Krievijas varas iestādes okupētajās Hersonas, Zaporižjas, Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļās 27. septembrī pabeidza viltotus aneksijas "referendumus" un nepatiesi apgalvoja, ka katrs viltus referendums ir saņēmis no 87 līdz 99% Ukrainas iedzīvotāju atbalstu, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, visticamāk, 30. septembrī paziņos par okupētās Ukrainas teritorijas aneksiju. Viltoto referendumu pabeigšana ir pēdējais priekšnoteikums, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu pasludināt Krievijas okupētās Ukrainas teritorijas aneksiju. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Putins, visticamāk, paziņos par to pirms vai uzrunas laikā abām Krievijas parlamenta palātām piektdien, 30. septembrī. 2014. gadā, nelikumīgi anektējot Ukrainas Krimu, Putins izmantoja līdzīgu pieeju: viltus referendums, kam sekoja prezidenta dekrēts par atzīšanu un pievienošanās līgums, ko Krievijas Federālā asambleja oficiāli apstiprināja piecu dienu laikā pēc viltus Krimas referenduma. Tā dēvētās Doņeckas Tautas Republikas (DNR) Krievijas prokomisārais līderis Deniss Pušilins 27. septembrī Krievijas plašsaziņas līdzekļiem sacīja, ka viņš iepriekš lūdzis Putinu apstiprināt referenduma rezultātus pirms tā norises un dosies uz Maskavu, lai parakstītu līgumu. Krievijas pastarpinātās Luhanskas Tautas Republikas (LNR) vadītājs Leonīds Pasečņiks 27. septembrī paziņoja, ka LNR pievienosies Krievijai "pavisam drīz" un ka viņš 27. vai 28. septembrī dosies uz Maskavu, lai personīgi lūgtu Putinu apstiprināt fiktīvo referendumu rezultātus.
Tiek ziņots, ka Krievijas bruņotie spēki bez iepriekšējas apmācības uz Hersonas un Harkivas apgabala frontes līniju iesaista tikko mobilizētos Rietumu militārā apgabala vīrus. Kāds neprecizētas vienības 1. tanku pulka mobilizētais karavīrs ierakstīja video, kurā apgalvo, ka viņa vienība nesaņems apmācību pirms nosūtīšanas uz Hersonas apgabalu 29. septembrī. Eksperts Marks Krutovs noskaidroja, ka karavīrs atrodas 2. gvardes motorizētajā kājnieku divīzijas bāzē Kalininecā, Maskavas apgabalā.
Ukrainas spēki 27. septembrī veica operācijas, lai nostiprinātu savas pozīcijas Oskilas upes austrumu krastā uz ziemeļiem no Kupjanskas. Ukrainas amatpersonas apstiprināja, ka Ukrainas spēki atbrīvoja Kupjansku-Vuzlovi (uz austrumiem no Kupjanskas), kas, kā ziņots, kalpo kā viens no lielākajiem dzelzceļa mezgliem Harkivas apgabalā. Krievijas avoti apgalvoja, ka Ukrainas spēki turpināja virzīties arī Taviližankas virzienā un ir nostiprinājuši pozīcijas uz ziemeļrietumiem no šīs apdzīvotās vietas. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpināja apšaudīt Kučerivku, Petropavļivku un Dvoričnu.
26. un 27. septembrī ukraiņu spēki turpināja virzīties uz ziemeļrietumiem no Limanas. Ukrainas vietējās amatpersonas paziņoja, ka 26. septembrī Ukrainas spēki atbrīvojuši Piski-Radkivsku, taču norādīja, ka Ukrainas spēki joprojām attīra apmetni. 26. septembrī vietējās amatpersonas paziņoja, ka var brīvi pārvietoties starp Lozovi un Rubci, kas vēl vairāk norāda, ka Ukrainas spēki ir nostiprinājuši dažas pozīcijas uz ziemeļrietumiem no Limanas. Ukraiņu žurnālists Andrijs Čapļenko ziņoja, ka Ukrainas spēki ir atbrīvojuši Ridkodubu (20 km uz ziemeļiem no Limanas). Krievijas militārie blogeri arī apgalvoja, ka Ukrainas spēki atguvuši Kateriņevku un nostiprinājuši savas pozīcijas Novē, kas atrodas uz austrumiem no Ridkodubas. Ģeolokācijas kadros arī redzams, kā Ukrainas spēki ienāk Korovij Jarā, apmēram 20 km uz ziemeļrietumiem no Limanas.
Ukrainas militārās amatpersonas 27. septembrī saglabāja operatīvo klusumu un paziņoja, ka Ukrainas spēki turpina pretuzbrukuma kampaņu Ukrainas dienvidos. Ukrainas militārās amatpersonas norādīja, ka Krievijas spēki turpina pārgrupēt vienības šajā apgabalā un ir slēguši iebraukšanu un izbraukšanu Hersonas apgabalā, iespējams, lai novērstu atsevišķu krievu dezertieru un kaujas vecuma ukraiņu vīriešu bēgšanu uz Ukrainas kontrolēto teritoriju.
Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība norādīja, ka Ukrainas spēki uzbruka Krievijas baržām, kas darbojas pāri Dņepras upei, un turpināja vērsties pret Krievijas centieniem remontēt Kahovkas tiltu. 26. septembrī publicētajos ģeolokācijas kadros bija redzams arī tas, ka Ukrainas spēki, kā ziņots, uzbruka Krievijas prāmja pārceltuvei netālu no Hersonas pilsētas. Daži Ukrainas sociālo mediju lietotāji arī ziņoja, ka Krievijas spēki atsākuši centienus izveidot baržu pārceltuvi pie Antonivskas tilta, taču nesniedza vizuālus pierādījumus. Ukrainas spēki arī turpināja uzbrukt Krievijas munīcijas noliktavām un galvenajām pozīcijām Hersonas apgabala centrālajā un ziemeļu daļā. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja par Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas iznīcināšanu Berislavas rajonā. Ukrainas spēki, kā ziņots, arī uzbruka četrām munīcijas noliktavām un četrām Krievijas ieroču un ekipējuma koncentrācijas vietām Berislavas un Hersonas rajonos. Ukrainas spēki arī uzbruka Krievijas militārā ekipējuma koncentrācijas vietām Kahovkas rajonā. Ukrainas militārās amatpersonas paziņoja, ka Ukrainas spēki ir palielinājuši Krievijas gaisa kuģu notriekšanas tempu Hersonas apgabalā, pagājušajā nedēļā notriecot sešas lidmašīnas un helikopterus.
Ukrainas un Krievijas avoti sniedza ierobežotu informāciju par kinētiskajām aktivitātēm uz Hersonas apgabala robežas. Ukrainas Ģenerālštābs norādīja, ka Krievijas spēki turpina apšaudīt ukraiņu pozīcijas uz dienvidaustrumiem no Inhulecas upes, uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas un uz dienvidiem no Hersonas-Dņipropetrovskas apgabala robežas pie Potomkinas un Osokorkivkas. Krievijas Aizsardzības ministrija arī apgalvoja, ka Krievijas spēki notrieca ukraiņu lidmašīnu Osokorņikovkā. Ģeolokācijas ierakstos bija redzams, ka Ukrainas spēki uzbrūk Krievijas pozīcijām un militārajai tehnikai starp Maksimivku un Kiseļivku (uz austrumiem no Nikolajevas pilsētas), Davidiv Bridu pie T2207 šosejas un Pravdiņas dienvidu daļā (aptuveni 30 km uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas).
27. septembrī Krievijas spēki turpināja neveiksmīgus sauszemes uzbrukumus Doņeckas apgabalā. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas sauszemes uzbrukumus uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas pie Soledaras un Bahmutskas, un uz dienvidiem no Bahmutas pie Kurdjumivkas, Zaitseves un Maijorskas.
Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka 27. septembrī Krievijas spēki veica neveiksmīgus sauszemes uzbrukumus uz ziemeļaustrumiem no Avdijivkas netālu no Kamiankas un uz rietumiem no Avdijivkas netālu no Pervomaiskes. Krievijas avoti apgalvoja, ka Krievijas spēki cenšas virzīties uz priekšu Pervomaiskes, Pobedas, Pavļivkas un Novomihaiļivkas virzienā, kas atrodas uz rietumiem un dienvidrietumiem no Doņeckas apgabala.
Krievijas spēki 27. septembrī nodarīja smagus postījumus Ukrainas lidlaukam Krivoj Rihā un turpināja kārtējos gaisa un raķešu triecienus pret Ukrainas pozīcijām Ukrainas dienvidos. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Krievijas spēki 27. septembrī veica sešus raķešu "S-300" un divus daudzkārtējas palaišanas raķešu sistēmas (MLRS) "Smerch" uzbrukumus Nikolajevas pilsētai, uzbrūkot rūpniecības zonai un civilajai infrastruktūrai. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas spēki veica augstas precizitātes gaisa triecienu pret Ukrainas 59. motorizēto kājnieku brigādi Nikolajevas pilsētā, nogalinot līdz 50 cilvēkiem un iznīcinot piecus transportlīdzekļus. Krievijas Aizsardzības ministrija arī apgalvoja, ka Krievijas spēki veica gaisa triecienu Zaporižjas pilsētas apkaimē, kurā tika nogalināti 100 Ukrainas 9. speciālo spēku pulka darbinieki un 50 "ārvalstu algotņi". "ISW" nevar neatkarīgi pārbaudīt Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumus.
Krievijas spēki 27. septembrī turpināja izmantot Irānā ražotus bezpilota lidaparātus, lai uzbruktu Ukrainas spēkiem un pilsētām Dienvidkrainā. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki 27. septembrī veica vairāk nekā 50 bezpilota lidaparātu uzlidojumus visā Dienvidukrainas teritorijā un ka daudzos no šiem uzlidojumiem tika izmantoti Irānā ražoti droni "Shahed-136". Ukrainas avoti 27. septembrī ziņoja, ka Ukrainas spēki notrieca trīs dronus, kas veica operācijas virs Očakovas, un vienpadsmit Krievijas dronus, kas veica operācijas Odesas apgabalā. Krievijas militārais blogeris apgalvoja, ka Krievijas spēki 26. septembrī izmantoja bezpilota lidaparātus, lai uzbruktu Ukrainas bruņoto spēku kazarmām, Ukrainas pretgaisa aizsardzības vadības postenim, apsardzes rotas štābam un degvielas noliktavai neprecizētās vietās Nikolajevas un Hersonas apgabalā.
Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki Melitopolē iznīcināja desmit militārās tehnikas vienības un nogalināja vairāk nekā 20 Krievijas karavīru. 27. septembrī Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki Tokmakā un Čerņihivkā iznīcināja arī Krievijas sistēmu "S-300" un piecas citas militārās tehnikas vienības un ievainoja vairāk nekā 50 Krievijas karavīru.
Krievijas varas iestādes pie Krievijas robežām izveido kontrolpunktus, lai piespiedu kārtā mobilizētu Krievijas vīriešus, kuri bēg no Krievijas. Krievijas iekšlietu ministrs Ziemeļosetijas-Alanijas jautājumos, policijas ģenerālleitnants Andrejs Sergejevs 27. septembrī paziņoja, ka amatpersonas plāno "tuvākajā laikā" izveidot mobilizācijas punktu militārās rekrutēšanas birojam Augšējā Larsas kontrolpunktā uz Krievijas un Gruzijas robežas. Sociālajos plašsaziņas līdzekļos publicētajos kadros bija redzams, kā Krievijas militārās automašīnas virzās uz robežu, kā ziņots, lai izveidotu mobilizācijas kontrolpunktu. Kāds Krievijas interneta portāls 27. septembrī ziņoja, ka robežsardzes amatpersonas pārbaudes punktā sākušas pārbaudīt mobilizācijas sarakstus, taču apgalvoja, ka pārbauda tikai Ziemeļosetijas rezervistu vārdus. 27. septembrī Ziemeļosetijas robežsardzes amatpersonas tikās ar Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) robeždepartamentu, lai kliedētu bažas par pieaugošo satiksmi pāri robežšķērsošanas vietām uz Gruziju.
Krievijas Aizsardzības ministrija 27. septembrī noliedza baumas, ka Krievijas amatpersonas lūgušas Gruzijas, Kazahstānas un citu valstu valdības piespiedu kārtā izdot atpakaļ Krievijai no mobilizācijas bēgošus Krievijas vīriešus. Kazahstānas iekšlietu ministrs Marats Ahmetžanovs žurnālistiem sacīja, ka Kazahstāna izdos tikai tos vīriešus, kuri būs izdarījuši noziegumu, kas ir nelikumīgs arī Kazahstānā, un būs iekļauti starptautiskajā meklēto personu sarakstā. Ukrainas mediji viņa atbildi formulēja kā apstiprinājumu tam, ka Kazahstāna izdos Krievijas pilsoņus par izvairīšanos no mobilizācijas, ja viņi tiks tiesāti Krievijā.
Ukrainas Galvenā militārās izlūkošanas pārvalde (GUR) 27. septembrī ziņoja, ka Kuzņecova Jūras kara akadēmijas pirmā kursa militāro kadetu vecāki Sanktpēterburgā - Krievijas galvenajā jūras spēku štāba koledžā - protestē pret iespēju, ka viņu bērni varētu tikt nosūtīti karot Ukrainā. GUR ziņoja, ka akadēmijas personāls ir pakļāvis kadetus pastāvīgai uzraudzībai, lai nodrošinātu, ka viņi neatstāj vai nekontaktējas ar vecākiem, un ka akadēmijas vadība ir atteikusies tikties ar kadetu vecākiem. Pretošanās mobilizācijai vienā no Krievijas vadošajām militārajām akadēmijām ne tikai ierindas civiliedzīvotāju vidū liecina par personāla, ko Kremlis ir iecerējis nosūtīt uz Ukrainu, morāles kraso pasliktināšanos.
Krievijas amatpersonas turpināja izvirzīt nosacījumus Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu mobilizācijai vai iesaukšanai drīzumā anektētajās apgabalos, lai cīnītos pret Ukrainas armiju. Ukrainas Telegram kanāls "Mariupol Now" dalījās ar ekrānšāviņu, kurā bija redzams attēls ar īsziņu no personas, kas izskatījās pēc Krievijas okupācijas administratora vai militārā vervētāja, aicinot saņēmēju nobalsot par fiktīvā aneksijas referenduma atbalstīšanu un pēc tam ierasties militārajā štābā ar savu pasi un personīgajām mantām saskaņā ar Putina daļējas mobilizācijas rīkojumu. Saņēmējs kanālam norādīja, ka viņš ir Mariupoles iedzīvotājs, kurš no turienes izbrauca maijā. "ISW" iepriekš vērtēja, ka Krievijas spēki, visticamāk, piespiedu kārtā iekļaus okupētajās teritorijās dzīvojošos Ukrainas civiliedzīvotājus rudens mobilizācijas ciklā, kas sāksies 1. oktobrī. Ukrainas Luhanskas apgabala vadītājs Serhijs Haidajs 27. septembrī ziņoja, ka Krievijas amatpersonas sākušas iepazīties ar medicīnas skolu absolventu sarakstiem Luhanskā, lai piespiedu kārtā mobilizētu ārstus palīdzēt Krievijas spēkiem.
