Kremļa smagnējā pieeja daļējai mobilizācijai var veiksmīgi izpildīt Kremļa iekšējās mobilizētā personāla kvotas, taču diez vai tā dos efektīvus karavīrus kaujas laukā. Krievijas varas iestādes piespiedu kārtā vervē Krievijas pilsoņus karot Ukrainā, izmantojot vājus aizbildinājumus, tādējādi pārkāpjot Kremļa solījumu vervēt tikai tos, kam ir militārā pieredze. Krievijas iestādes arī uzskatāmi mobilizē personālu (piemēram, protestētājus), kas karā Ukrainā iesaistīsies ar katastrofāli zemu morāli. Kremļa smagnējā pieeja daļējai mobilizācijai, visticamāk, saasinās iekšzemes neapmierinātību, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Kremlis neievēro solītos daļējas mobilizācijas nosacījumus. Krievijas amatpersonas iepriekš apgalvoja, ka daļēja mobilizācija skars tikai 300 000 vīru un tikai tos, kam ir iepriekšēja militārā pieredze. 22. septembrī Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka mobilizācijas paziņojumu izsniegšanas prakse aizturētajiem protestētājiem nav pretrunā ar 21. septembra mobilizācijas likumu. Peskova draudi ir pretrunā ar Kremļa apgalvojumiem, ka tas atturēsies no mobilizācijas vīriešiem ārpus sastādītajiem rezervistu sarakstiem. Rietumu un Krievijas opozīcijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja par gadījumiem, kad Krievijas militārie komisāri Maskavā un Voroņežā pasniedza iesaukšanas paziņojumus protestētājiem. Krievijas opozīcijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja arī par bankas IT speciālistu, kurš bija saņēmis paziņojumu, lai gan nekad nav dienējis armijā vai universitātē apmeklējis militārās izglītības kursus. IT speciālists, visticamāk, ir viens no daudziem Krievijas vīriešiem, kuri saņēma mobilizācijas paziņojumus, lai gan neatbilda noteiktajiem daļējas mobilizācijas kritērijiem. Kāds universitātes students Burjatijā publiskoja kadrus, kuros redzams, kā Rosgvardija un militārā policija izvelk studentus no nodarbībām, it kā mobilizācijas nolūkā, lai gan Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu vairākkārt paziņojis, ka Krievijas studenti netiks mobilizēti.
Kremļa kvotas, visticamāk, liks vietējām amatpersonām mobilizēt vīriešus neatkarīgi no viņu militārā statusa. Mobilizējamo vīriešu kvota joprojām nav pārbaudāma - Kremļa amatpersonas apgalvo, ka Krievija mobilizēs tikai 300 000 vīriešu, bet Krievijas opozīcijas avotu avoti norāda, ka šis skaits varētu sasniegt miljonu. Neatkarīgi no kopējās kvotas Krievijas federālie subjekti, kas izpilda mobilizācijas rīkojumu, visticamāk, veiks rekrutēšanas pasākumus ārpus izklāstītās rezervistu iesaukšanas. Daži Krievijas federālie subjekti, piemēram, Jakutijas (Sahas) Republika un Kurskas apgabals, ievieš likumus, kas ierobežo rezervistu izbraukšanu no pastāvīgās dzīvesvietas.
Kremlis, visticamāk, neproporcionāli lielā mērā mobilizēs imigrantu kopienas. Kremļa Krievijas Cilvēktiesību padomes loceklis Kirils Kabanovs ierosināja obligāto militāro dienestu tiem Vidusāzijas imigrantiem, kas pēdējo desmit gadu laikā saņēmuši Krievijas pilsonību, draudot konfiscēt viņu Krievijas pilsonību, ja viņi netiks mobilizēti. "Current Time" ziņoja, ka Burjatijas Republikas Kurumkana ciemata iedzīvotāji norādīja, ka Krievijas iesaukšanas amatpersonas mobilizējušas aptuveni 700 vīriešu no kopējā 5500 iedzīvotāju skaita. Ja liecinieku ziņojumi no Kurumkana ir precīzi, tie liecinātu, ka Krievijas amatpersonas mobilizējušas aptuveni 25% vīriešu no viena ciemata Burjatijas etniskajā rajonā, kurā pārsvarā dzīvo burjatu tautības iedzīvotāji. Armēņu Telegram kanāls publicēja mobilizācijas sarakstu no Tuapses, Krasnodaras apgabalā, kurā, kā ziņots, 90% ir etniski armēņu tautības iedzīvotāju, lai gan pilsētā armēņu kopiena veido tikai 8,5% iedzīvotāju.
Neatkarīgais Krievijas cilvēktiesību portāls "OVD-Info" ziņoja, ka protesti notika 42 pilsētās visā valstī, tostarp pat mazos ciematos Dagestānas Republikā. Neidentificēti uzbrucēji aizdedzināja vairākus militārās rekrutēšanas centrus un vietējās administrācijas ēkas Ņižņijnovgorodā, Sanktpēterburgā, Toljati un Zabaiļkalas apgabalos. Kremlis tuvākajās dienās, visticamāk, apspiedīs šādus protestus. Daļējas mobilizācijas izsludināšana un klaja neievērošana pat valdības diktētajiem mobilizācijas parametriem var atsvešināt ieinteresēto Krievijas sabiedrības daļu, kas iepriekš bija iecietīgāka pret mazāk personiski ietekmīgo Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Kremlis 21. septembrī apmainīja 215 ukraiņu karagūstekņus, tostarp sagūstītos ārvalstu pilsoņus un "Azov" bataljona vadītājus, pret vismaz 55 krievu karagūstekņiem un politieslodzītajiem, tostarp Putina personīgo draugu, ukraiņu miljardieri Viktoru Medvečuku. Krievijas galēji labējie militārie blogeri kritizēja šo apmaiņu un jautāja, vai Kremlis ir atteicies no Ukrainas "denacifikācijas", kas bija viens no Krievijas iebrukuma deklarētajiem mērķiem. Kremļa propagandisti bija plaši reklamējuši "Azov" personāla sagūstīšanu un plānoto kriminālvajāšanu, apsūdzot viņus par Ukrainas nacistiem. Citi kritizēja Kremli par to, ka tas ļāvis veikt, viņuprāt, Ukrainas informācijas operācijas un "ļāvis Kijivai manipulēt ar noskaņojumu Krievijā." Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs raksturoja apmaiņu kā "nesaprotamu" un netieši norādīja, ka čečenu spēki spīdzinājuši "Azov" gūstekņus, un lika noprast, ka Krievijas spēkiem, kas sagūstīs "nacistus", vajadzētu viņus nogalināt, nevis ņemt kā karagūstekņus, jo viņi tiks pārdoti atpakaļ Ukrainai.
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA) paziņoja, ka ir sākusi sarunas par kodoldrošības zonas izveidošanu ap Zaporižjas atomelektrostaciju (ZNPP). Šādas sarunas, visticamāk, būtiski neuzlabos situāciju, jo Krievija turpina īstenot provokācijas elektrostacijā. SAEA ģenerāldirektors Rafaels Grosi 22. septembrī paziņoja, ka SAEA ir sākusi "produktīvas sarunas" ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, lai izveidotu kodoldrošības un aizsardzības zonu pie ZNPP. Neskatoties uz ārējo sarunu dalībnieku pozitīvajiem nodomiem, Krievijas spēki var izmantot sarunas kā iespēju sarīkot turpmākas provokācijas pie ZNPP un apsūdzēt Ukrainas karaspēku, ka tas apdraud elektrostacijas drošību, kā tas jau iepriekš ir vairākkārt noticis.
Ukrainas spēki 22. septembrī, visticamāk, turpināja ierobežotas pretuzbrukuma operācijas gar Harkivas un Luhanskas apgabala robežu. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas karaspēks atvairīja Krievijas uzbrukumu Kupjanskai (Harkivas apgabala ziemeļaustrumos, netālu no Harkivas-Luhanskas apgabala robežas). Ģenerālštāba ziņojums saskan ar Krievijas militāro blogeru apgalvojumiem, ka Ukrainas karaspēkam izdevās pārraut Krievijas aizsardzību gar līniju, kas stiepjas starp Dvoričnu (15km uz ziemeļaustrumiem no Kupjanskas), lai apietu Kupjansku no ziemeļiem un šķērsotu Oskilu, apdraudot Krievijas pozīcijas uz austrumiem no šīs teritorijas. Krievijas militārais blogeris arī norādīja, ka Ukrainas spēki ir ieņēmuši teritoriju uz austrumiem no Dvoričnas un cīnās Tavlišankā, kas, kā ziņots, joprojām ir apstrīdēta teritorija. Lai gan "ISW" nevar neatkarīgi apstiprināt šos Krievijas apgalvojumus, tie saskan ar iepriekšējiem ziņojumiem par nepārtrauktiem Ukrainas centieniem iekļūt pašreizējās Krievijas aizsardzības līnijās, kas stiepjas gar Oskilas upi.
Ukrainas spēki 22. septembrī, visticamāk, turpināja uzbrukumus Limanas virzienā. Vairāki Krievijas avoti ziņoja par kaujām uz ziemeļrietumiem no Limanas un apgalvoja, ka Ukrainas karaspēks izlauzies cauri Krievijas aizsardzības spēkiem Ridkodubā un Karpivkā, kas atrodas 20 km uz ziemeļiem no Limanas. Krievijas avoti arī apgalvoja, ka Ukrainas spēki izlauzušies pie Korovij Jaras (22km uz ziemeļrietumiem no Limanas) un turpina uzbrukumus Drobiševā. Ukrainas Ģenerālštābs šķietami apstiprināja, ka Ukrainas karaspēks ir papildus pavirzījies uz priekšu uz ziemeļiem no Limanas, un paziņoja, ka Krievijas karaspēks apšaudījis Jatskivku un Korovij Jaru, norādot, ka Krievijas spēki vēršas pret nesen ieņemtajām Ukrainas pozīcijām šajā rajonā.
Ukrainas militārās amatpersonas saglabāja operatīvo klusumu par Ukrainas sauszemes uzbrukumiem Hersonas apgabalā. Ukrainas Ģenerālštābs un Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība norādīja, ka Ukrainas spēki turpina uzbrukt Krievijas bruņoto spēku un tehnikas koncentrācijas vietām, kontroles punktiem, loģistikas mezgliem un transporta līdzekļiem Hersonas apgabalā.
Sociālajos plašsaziņas līdzekļos publicētie kadri sniedz vizuālus pierādījumus tam, ka 21. un 22. septembrī turpinājās Ukrainas operācijas pret Krievijas pozīcijām Hersonas apgabalā. Ģeolokācijas kadros ir redzamas Ukrainas triecienu sekas Hersonas pilsētā. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība arī paziņoja, ka Ukrainas karaspēks uzbruka Krievijas pozīcijām un koncentrācijas vietām ap Nova Kahkovku, Berislavu un Ļvovu, kas atrodas gar Dņepras upi. Ģeolokācijas kadros arī redzami triecieni Nova Kahkovkai naktī uz 21. septembri. Ukrainas Dienvidu operācijas pavēlniecība paziņoja, ka Krievijas spēki ir pārvietojuši pretgaisa aizsardzības vienības uz Berislavu, norādot, ka nepārtrauktie triecieni rada pastāvīgu spiedienu uz Krievijas pozīcijām Hersonas apgabalā un rada nepieciešamību pastiprināt aizsardzības pasākumus.
Ne Krievijas, ne Ukrainas avoti neapsprieda konkrētus Ukrainas pretuzbrukuma sauszemes manevrus Hersonas apgabalā. Kāds Krievijas militārais blogeris apgalvoja, ka neprecizētās pozīcijās notiek kaujas Mikolaivas un Krivoj Rihas virzienā, bet sīkākas ziņas nesniedza.
Krievijas spēki 22. septembrī veica ierobežotus sauszemes uzbrukumus gar frontes līniju Doņeckas apgabalā. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja uzbrukumus uz dienvidiem no Bahmutas Zaitsevē un Odradivkā. Krievijas avoti papildus norādīja, ka Krievijas karaspēks cīnās gan Zaitsevē, gan Odradivkā, turpinot mēģinājumus virzīties uz ziemeļiem uz Bahmutu. Pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas (DNR) teritoriālās aizsardzības spēki apgalvoja, ka DNR karaspēks pārņēmis kontroli pār Žovanku, kas atrodas 20km uz dienvidiem no Bahmutas, Horlivkas ziemeļu nomalē. Krievijas militārie blogeri arī apgalvoja, ka Ukrainas karaspēks veicis kontrolētu atkāpšanos no Bahmutas austrumu nomalēm, un publicēja attēlus, kuros, kā ziņots, redzams tilts, ko Ukrainas spēki, atkāpjoties, uzspridzinājuši. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja par ierobežotu Krievijas sauszemes spēku uzbrukumu Doņeckas apgabala rietumos un paziņoja, ka Krievijas karaspēks veicis uzbrukumu Novomihaiļivkai, kas atrodas aptuveni 25km uz dienvidrietumiem no Doņeckas pilsētas. Krievijas spēki turpināja veikt regulārus triecienus gar kontaktlīniju ap Bahmutu, Avdijivkas-Doneckas pilsētas rajonā, Doneckas apgabala rietumos un Zaporižjas apgabala austrumos.
Krievijas spēki 22. septembrī uz rietumiem no Hulaipoles neveica apstiprinātus sauszemes uzbrukumus, taču turpināja triecienus visā Zaporižjas apgabala rietumu daļā. Ukrainas Valsts drošības dienests (SBU) paziņoja, ka SBU speciālie spēki pēdējo dienu laikā, iespējams, veica virkni reidu neprecizētā Zaporižjas apgabala vietā un iznīcināja Krievijas ekipējumu, munīcijas noliktavas un pozīcijas, kas liecina, ka Ukrainas spēki turpina apdraudēt Krievijas pozīcijas konkrētajā apgabalā. Krievijas karaspēks turpināja kārtējos triecienus visā Dņepropetrovskas un Nikolajevas apgabalā un, kā ziņots, izmantoja Irānas dronu "Shahed-136", lai uzbruktu civilajai infrastruktūrai Krivoj Rihā.
Kremlis, visticamāk, ir neapmierināts ar Sanktpēterburgas amatpersonu centieniem rekrutēt reģionālos brīvprātīgo bataljonus. Sanktpēterburgas galvenais federālais inspektors Pāvels Daškovs norādīja, ka "vairāki" militārās rekrutēšanas centru darbinieki Sanktpēterburgā ir iesaistīti brīvprātīgo bataljonu veidošanā. "ISW" iepriekš ziņoja, ka Kremļa sponsorēti mediji vaino Sanktpēterburgas gubernatoru Aleksandru Beglovu par atteikšanos parakstīt dekrētu, ar kuru tiktu pastiprināti reklamēta vervēšana brīvprātīgo bataljonos.
Krievijas okupācijas spēki steigšus rada apstākļus, lai no 23. līdz 27. septembrim visā okupētajā Ukrainā rīkotu fiktīvus aneksijas referendumus. Ukrainas Ģenerālštābs 22. septembrī ziņoja, ka Krievijas okupācijas iestādes Starobliskā, Luhanskas apgabalā, veido bruņotas grupas, kas staigās pa mājām un piespiedīs vietējos iedzīvotājus piedalīties referendumā. Okupācijas iestādes ziņoja, ka referenduma laikā vietējiem iedzīvotājiem aizliegts pamest pilsētu. Ukrainas Ģenerālštābs arī ziņoja, ka Krievijas okupācijas iestādes Hersonas apgabalā gatavo propagandas kampaņas referenduma leģitimizēšanai, veido "vēlēšanu komisijas" un paredz humānās palīdzības izdalīšanu, ja civiliedzīvotāji sniegs okupācijas iestādēm savu personisko informāciju. Šo informāciju Krievijas iestādes, visticamāk, izmantos, lai viltotu balsošanas protokolus. Ukrainas Drošības dienests (SBU) 22. septembrī ziņoja, ka tas ir pārtvēris dokumentus no Krievijas pilnvarotās Doņeckas Tautas Republikas (DNR), kas liecina, ka DNR amatpersonas ļaus 13-17 gadus veciem bērniem piedalīties Krievijas organizētajā fiktīvajā aneksijas referendumā.
Krievijas amatpersonas izveidoja vēlēšanu iecirkņus dažās Krievijas daļās, it kā lai dotu iespēju "balsot" pārvietotajiem (daudzos gadījumos tas nozīmē nolaupītajiem) Ukrainas iedzīvotājiem. Krievijas amatpersonas, visticamāk, izmantos šos vēlēšanu iecirkņus, lai vieglāk viltotu fiktīvos referendumus. Tā dēvētās Luhanskas Tautas Republikas (LNR) vēstnieks Krievijā Rodions Mirošņiks 22. septembrī paziņoja, ka LNR visā Krievijā izveidojusi 201 vēlēšanu iecirkni, lai pārvietotie LNR iedzīvotāji varētu "balsot." Kāds Krievijas militārais blogeris ziņoja, ka Krievijas varas iestādes Rostovas apgabalā izveidojušas 135 vēlēšanu iecirkņus, lai pārvietotie ukraiņi varētu balsot fiktīvajā referendumā.
Krievijas okupācijas amatpersonas Ukrainā, visticamāk, sagaida, ka būs spiestas nodrošināt personālu, lai izpildītu Krievijas reģionālās mobilizācijas kvotas pēc tam, kad Kremlis nelikumīgi anektēs okupētās Ukrainas teritorijas. DNR amatpersonas ziņoja, ka referenduma laikā tās pārtrauks mobilizācijas centienus, bet no 23. līdz 28. septembrim joprojām pieņems brīvprātīgos līgumdienestu pretendentus. Gan DNR, gan LNR kopš kara sākuma ir praktizējušas piespiedu mobilizāciju, bet, iespējams, ka tās pārtrauc centienus, lai labāk sagatavotos gaidāmo Krievijas mobilizācijas kvotu izpildei. Melitopoles ukraiņu mērs Ivans Fedoro 21. septembrī paziņoja, ka Krievijas okupanti plāno 1. oktobrī aizliegt iesaukšanai derīgiem ukraiņu vīriešiem izbraukt no okupētā Zaporižjas apgabala, iespējams, lai saglabātu piespiedu mobilizējamo ukraiņu vīriešu skaitu, kas piespiedu kārtā cīnīsies pret Ukrainas armiju. "ISW jau iepriekš ziņoja, ka Krievijas okupācijas amatpersonas sāka atklāti gatavot "brīvprātīgo bataljonus" okupētajos Zaporižjas un Hersonas apgabalos pēc tam, kad okupācijas varas iestādes paziņoja par sasteigtajiem referenduma datumiem.
