19. septembrī Krievijas pastarpinātās varas pārstāvji steidzami apsprieda nepieciešamību Krievijai nekavējoties anektēt Luhanskas un Doņeckas apgabalus (no kuriem lielākā daļa nav Krievijas kontrolē), un tas liecina, ka notiekošā Ukrainas ziemeļu pretuzbrukuma dēļ pastarpinātos spēkus un dažus Kremļa lēmumu pieņēmējus ir pārņēmusi panika, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Krievijas okupētajā Ukrainā esošo pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas Tautas republiku (DNR un LNR) likumdevēji aicināja savu vadību "nekavējoties" sarīkot referendumu par DNR un LNR atzīšanu par Krievijas subjektiem." Krievijas propagandiste un "RT" galvenā redaktore Margarita Simonjana atzinīgi izteicās par šo aicinājumu, dēvējot to par "Krimas scenāriju". Viņa rakstīja, ka, atzīstot okupēto Ukrainas zemi par Krievijas teritoriju, Krievija varētu vieglāk draudēt NATO ar atbildes triecieniem par Ukrainas pretuzbrukumiem, "atraisot Krievijai rokas visos aspektos".
Šāda pieeja ir nekonsekventa. Krievijas spēki nekontrolē visu Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritoriju. Tāpēc, anektējot teritorijas, uz kurām pretendē DNR un LNR, Krievijai nāktos anektēt apgabalus, kas pēc Kremļa definīcijas būtu daļēji "okupēti". Ukrainas triecieni Krievijas okupētajā Krimā skaidri parāda, ka Ukrainas uzbrukumi Krievijas nelikumīgi okupētajai teritorijai neizraisa Krievijas atbildes reakciju pret NATO, kā Simonjana vēlētos. Daļēja aneksija šajā posmā arī nostādītu Kremli dīvainā situācijā, kad tas pieprasa, lai Ukrainas spēki atbrīvotu "Krievijas" teritoriju, jo viņš nespēj šo prasību izpildīt. Joprojām ir ļoti neskaidrs, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins būtu gatavs nonākt šādā situācijā, lai gūtu apšaubāmu labumu, kas atvieglotu iespēju draudēt NATO vai Ukrainai ar eskalāciju.
Iespējams, Krievijas vadībai pietrūkst veidu, kā apturēt Ukrainas spēkus, kad tie virzās pāri Oskilas upei tuvāk Luhanskas apgabalam. Kremlis, iespējams, uzskata, ka daļēja aneksija varētu veicināt papildu spēku vervēšanu gan no Krievijas iekšienes, gan no nesen okupētās Ukrainas teritorijas. Krievijas spēki izmisīgi cenšas mobilizēt papildu spēkus no visiem iespējamiem avotiem, lai papildinātu savas stipri demoralizētās vienības, taču, kā "ISW" jau vairākkārt rakstījis, tie nav spējuši radīt ievērojamu kaujas spēku.
Pēdējā diskusijā par aneksiju ir izlaistas arī citas Krievijas okupētās Ukrainas dienvidu daļas, kurās Kremlis iepriekš plānoja fiktīvus aneksijas referendumus. Gatavība atteikties no solījuma vienlaicīgi iekļaut visas okupētās teritorijas Krievijas sastāvā būtu nozīmīga Putina atkāpšanās no solījuma. Joprojām nav zināms, vai viņš ir gatavs šādi kompromitēt sevi iekšēji. No otras puses, Kremļa pilnvarotās personas Donbasā regulāri pārspīlē Kremļa vēstījumus, un, iespējams, ka tās to ir darījušas atkal, cenšoties saglabāt okupēto teritoriju, ņemot vērā Ukrainas veiksmīgo un notiekošo pretuzbrukumu.
Nesenie Ukrainas pretuzbrukuma panākumi vēl vairāk mazina jau tā vājo morāli Krievijas vienībās, kas pirms 24. februāra tika uzskatītas par elitārām. Neatkarīgais baltkrievu medijs "Vot Tak" publicēja attēlus ar pārtvertiem dokumentiem, ko atstājuši krievu karavīri no 2. gvardes motorizētās strēlnieku divīzijas 1. motorizētā strēlnieku pulka 31135. vienības, kad viņi masveidā bēga no Izjuma. 31135. vienības komandieriem adresētos parakstītajos dokumentos (datēti ar 30. augustu, pirms Ukrainas pretuzbrukuma Harkivā 7. septembrī) ir rakstiski lūgumi atlaist vēstuļu autorus no armijas, jo tie pastāvīgi ir "fiziski un morāli noguruši." Ukrainas izlūkdienesti apgalvoja, ka 90 % 1. motorizētā strēlnieku pulka personāla jau 2022. gada 23. maijā rakstīja ziņojumus par morāles stāvokli. 2. gvardes motorizētā strēlnieku divīzija ir viena no trim 1. gvardes tanku armijas divīzijām, kas pirms pašreizējā kara Ukrainā tika uzskatīta par galvenajiem Krievijas mehanizētajiem spēkiem un bija paredzēta kā Krievijas galvenais spēks potenciālajā karā ar NATO. Pārtvertās vēstules norāda uz izplatītām morāles problēmām Krievijas elitārāko vienību vidū un Krievijas konvencionālo spēju degradāciju pret NATO.
Ukrainas spēki 19. septembrī, visticamāk, turpināja nostiprināt savus panākumus Oskilas upes austrumu krastā. Kāds Krievijas militārais blogeris apgalvoja, ka Krievijas karaspēks iznīcinājis ukraiņu grupējumu Dvorčnē, apdzīvotajā vietā Oskilas upes kreisajā krastā netālu no Harkivas-Luhanskas robežas un aptuveni 40km uz dienvidiem no Krievijas robežas. Cits Krievijas avots līdzīgi norādīja, ka Krievijas spēki iznīcinājuši ukraiņu pontonu pārceltuvi netālu no Dvorčnes un ka šajā teritorijā darbojas Krievijas sabotāžas un izlūkošanas grupas. Šie neapstiprinātie Krievijas apgalvojumi liecina, ka Ukrainas karaspēks turpina ierobežotas un lokālas operācijas, lai šķērsotu Oskilas upi un apdraudētu Krievijas pozīcijas pretējā krastā. Kāds Krievijas avots papildus norādīja, ka Ukrainas karaspēks nostiprina savu grupējumu Harkivas apgabalā, izmantojot sagūstītos Krievijas tankus "T-72", kas liek domāt, ka pretuzbrukuma sākotnējā panika lika Krievijas karaspēkam atstāt augstākas kvalitātes tehniku darba kārtībā.
Ukrainas spēki, visticamāk, 19. septembrī turpināja uzbrukuma operācijas gar Limanas-Jampilas-Bilohorivkas frontes līniju. Pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas (DNR) vadītājs Deniss Pušilins apgalvoja, ka kaujas turpinās Jarovā, 20km uz ziemeļrietumiem no Limanas, apstiprinot, ka Ukrainas karaspēks, visticamāk, virzās uz austrumiem no iepriekš ieņemtajām pozīcijām Svjatohirskā. Krievijas avoti apgalvoja, ka Krievijas spēki joprojām kontrolē Jampilu un Limanu, bet ukraiņu sabotāžas un izlūkošanas grupas darbojas gar visu frontes līniju. Ģeolokācijas kauju ieraksti apstiprina, ka Ukrainas karaspēks ir atguvis Bilohorivku, kas atrodas gar Doņeckas-Luhanskas apgabala robežu.
Ukrainas militārās amatpersonas 19. septembrī saglabāja operatīvo klusumu par Ukrainas operāciju gaitu Ukrainas dienvidos, norādot, ka Krievijas spēki turpina uzlabot savas aizsardzības pozīcijas.
Ukrainas avoti ziņoja par Ukrainas triecienu turpināšanos pret Krievijas aizmugures rajoniem un apgādes līnijām. 18. septembrī Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas spēki iznīcinājuši Krievijas munīcijas noliktavas Nikolajevas apgabalā (visticamāk, netālu no frontes pozīcijām), divus neprecizētus vadības posteņus un Krievijas elektroniskās kaujas sistēmu Hersonas pilsētā. 18. septembrī Ukrainas spēki iznīcināja Krievijas munīcijas noliktavas Hersonas pilsētā. Ģeolokalizēti sociālo mediju ieraksti apstiprināja Ukrainas raķešu triecienu pret Krievijas kazarmām Hersonas pilsētā. Odesas militārās pārvaldes preses pārstāvis Serhijs Bratčuks ziņoja, ka Ukrainas spēki 18. septembrī iznīcināja divas Krievijas munīcijas noliktavas Blahodatnē (uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas) un pašā Hersonas pilsētā. Satelītattēli un vietējie ziņojumi apstiprināja, ka Krievija turpina novērst Ukrainas triecienu nodarītos bojājumus sauszemes apgādes līnijām (GLOC).
Ukrainas un Krievijas avoti 19. septembrī identificēja trīs kinētisko aktivitāšu rajonus: uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas, netālu no Ukrainas pozīcijām pār Inhulecas upi un Hersonas apgabala ziemeļos pie Olhines. Krievijas militāristi ziņoja, ka 19. septembrī uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas frontes līnija nemainījās, un Ukrainas oficiālie avoti ziņoja, ka Ukrainas spēki nostiprināja savas taktiskās pozīcijas gar fronti. Krievijas militāristi apgalvoja, ka Krievijas spēki atvairīja ukraiņu uzbrukumus pie Ščastļivas un Bezimenes (Davidivas tilta priekšmala), taču ISW nevar pārbaudīt šos ziņojumus. Kāds Krievijas militārais blogeris apgalvoja, ka augsts ūdens līmenis Inhulecas upē, ko izraisījuši Krievijas triecieni pa upes augšteces aizsprostiem, traucē Ukrainas spēkiem atbalstīt priekšējās pozīcijas. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas karaspēks atvairījis Krievijas izlūku grupas Arhangeļskas apgabalā (Hersonas apgabala ziemeļos).
Krievijas spēki 19. septembrī turpināja sauszemes uzbrukumus uz dienvidiem no Bahmutas. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas karaspēks atvairīja Krievijas uzbrukumus ap Mikolaivkas Druhu (18km uz dienvidiem no Bahmutas), Kurdjumivku (20km uz dienvidrietumiem no Bahmutas), Zaitsevi (12km uz dienvidaustrumiem no Bahmutas) un Vesela Doļinu (8km uz dienvidaustrumiem no Bahmutas). Krievijas avoti apgalvoja, ka Vāgnera grupas kaujinieki pārņēmuši kontroli pār elektroapakšstaciju "Donbasskaja 750", kas atrodas aptuveni 12km uz dienvidaustrumiem no Bahmutas, taču "ISW" nevar neatkarīgi pārbaudīt šos apgalvojumus. Krievijas spēki papildus apšaudīja Ukrainas pozīcijas gar Bahmutas un Avdijivkas-Doneckas pilsētas frontes līnijām. Vairāki Krievijas avoti apgalvoja, ka Ukrainas karaspēks veic pretuzbrukuma operācijas uz dienvidrietumiem no Doņeckas pilsētas pie robežas ar Zaporižjas apgabala austrumu daļu. "ISW" nevar neatkarīgi apstiprināt apgalvojumus par Ukrainas pretuzbrukumiem Doņeckas apgabala rietumos, taču Krievijas avotu vidū pieaugošās bažas par Ukrainas darbībām var likt Krievijas spēkiem pārvietot spēkus uz šo apgabalu.
Krievijas spēki neveica nekādus sauszemes uzbrukumus Zaporižjas apgabalā uz rietumiem no Hulaipoles, taču 19. septembrī turpināja kārtējo Ukrainas pozīciju apšaudi. Ukrainas Zaporižjas apgabala militārā pārvalde ziņoja, ka Krievijas spēki apšaudīja kritiski svarīgu infrastruktūru un dzīvojamās teritorijas visā apgabalā.
Ukrainas armija ziņoja par vairākiem Krievijas triecieniem Nikolajevas pilsētai un tās apkārtnei 19. septembrī. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka sešas raķetes "S-300" un trīs raķetes "Smerch" (MLRS) trāpījušas pa rūpniecības un civilajiem objektiem Nikolajevas pilsētā. Vietējās pilsētas varas iestādes ziņoja, ka Krievijas triecieni sabojājuši vairākas ēkas un pilsētas tramvaja tīkla posmu.
Brīvprātīgo vienību efektīvais lielums, ko Krievija var radīt, visticamāk, samazinās. Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas vadītājs Sergejs Meņjailo 19. septembrī paziņoja par jauna apvienotā brīvprātīgo "pulka" veidošanu. 19. septembrī Meņjailo paziņoja, ka pulks galvenokārt tiks veidots no rezervistiem un veterāniem, un ka pulks tiks pilnībā noformēts līdz septembra beigām, lai to varētu nosūtīt uz Ukrainu. Krievijas spēki kā galvenās taktiskās vienības ir izmantojuši arvien mazākus ešelonus - no bataljoniem pārejot uz rotām.
Ukrainas Galvenā militārās izlūkošanas pārvalde (GUR) 19. septembrī ziņoja, ka Krievijas spēkiem neizdodas mobilizēt papildu spēkus no okupētās Luhanskas apgabala un ka vietējās okupācijas amatpersonas nav izpildījušas 500 cilvēku mobilizācijas kvotu Severodoneckā, lai papildinātu izsīkušo Luhanskas Tautas Republikas (LNR) bruņoto spēku 2. armijas korpusu. GUR arī ziņoja, ka Krievijas okupācijas amatpersonas rīkoja sanāksmi okupētajā Mirnē, Hersonas apgabalā, lai apspriestu vietējo ukraiņu vīriešu mobilizāciju cīņai Krievijas vārdā. Ukrainas pretošanās centrs 19. septembrī ziņoja, ka okupācijas varas iestādes Mariupoles rajona Portivskas pilsētā Mariupoles apgabalā piespiedu mobilizācijai savākušas visus vīriešus, kas jaunāki par 40 gadiem. Ukrainas pretošanās centrs arī ziņoja, ka sievietes Alčevskā mēģināja bloķēt mobilizēto vīriešu autobusa izvešanu no pilsētas.
Krievijas spēki, visticamāk, iepludina nepieredzējušus Krievijas pilsoņus no cietumiem vai piespiedu mobilizācijas, jau tā nekvalitatīvajos 1. un 2. armijas korpusos, kurus veido attiecīgi DNR un LNR pilnvarotās personas. Ukrainas Ģenerālštābs 19. septembrī ziņoja, ka Krievijas spēki izveidojuši mācību centru Torezā (pazīstama arī kā Čistjakova), Doņeckas apgabalā, lai apmācītu personālu, kas savervēts no cietumiem.
Ukraiņu partizānu aktivitātes, visticamāk, izraisa paniku Krievijas okupācijas iestāžu un kolaborantu vidū. Ukrainas pretošanās centrs 19. septembrī ziņoja, ka ukraiņu partizāni 18. septembrī Melitopolē ar paštaisītu spridzekli nogalināja kolaboracionistu policistu Denisu Štefanoku. Kā ziņots, Štefanoks bija atbildīgs par ukraiņu pratināšanu un ukraiņu partizānu medībām. Okupācijas varas iestādes noliedza ziņas par viņa nāvi. Ukrainas pretošanās centrs arī ziņoja, ka Krievijas spēki aizvien vairāk medī diversantus Berdjanskā pēc 16. septembrī notikušā uzbrukuma, kurā tika nogalināti divi kolaboranti. Ukrainas Ģenerālštābs 19. septembrī ziņoja, ka krievu kolaboracionisti un prokrieviski noskaņotie iedzīvotāji no okupētās Biļokorakinskas un Troickas bēg uz Krieviju.
