krievijas militārās iestādes turpināja veidot un izvietot Ukrainā brīvprātīgo vienības, lai kompensētu personāla zaudējumus Ukrainā. Vietējā veterānu organizācija Burjatijā paziņoja, ka 1. septembrī ir izveidojusi vēl 30 brīvprātīgo vienības, lai cīnītos Ukrainā. Ukrainas Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks Oleksijs Gromovs paziņoja, ka Krievijas militārās iestādes ir nolēmušas izformēt 31. atsevišķo desanta brigādes un 22. atsevišķās speciālo uzdevumu brigādes vienības ievērojamu zaudējumu dēļ, apgalvojot, ka operācijas Ukrainā izdzīvoja mazāk nekā 20% katras brigādes personāla. Abas brigādes cīnījās kaujās, kurās Krievijas spēki cieta smagus zaudējumus. Krievijas 31. atsevišķās desanta brigādes vienības piedalījās kaujas operācijās Hostomeļā, Kijivas apgabalā, un Severodoņeckā, Luhanskas apgabalā. 22. atsevišķās speciālo uzdevumu brigādes vienības cīnījās Mariupolē, Doņeckas apgabalā.
"CNN" apstiprināja divu anonīmu ASV amatpersonu apgalvojumus, ka Krievija saskaras ar "smagu" militārā personāla trūkumu Ukrainā un meklē jaunus veidus, kā radīt kaujas personālu. Ziņojumā tika pastiprināti vienas neidentificētas amatpersonas apgalvojumi, ka Krievijas Aizsardzības ministrija cenšas vervēt līgumdienestu dalībniekus, lai kompensētu personāla zaudējumus, "piespiežot ievainotos karavīrus atgriezties kaujās, iegādājoties personālu no privātām apsardzes kompānijām un maksājot prēmijas iesaucamajiem." Amatpersonas arī norādīja, ka ASV rīcībā ir "ticamas ziņas", ka Krievijas Aizsardzības ministrija "visticamāk sāks" vervēt Ukrainā notiesātos noziedzniekus "apmaiņā pret apžēlošanu un finansiālu kompensāciju."
Ukrainas avoti arvien biežāk ziņo, ka Krievijas okupācijas iestādes atzīst, ka pašas nespēj organizēt plaša mēroga referendumus okupētajās Ukrainas teritorijās, jo Krievijas militārie spēki nav spējuši ieņemt vēlamo teritoriju, kā arī okupētajās teritorijās pastāv vietējās pretestības spiediens. Ukrainas pretošanās centrs 1. septembrī paziņoja, ka Kremlis paredzējis līdz 2022. gada vasarai iegūt savā kontrolē visu Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritoriju un ka Krievijas armijas nespēja pārņemt kontroli pār šīm teritorijām ir mazinājusi Kremļa izredzes organizēt plaša mēroga referendumus visos okupētajos reģionos. Pretošanās centrs piebilda, ka Krievijas varas iestādes turpinās propagandēt plaša mēroga referendumu koncepciju visā informatīvajā telpā, taču okupācijas amatpersonas pamatā saprot, ka pat inscenēti referendumi var vispār nenotikt Krievijas militāro neveiksmju un Ukrainas partizānu un pilsoniskās pretošanās spiediena tandēma dēļ. "ISW" jau iepriekš ir vērtējusi, ka Krievijas okupācijas iestādes, visticamāk, nespēs sarīkot fiktīvus referendumus okupētajos reģionos līdz paredzētajam septembra sākuma termiņam.
