Krievijas prezidenta Vladimira Putina 21. septembra paziņojums par "daļēju mobilizāciju" atspoguļo daudzas problēmas, ar kurām Krievija saskaras savā neveiksmīgajā iebrukumā Ukrainā un kuras Maskava, visticamāk, nespēs atrisināt tuvāko mēnešu laikā. Putina pavēle mobilizēt daļu no Krievijas "apmācītās" rezerves, proti, personas, kuras ir izgājušas obligāto iesaukumu, vēl mēnešiem ilgi neradīs ievērojamu Krievijas kaujas spēku, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Putins un Šoigu paziņoja, ka mobilizēti tiks tikai tie rezervisti, kuri ir pabeiguši militāro dienestu, skaidri norādot, ka Krievija nepaplašinās iesaukumu. Šoigu arī paziņoja, ka tas it kā neskars studentus. Šie komentāri nepārprotami bija paredzēti, lai kliedētu Krievijas iedzīvotāju bažas, ka "daļēja mobilizācija" ir aizsegs vispārējai iesaukšanai armijā.
Nav skaidrs, cik liela daļa no Krievijas rezerves jau ir nosūtīta karot Ukrainā. Rietumu izlūkdienestu amatpersonas 2021. gada novembrī ziņoja, ka Krievija pirmskara mobilizācijas ietvaros ir iesaukusi "desmitiem tūkstošu rezervistu." Ukrainas militārās amatpersonas 2022. gada jūnijā ziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki cīņai Ukrainā ir iesaistījuši 80 000 mobilizētās rezerves karavīru. 2021. gada novembrī Krievijas bruņotie spēki, visticamāk, iesauca kaujas gatavības ziņā vispiemērotākos rezervistus, kas liecina, ka pašreizējā daļējā mobilizācija sāksies, jau pašā sākumā piesaistot mazākas kaujas gatavības personālu.
Krievijas rezerves karavīri ir vāji apmācīti, un pēc iesaukuma perioda beigām viņi nesaņem nekādu kvalifikācijas celšanas apmācību. Krievijas obligātais militārais dienests ir tikai viens gads, kas iesaucamajiem dod maz laika iemācīties būt par karavīriem. Tā kā pēc sākotnējā perioda nav atkārtotas apmācības, laika gaitā karavīra iemaņas pasliktinās. Šoigu minēja nodomu iesaukt rezervistus ar "kaujas pieredzi", taču tikai dažiem Krievijas rezervistiem, izņemot tos, kas pašlaik dien Ukrainā, ir kaujas pieredze.
Ziņojumi ir pretrunīgi attiecībā uz to, cik daudz apmācības saņems daļējā mobilizācijā iesauktie rezervisti. Šoigu aprakstīja apmācības procesu, kurā mobilizētie rezervisti tiks iepazīstināti vai atkārtoti iepazīstināti ar apkalpes, komandas, nodaļas un pēc tam arī ar kaujas vienību līmeņa operācijām, pirms viņi tiks nosūtīti karot. Šim procesam vajadzētu ilgt nedēļām, ja ne mēnešiem, lai pārvērstu rezervistus no civilās dzīves uz kara gatavību. Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas vadītājs Viktors Bondarevs esot paziņojis, ka mobilizētie rezervisti pirms izvietošanas trenēsies vairāk nekā mēnesi. Savukārt Kurskas apgabala militārais komisariāts esot paziņojis, ka rezervisti, kas jaunāki par 30 gadiem, tiks izvietoti uzreiz bez papildu apmācības.
Putins savā runā pievērsās daļējai mobilizācijai, aneksijas referendumiem Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās un kodolkara iespējamībai. Viņš šos tematus apsprieda drīzāk kā atsevišķas tēmas, nevis kā vienotu veselumu. Tas, ka viņš vienā runā pieminēja visas trīs tēmas, nepārprotami bija domāts, lai norādītu uz saikni, taču viņš centās izvairīties no šādas saiknes skaidras formulēšanas.
Putins savus komentārus par Krievijas kodolieroču izmantošanas iespējamību formulēja kontekstā ar Rietumu iespējamiem draudiem izmantot kodolieročus pret Krieviju. Viņš apgalvoja, ka Rietumu amatpersonas runā par "iespēju un pieļaujamību izmantot masu iznīcināšanas ieročus pret Krieviju". Putina runa nebūtu jāsaprot kā nepārprotami draudi, ka Krievija izmantos kodolieročus pret Ukrainu, ja Ukraina pēc aneksijas turpinās pretuzbrukumus okupētajām teritorijām.
Putins un Šoigu uzsvēra nepatieso naratīvu, ka Krievija cīnās nevis pret Ukrainu, bet gan NATO un Rietumiem. Šis naratīvs nav jauns. Tas pat būtiski neatšķiras no sākotnējā nepatiesā pamatojuma, ko Putins piedāvāja pirms pavēles par iebrukumu februārī. Oficiālā Kremļa nostāja jau sen ir bijusi tāda, ka NATO spiež Ukrainu uz karu ar Krieviju, ka NATO gatavojas nodot Ukrainai kodolieročus un ka NATO spēki ieņem vai gatavojas ieņemt pozīcijas Ukrainā.
Ukrainas spēki 21. septembrī, visticamāk, turpināja pretuzbrukuma operācijas Limanas virzienā. Krievijas militāristi apgalvoja, ka Ukrainas spēki mēģinājuši izlauzties cauri Krievijas aizsardzības spēkiem ap Jampilu (uz dienvidaustrumiem no Limanas) un pašā Limanā. Krievijas militāristi arī apgalvoja, ka Krievijas un Ukrainas karaspēks aktīvi cīnās Drobiševā (uz ziemeļrietumiem no Limanas). Lai gan "ISW" nevar neatkarīgi pārbaudīt šos apgalvojumus, tie saskan ar iepriekšējiem vizuāliem pierādījumiem par Ukrainas pretuzbrukuma operācijām gar Limanas-Jampilas-Bilohorivkas frontes līniju. Ukrainas Ģenerālštābs arī ziņoja, ka Ukrainas karaspēks atvairīja Krievijas uzbrukuma mēģinājumu netālu no Kupjanskas, Harkivas apgabala austrumos gar Oskilas upi. Šis ziņojums norāda, ka Krievijas karaspēks, visticamāk, ir iesaistīts ierobežotos mēģinājumos apdraudēt nesen atgūtās Ukrainas pozīcijas gar Oskilas upes labo krastu.
Ukrainas militārās amatpersonas 21. septembrī saglabāja operatīvo klusumu attiecībā uz Ukrainas sauszemes uzbrukumiem Hersonas apgabalā un atkārtoja, ka Ukrainas spēki Hersonas apgabalā veic operatīvā līmeņa aizturēšanas kampaņu. Gan Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība, gan Ukrainas Ģenerālštābs norādīja, ka Ukrainas triecieni visas dienas garumā bija vērsti pret Krievijas loģistikas, transporta un vadības kontroles līdzekļiem Ukrainas dienvidos.
Sociālajos plašsaziņas līdzekļos publicētie kadri sniedz vizuālus pierādījumus tam, ka 20. un 21. septembrī turpinājās Ukrainas aizturēšanas kampaņa pret Krievijas pozīcijām uz ziemeļiem un austrumiem no Hersonas pilsētas. Ģeolokācijas kadros bija redzamas sekas Ukrainas triecieniem Hersonas pilsētai, kas, kā ziņots, skāra rūpnīcu (Krievijas bāzi) un prāmja pārceltuvi pie Antonivskas tilta. Ukrainas Dienvidu operācijas pavēlniecība norādīja, ka Ukrainas karaspēks trāpīja Krievijas tehnikas un darbaspēka koncentrācijas vietām un 7. gvardes gaisa desanta divīzijas komandpunktiem uz ziemeļiem no Hersonas pilsētas, Čornobaivkā. Sociālajos medijos 20. septembrī uzņemtajos kadros arī redzams, ka Ukrainas spēki uzbruka Krievijas pozīcijām Nova Kahovkā, aptuveni 60km uz austrumiem no Hersonas pilsētas. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība papildus norādīja, ka Ukrainas spēki uzbruka Krievijas komandpunktiem Berislavas rajonā (65km uz austrumiem no Hersonas pilsētas).
Krievijas Aizsardzības ministrija un Krievijas militārie blogeri apgalvoja, ka Krievijas spēki turpina uzbrukt Ukrainas militārajai tehnikai Pravdiņā (aptuveni 30km uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas). Ukrainas Ģenerālštābs apstiprināja, ka Krievijas spēki apšaudīja Pravdiņu. Ģeolokācijas kadros bija redzams, ka Ukrainas spēki uzbrūk Krievijas militārajai tehnikai pie Davidivbridas. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība atzīmēja, ka Ukrainas spēki iznīcināja Krievijas bezpilota lidaparātus, kad tie veica gaisa izlūkošanu virs Kostjirkas (uz dienvidaustrumiem no Visokopiljas) un Novodmitrivkas Inhulecas upes austrumu krastā gar T2207 šoseju. Krievijas gaisa izlūkošanas aktivizēšanās šajās teritorijās var liecināt, ka Krievijas spēki ir pārvietoti no šī frontes sektora.
Ģeolokācijas materiāli apstiprināja, ka Ukrainas spēki saglabā pozīcijas Bahmutas austrumu nomalē. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki apšaudīja, bet nenodarīja nekādus postījumus Slovjanskas termoelektrocentrālei, kas, visticamāk, ir daļa no Krievijas īstenotās kampaņas, kuras mērķis ir degradēt Ukrainas kritisko infrastruktūru. Krievijas spēki veica gaisa triecienus pret infrastruktūras objektiem Bahmutā, norādot, ka Ukrainas spēki joprojām tur nocietinātas pozīcijas pilsētā.
Krievijas spēki veica kārtējo apšaudi Doņeckas apgabala rietumos un Zaporižjas apgabala austrumos. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka šajā apgabalā turpinājās apšaudes gar frontes līniju. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukrainas spēki veica neveiksmīgu sauszemes uzbrukumu netālu no Pavļivkas, uz ziemeļiem no Vuhledaras. Kāds Krievijas avots apgalvoja, ka Krievijas spēki veic artilērijas triecienus pa neprecizētu ceļu virzienā uz Vodjanu, visticamāk, pa autoceļu T0524 vai T0509, vai pa ceļu Slavne-Vodjana. Krievijas avots arī apgalvoja, ka Ukrainas spēki izvieto lielu daudzumu tehnikas Vuhledaras virzienā, lai gan "ISW" nevar neatkarīgi apstiprināt šo ziņojumu. Ukrainas avots apgalvoja, ka Krievijas 42. motorizētās strēlnieku divīzijas elementi ir izvietoti Zaporižjas apgabala frontes līnijā un ka vairāki 35. un 74. motorizētās strēlnieku brigādes bruņutransportieri pārvietojās caur Rozivku Zaporižjas apgabalā, iespējams, uz pozīcijām gar frontes līniju.
21. septembrī oficiāli Ukrainas avoti ziņoja, ka Krievijas spēki uzbruka neprecizētiem infrastruktūras objektiem Zaporižjas pilsētā, Siņeļņikovas rajonā, Dņepropetrovskas apgabalā, Ševčenkovā, Očakivā un Nikolajevas apgabalā. Ukrainas ģenerālštābs 21. septembrī ziņoja, ka Ukrainas triecieni 19. septembrī nodarīja smagus zaudējumus Krievijas spēkiem Zaporižjas apgabalā, tostarp tika nogalinātas 50 militārpersonas un iznīcinātas 15 militārās tehnikas vienības, un munīcijas noliktava Melitopoles, Polohas un Kamiankas administratīvajos rajonos.
Krievijas un Ukrainas avoti apmainījās apsūdzībām par 21. septembrī notikušo triecienu Zaporižjas atomelektrostacijā (ZNPP), tādējādi sabojājot vienu no spēkstacijas blokiem. Ukrainas valsts kodolenerģētikas aģentūra "Energoatom" paziņoja, ka Krievijas apšaude sabojājusi sakaru iekārtas un 6. reaktora transformatoru. "Energoatom" ziņoja, ka bojātais transformators pārtrauca elektroenerģijas padevi reaktoram, liekot iedarbināt divus avārijas dīzeļģeneratorus, lai nodrošinātu enerģiju reaktora dzesēšanas sūkņiem. ZNPP darbinieki ziņoja, ka stundas laikā pēc uzbrukuma tika ieslēgta alternatīvā elektroapgāde un izslēgti avārijas ģeneratori.
Krievijas un Ukrainas avoti ziņoja par sprādzieniem Melnajā jūrā netālu no Sevastopoles, Krimā. Krievijas ieceltais Sevastopoles okupācijas gubernators Mihails Razvožajevs paziņoja, ka Krievijas varas iestādes Soldatskas pludmalē atklājušas bezpilota ūdens virsmas transportlīdzekli un detonējušas to, izraisot sprādzienu.
Krievijas federālie subjekti (reģioni) turpina mobilizācijas pasākumus neatkarīgi no Krievijas prezidenta Vladimira Putina 21. septembrī izsludinātās daļējās mobilizācijas. Novosibirskas apgabala gubernators Andrejs Travņikovs paziņoja, ka apgabals vajadzības gadījumā izveidos vēl vienu vai divus brīvprātīgo bataljonus Krievijas karam Ukrainā. Ukrainas ģenerālštābs piebilda, ka vienlaikus ar daļēju mobilizāciju notiek "pašmobilizācijas" kampaņa, norādot, ka kazaki vervē kandidātus dienestam Rosgvardijā. Ukrainas Ģenerālštābs arī norādīja, ka Krievijas spēki maldina vīriešus, lai tie iestātos militārajā dienestā, piedāvājot viņiem "celtniecības" darbus Ukrainā. Krievijas federālie subjekti, visticamāk, turpinās reklamēt brīvprātīgo dienestu un solīt lielas prēmijas, lai stimulētu vairāk vīriešu brīvprātīgi doties līgumdienestā, nevis gaidīt mobilizāciju.
Krievijas spēki arī turpina papildināt personālu ar ieslodzītajiem un piespiedu kārtā mobilizētajiem vīriešiem. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki joprojām aiztur iesaukšanas vecuma vīriešus okupētajā Luhanskas un Doņeckas apgabalā. Ukrainas Galvenā militārās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievijas spēki okupētajā Torezā (apmēram 62km uz austrumiem no Doņeckas pilsētas) izveidoja mācību nometni krievu gūstekņiem.
Krievijas ieceltie okupācijas administratori, visticamāk, pastiprina tiesībaizsardzības un filtrēšanas pasākumus okupētajās Ukrainas teritorijās, lai saglabātu kontroli pār ukraiņu iedzīvotājiem un novērstu partizānu uzbrukumus pirms Krievijas organizētajiem fiktīvajiem aneksijas referendumiem, kas patlaban plānoti 23.-27. septembrī. Ukrainas Hersonas apgabala vadītājs Jaroslavs Januševičs paziņoja, ka Krievijas spēki pastiprina filtrēšanas pasākumus un privātā īpašuma pārbaudes visā okupētajā Hersonas apgabalā. Krievijas atbalstītās iestādes ir arī pastiprinājušas pārvietošanās ierobežojumus no okupētajām teritorijām, visticamāk, lai lielai okupētajās teritorijās esošo iedzīvotāju daļai neļautu aizbēgt uz Ukrainas kontrolēto teritoriju. Ukrainas Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko apgalvoja, ka Krievijas atbalstītā Mariupoles komandantūra 1. oktobrī pārtrauks izsniegt caurlaides civiliedzīvotājiem, kuri vēlas pamest okupētās Doņeckas apgabala daļas.
