Pēdējās 48 stundās Ukrainas spēki turpināja gūt ievērojamus panākumus ap Limanu un Hersonu. Ukrainas un Krievijas avoti ziņoja, ka Ukrainas karaspēks no 2. līdz 3. oktobrim veica ievērojamus izrāvienus Hersonas apgabala ziemeļos. Ģeolokācijas materiāli apstiprina Krievijas apgalvojumus, ka Ukrainas karaspēks turpina virzīties uz austrumiem no Limanas un, iespējams, ir pārvarējis Luhanskas apgabala robežu Kreminnas virzienā, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
"ISW" jau iepriekš ziņoja, ka Krievijas grupējumus Hersonas apgabala ziemeļos un Limanas frontē pārsvarā veidoja vienības, kas pirms kara tika uzskatītas par vieniem no Krievijas vadošajiem konvencionālajiem kaujas spēkiem. Kā ziņots, 20. apvienotās armijas 144. motorizētās strēlnieku divīzijas elementi pirms 2. oktobra atkāpās no Limanas uz aizmugures pozīcijām netālu no Kreminnas. Krievijas avoti iepriekš ziņoja, ka Krievijas gaisa desanta spēku (VDV) elementi, jo īpaši 76. gvardes gaisa desanta divīzija, darbojas Hersonas apgabalā. Gan 144. motorizētā strēlnieku divīzija, gan 76. gvardes gaisa desanta divīzija iepriekš tika slavētas kā vieni no Krievijas elitārākajiem spēkiem, un to acīmredzamās neveiksmes nespējot noturēt teritoriju, saskan ar "ISW" iepriekš pausto vērtējumu, ka pat elitārākie Krievijas bruņotie spēki kara turpināšanās gaitā kļūst arvien degradētāki. Šī parādība bija redzama arī 1. gvardes tanku armijas 4. tanku divīzijas sakāvē Harkivas pretuzbrukuma laikā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, iespējams, turpina centienus novirzīt vainu par nesenajām Krievijas militārajām neveiksmēm Harkivas apgabalā. Krievijas izdevums "RBK", atsaucoties uz avotiem Krievijas režīmā, 3. oktobrī ziņoja, ka ģenerālleitnants Romāns Berdņikovs ir nomainījis ģenerālpulkvedi Aleksandru Žuravļevu Rietumu militārā apgabala komandiera amatā. Kā iepriekš vērtēja "ISW", Rietumu apgabala vienības pēdējo mēnešu laikā lielākoties ir darbojušās Harkivas apgabala ziemeļaustrumos. Žuravļevs kādu laiku nav redzēts, un Putins divu nedēļu laikā nomainīja divus "Rietumu spēku grupējuma" komandierus. Iespējams, ka Putins mēģina pārorientēt pieaugošās dusmas par Krievijas zaudējumiem Harkivas apgabalā un Limanā. Šis paziņojums var būt arī mēģinājums pasargāt Centrālā militārā apgabala komandieri ģenerālpulkvedi Aleksandru Lapinu no plašās kritikas par nesenajām Krievijas neveiksmēm Limanas apkārtnē. Putins var censties novelt vainu par Krievijas zaudējumiem Harkivas un, iespējams, Luhanskas apgabalos nākotnē uz Berdņikovu. Lapina kritika pēdējās dienās ir kalpojusi par katalizatoru plašākam sabrukumam Krievijas nacionālistu informatīvajā telpā, un Berdņikova iecelšana amatā, iespējams, ir paredzēta, lai novērstu un novirzītu šo augošo neapmierinātību.
Krievijas amatpersonas atbrīvoja no apcietinājuma Zaporižjas atomelektrostacijas (ZNPP) direktoru Ihoru Murašovu un, visticamāk, turpina graut Ukrainas kontroli pār šo spēkstaciju. "Energoatom" ziņoja, ka Krievijas militārie spēki 30. septembrī aizturēja ZNPP ģenerāldirektoru Ihoru Murašovu un 3. oktobrī pēc sarunām ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoru Rafaelu Grosi viņu atbrīvoja Ukrainas kontrolētajā teritorijā. Krievijas amatpersonas, visticamāk, neļaus Murašovam atgriezties savā amatā ZNPP. Krievijas amatpersonas, visticamāk, mēģinās izmantot Murašova fizisku aizvākšanu, lai nostiprinātu turpmāku kontroli pār atomelektrostaciju.
2. un 3. oktobrī Ukrainas spēki turpināja gūt panākumus Harkivas apgabala austrumos Luhanskas apgabala robežas virzienā. Krievijas Aizsardzības ministrija nejauši apstiprināja, ka Ukrainas karaspēks 2. oktobrī virzījās uz austrumiem no Kupjanskas, un apgalvoja, ka Krievijas spēki uzbruka Ukrainas pozīcijām Petropavļivkā un Sinkivkā. Krievijas militārais blogeris 2. oktobrī ziņoja, ka Ukrainas spēki gatavojas tālākai virzībai uz austrumiem no Kupjanskas-Petropavļivkas apgabala, taču 3. oktobrī apgalvoja, ka Ukrainas karaspēks veicis izlūkošanu Zahorukivkas tuvumā, 16 km uz austrumiem no Kupjanskas.
Ukrainas spēki 3. oktobrī papildus guva panākumus pie Harkivas-Luhanskas apgabala robežas uz rietumiem no Svatoves. Ģeolokācijas ierakstos redzams, ka Ukrainas karaspēks atrodas Borovā un Šķiļivkā, kas atrodas 35 km uz rietumiem no Svatoves, ko vēlāk apstiprināja Borovas pilsētas dome un dažādi Krievijas militārie blogeri. Ukrainas avoti papildus ziņoja, ka Ukrainas karaspēks atguvis Izjumsku un Družeļubivku, kas atrodas aptuveni 25km uz dienvidrietumiem no Svatoves.
Ukrainas karaspēks 2. un 3. oktobrī turpināja nostiprināt guvumus ap Limanu un, iespējams, guva panākumus Luhanskas apgabala robežas virzienā. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēks 2. oktobrī uzbruka Ukrainas pozīcijām Jampoļivkā, apstiprinot, ka Ukrainas karaspēks kontrolē teritoriju aptuveni 15km uz ziemeļaustrumiem no Limanas un 10km uz rietumiem no Luhanskas apgabala robežas. Krievijas avoti arī apgalvoja, ka Ukrainas karaspēks pārņēmis kontroli pār Terniju un Torski, attiecīgi 15km uz ziemeļaustrumiem un 13km uz austrumiem no Limanas. Krievijas avoti ar lielām bažām apsprieda šo Ukrainas karaspēka virzīšanos uz austrumiem no Limanas un izteica pieņēmumu, ka Ukrainas karaspēks, visticamāk, virzīsies uz Luhanskas apgabala robežu un uzbruks Kreminnai, kas atrodas 30km uz austrumiem no Limanas. Krievijas karaspēks, tostarp "BARS-13" vienības un 20. apvienotās armijas elementi, pirms 2. oktobra atkāpās no Limanas apgabala un atjaunoja savu klātbūtni Kreminnā, kur, pēc Krievijas avotu teiktā, atrodas jaunā frontes līnija.
Luhanskas Tautas Republikas (LNR) milicijas pārstāvis Andrejs Maročko apstiprināja, ka Ukrainas karaspēks 3. oktobrī ir šķērsojis Luhanskas apgabala robežu neprecizētā rajonā un nostiprinājies kaut kur Lisičanskas virzienā. Maročko apgalvoja, ka Krievijas spēki iznīcinājuši Ukrainas kolonnu, kas šķērsojusi administratīvo robežu. Krievijas avoti, šķiet, arvien vairāk bažījas, ka Ukrainas karaspēks turpinās virzīties uz austrumiem, lai uzbruktu mazāk aizsargātām apdzīvotām vietām Luhanskas apgabalā.
Ukrainas spēki no 2. līdz 3. oktobrim turpināja virzīties uz priekšu Hersonas apgabala ziemeļrietumos un ziemeļaustrumos. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas spēki atbrīvojuši Miroļubivku (23km uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas) un Arhangeļsku pie Inhulecas upes uz dienvidiem no Hersonas-Dņipropetrovskas apgabala robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka Ukrainas spēki ir iegājuši Krievijas aizsardzībā Zolota Balkas virzienā (aptuveni 82km uz ziemeļaustrumiem no Nova Kahovkas), un Krievijas karaspēks atkāpās uz sagatavotajām aizsardzības pozīcijām. Krievijas militārie blogeri apgalvoja, ka 1. oktobrī krievi vispirms atkāpās uz aizsardzības pozīcijām Mihailivkā, bet 2. oktobrī, visticamāk, atkāpās tālāk uz Dudčanī.
Ukrainas militārās amatpersonas saglabāja operatīvo klusumu par Ukrainas karaspēka progresu citviet Hersonas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka no 2. līdz 3. oktobrim divreiz atvairījusi ukraiņu pretuzbrukumus uz Davidiv Bridu Inhulecas upes austrumu krastā apmēram 53km uz ziemeļrietumiem no Nova Kahovkas. Tomēr Krievijas militāristi apgalvoja, ka Ukrainas spēki ir nostiprinājuši pozīcijas mežu joslā starp Bilohirku un Davidiv Bridu. Krievijas Aizsardzības ministrija arī apgalvoja, ka Ukrainas spēki ir iegājuši Krievijas pozīcijās Oleksandrivkā (apmēram 35km uz rietumiem no Hersonas pilsētas), bet apgalvoja, ka Krievijas spēki turpina artilērijas apšaudi uz Ukrainas spēkiem.
Ukrainas spēki turpināja aizturēšanas kampaņu, lai palīdzētu Ukrainas sauszemes pretuzbrukumam. Ukrainas militārās amatpersonas apstiprināja, ka Tavrijiskē ir iznīcināta Krievijas munīcijas noliktava. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība arī ziņoja, ka Ukrainas spēki mērķēja uz Krievijas munīcijas noliktavām Hersonas rajonā un notrieca Krievijas lidmašīnu "Su-25" Berislavas rajonā. Sociālajos plašsaziņas līdzekļos un vietējos ziņojumos bija norādīts, ka Ukrainas spēki turpināja uzbrukt Krievijas pozīcijām Darijivkā, Berislavas rajonā un Nova Kahovkā Hersonas apgabala centrālajā daļā. Ukrainas amatpersonas trimdā arī ziņoja, ka Ukrainas spēki iznīcinājuši Krievijas munīcijas noliktavas Skadovskā Hersonas apgabala dienvidrietumos.
Ukrainas panākumi Hersonas apgabalā izraisa jau tā neaizsargātās Krievijas informatīvās telpas aktivizēšanos. Krievijas okupācijas amatpersonas arvien biežāk vaino NATO izlūkdienestus par to, ka tie atklājuši Krievijas aizsardzības vājās vietas Hersonas apgabalā, un aicina Krievijas spēkus gatavoties kaujām pilsētās un izstrādāt jaunas aizsardzības pozīcijas. Krievijas ieceltais Hersonas apgabala okupācijas pārvaldes vadītājs Kirils Stremuzovs apgalvoja, ka Krievijas spēki kontrolē situāciju, un noniecināja Ukrainas izrāviena apmēru Hersonas apgabala ziemeļos.
Krievijas spēki 2. un 3. oktobrī turpināja veikt neveiksmīgus sauszemes uzbrukumus Doņeckas apgabalā. Vairāki Krievijas avoti apgalvoja, ka Ukrainas karaspēks ir atkāpies no savām pozīcijām Bahmutas tuvumā un ka Vāgnera grupas kaujinieki ir nostiprinājušies pilsētas nomalē, lai gan "ISW" nevar apstiprināt apgalvojumus par Ukrainas atkāpšanos. Ukrainas Ģenerālštābs arī norādīja, ka Ukrainas spēki 2. un 3. oktobrī atvairīja Krievijas sauszemes spēku uzbrukumus uz dienvidrietumiem no Avdijivkas pie Pervomaiskes, Nevelskes un Pobiedas. Ukrainas avoti ziņoja, ka Krievijas spēki 2. un 3. oktobrī turpināja kārtējos artilērijas, gaisa un raķešu triecienus visā Doņeckas apgabala frontes līnijā.
Krievijas spēki 2. un 3. oktobrī turpināja veikt artilērijas, gaisa un raķešu triecienus uz rietumiem no Hulaipoles Nikolajevas un Dņepropetrovskas apgabalos. Ukrainas avoti ziņoja, ka Krievijas spēki 3. oktobrī uzbruka arī Dņepras pilsētai un kritiskajai enerģētikas infrastruktūrai Krivoj Riha apkaimē. Ukrainas avoti ziņoja, ka Ukrainas spēki 2. un 3. oktobrī uzbruka vairākām Krievijas pozīcijām Zaporižjas apgabalā.
Krievijas spēki 2. oktobrī turpināja izmantot Irānā ražotus bezpilota lidaparātus, lai uzbruktu Ukrainas pozīcijām un apdzīvotām vietām Ukrainas dienvidos. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki 2. oktobrī veica vairāk nekā 70 bezpilota lidaparātu uzlidojumus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ievieš soda pasākumus pret Krievijas birokrātiskajām institūcijām, kas atbildīgas par daļējas mobilizācijas nepareizu izpildi, iespējams, cenšoties šķietami risināt mobilizācijas problēmas un sodīt iesaukšanas amatpersonas, kuras nav izpildījušas viņa noteiktās mobilizācijas kvotas. Putins 3. oktobrī palielināja Krievijas prokuratūras kopējo štatu skaitu par gandrīz 150 cilvēkiem. 29. septembrī Putina tikšanās laikā ar Krievijas Drošības padomi, kurā Putins pirmo reizi atzina, ka Krievijas amatpersonas neveic mobilizāciju saskaņā ar viņa dekrētu, Putins iepriekš bija uzdevis Krievijas Federācijas ģenerālprokuroram izskatīt visas sūdzības par mobilizāciju. Prokuratūras darbinieku skaita palielināšana liek domāt, ka Putins, iespējams, plāno saukt pie atbildības amatpersonas militārajos rekrutēšanas centros visā valstī, kurus Putins un viņa runasvīri ir identificējuši kā vienīgo iemeslu sliktai mobilizācijas izpildei un nelikumīgai mobilizācijai nepiederošu vīriešu iesaukšanai. Krievijas federālie subjekti jau ir sākuši vērsties pret militārās rekrutēšanas centru vadītājiem. Habarovskas apgabala gubernators Mihails Degtjarevs atlaida reģiona galveno militārās iesaukšanas amatpersonu (komisāru) par vairāku tūkstošu iedzīvotāju nelikumīgu mobilizāciju. Kādā Belgorodas apgabala izdevumā tika ziņots, ka apgabala administrācija atlaidusi reģiona militāro komisāru par iespējamām saitēm ar Kijivu un nelikumīgu mobilizāciju.
Krievijas mobilizācijas sistēma cieš no nopietnām birokrātiskām problēmām un ierobežojumiem, kas var apdraudēt Putina centienus radīt nepieciešamo karaspēka skaitu, lai turpinātu karadarbību Ukrainā. Ukrainas Galvenā militārās izlūkošanas pārvalde (GUR) citēja viena Krievijas militārā komisāra sūdzības par grūtībām, ar kurām viņš un viņa kolēģi saskaras, mēģinot izsniegt iesaukšanas paziņojumus vīriešiem, kuri slēpjas savos dzīvokļos. 28. septembrī komisārs norādīja, ka viņš varēja izsniegt tikai 16 no nepieciešamajiem 170 mobilizācijas paziņojumiem. Bijušais Krievijas Dienvidu militārā apgabala komandiera vietnieks Andrejs Guruļevs 1. oktobrī valsts plašsaziņas līdzekļu raidījumā paziņoja, ka Krievijas spēki, visticamāk, nespēs radīt 300 000 kaujas gatavu rezervistu, tāpēc, viņaprāt, Krievijas militārās rekrutēšanas centri paplašina savus kritērijus. Guruļevs piebilda, ka Kremlim vajadzētu vienkārši pārdefinēt mobilizācijas kritērijus, lai panāktu caurskatāmību visā procesā. Putina veiktā militārās iesaukšanas virsnieku vajāšana liecina, ka viņš joprojām ir apņēmības pilns saglabāt fasādi, ka viņš ir pavēlējis tikai ierobežotu rezerves mobilizāciju, iespējams, tomēr slēpti paplašinot mobilizācijas kritērijus.
Daļējā mobilizācija īstermiņā turpina palielināt spriedzi Krievijas sabiedrībā. Ukraiņu pārtvertie Krievijas karavīru un viņu tuvinieku zvani liecina par pieaugošu neuzticēšanos mobilizācijas procesu pareizai norisei. GUR atzīmēja, ka Krievijas valdība jau tagad nepilda solījumus pienācīgi apgādāt mobilizētos vīrus un maksāt algas gan mobilizētajiem, gan līgumdarbiniekiem. Krievijas Valsts dome arī atsauca likumprojektu, kas paredzēja vienreizēju 300 000 rubļu (aptuveni 4970 ASV dolāru) prēmiju mobilizētajiem vīriem līdztekus hipotekāro kredītu procentu likmju atvieglojumiem un citiem sociālajiem pabalstiem. Kremļa nespēja ievērot savas likumīgās pamatnostādnes daļējai mobilizācijai apvienojumā ar sistemātisku citu solījumu nepildīšanu, visticamāk, turpinās radīt krievu neapmierinātību un atsvešinātību. GUR apgalvoja, ka Kremlis gatavojas pieaugošai neuzticībai un neapmierinātībai krievu vidū, apmācot jaunas kārtības policijas vienības.
Daži krievi turpināja pretoties Kremļa mobilizācijas praksei. Kāds Krievijas medijs ziņoja, ka kāda 11. klases skolniece aizdedzinājusi militāro rekrutēšanas centru Kazaņā, iebilstot pret daļēju mobilizāciju un karu Ukrainā. Kāds neidentificēts aizdomās turamais mēģinājis aizdedzināt militāro rekrutēšanas centru Krasnojarskas apgabalā. Sociālo mediju lietotāji apgalvoja, ka mobilizētie vīrieši Alabino, Maskavas apgabalā, neļāva mobilizācijas amatpersonām paņemt viņu personīgās mantas, kā rezultātā izcēlās kautiņš. Ir ziņots arī par nāves gadījumiem jaunmobilizēto vīriešu vidū, dažiem vīriešiem izdarot pašnāvību.
Krievijas amatpersonas atzina, ka Kremlis plāno iebrukt, okupēt un nelikumīgi anektēt papildu Ukrainas teritorijas dienvidos un austrumos un var mainīt savas okupēto teritoriju deklarētās robežas. Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs 3. oktobrī žurnālistiem paziņoja, ka Kremlis anektējis Doņeckas un Luhanskas Tautas Republikas (DNR un LNR) "2014. gada robežās." Peskovs paziņoja, ka Hersonas un Zaporižjas apgabalu robežas vēl nav noteiktas, bet Krievijas amatpersonas "turpinās konsultēties ar cilvēkiem, kas dzīvo Hersonas un Zaporižjas apgabalos", lai noteiktu jaunās Krievijas pieprasītās robežas. Peskova apgalvojumi, šķiet, ir pretrunā ar Krievijas Valsts domē pieņemto pievienošanās likumprojektu formulējumiem, kuros ir izmantota līdzīga valoda attiecībā uz katru no četrām nelikumīgi anektētajām teritorijām.
Krievijas Valsts dome 3. oktobrī apstiprināja Kremļa nelikumīgos pievienošanās līgumus un noteica administratīvo grafiku nelikumīgi anektētās Ukrainas teritorijas integrācijai Krievijas Federācijā. Likumprojektā visas prasības tika noteiktas ar atpakaļejošu datumu - 30. septembri, kad Putins paziņoja par Krievijas veikto Ukrainas teritorijas aneksiju. Dome noteica, ka no 2023. gada 1. janvāra Ukrainas grivnu aizstāj ar Krievijas rubli, noteica laika grafiku teritoriju iekļaušanai Krievijas budžetā un paziņoja, ka visas personas, kas dzīvo Krievijas anektētajā teritorijā, ir Krievijas pilsoņi. 30 dienu laikā iedzīvotājiem ir jāiesniedz pieteikums par atteikšanos no Krievijas pilsonības, ja viņi vēlas no tās atteikties - Kremlis, visticamāk, plāno šo procesu, lai identificētu potenciālos Ukrainas disidentus un partizānus. Likumprojekts arī paredz DNR un LNR "tautas milicijas" integrāciju Krievijas armijā. Projektā nav precizēts, vai civiliedzīvotāji no nesen anektētajām teritorijām varēs saņemt Kremļa rīkojumu par "daļēju mobilizāciju" vai parasto pusgada iesaukumu, kas sāksies 1. novembrī. Krievijas amatpersonas gandrīz noteikti šajā ciklā piespiedu kārtā iesauks Ukrainas civiliedzīvotājus vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Tiek ziņots, ka Putins 10 dienu laikā iecels jauno Krievijas apgabalu vadītājus.
