Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien Luksemburgā apstiprinājuši Ukrainas karavīru militārās apmācības misiju un vēl 500 miljonu eiro piešķiršanu militārajai palīdzībai Ukrainai. ES valstu vēstnieki Ukrainas karavīru apmācību misiju apstiprināja jau pagājušajā nedēļā.
ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels pēdējā laikā nācis klajā ar aicinājumiem atvēlēt vairāk līdzekļu ieroču un cita militārā aprīkojuma iegādei, lai palīdzētu Ukrainai.
Ministri devuši zaļo gaismu Ukrainas karavīru apmācību misijai dienā, kad Krievijas spēki ar droniem kamikadzēm un raķetēm veica uzbrukumu Kijivai.
Pēdējie uzbrukumi Kijivai "skaidri parāda brutalitāti, ar kādu šis karš turpinās," ierodoties uz sanāksmi, norādīja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.
Borels pavēstīja, ka Ukrainas karavīri tiks apmācīti ES dalībvalstīs un administratīvais misijas centrs atradīsies Briselē. Misijas mandāts ir divi gadi.
Pirmo mācību programmu plānots sākt novembra vidū. Kopumā plānots apmācīt 12 000 Ukrainas karavīru, tai skaitā jauniesaucamos. 2800 karavīru izies īpašu apmācību, atklāja augsta ranga ES amatpersona.
Šī misija potenciāli ir lielākā, kādu ES jebkad veikusi, norādīja Dānijas ārlietu ministrs Jepe Kofods, piebilstot, ka Dānija pirmo reizi piedalīsies ES aizsardzības projektā.
Dānija nesen atteicās no izņēmuma tiesībām nepiedalīties Eiropas Savienības aizsardzības jautājumos.
Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs sacīja, ka Īrija vēlas palīdzēt Ukrainai apmācīt karavīrus atmīnēšanā un darbā ar sprāgstvielām.
ES dalībvalstu ārlietu ministri arī vienojās atvēlēt vēl 500 miljonus eiro militārajai palīdzībai Ukrainai, līdz ar to ES būs atvēlējusi jau 3,1 miljardu eiro militārajai palīdzībai Ukrainai kopš Krievijas iebrukuma sākuma.
ES ārlietu ministri jau ir atbalstījuši uzraudzības misiju robežas reģionā starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Ministri sanāksmē Luksemburgā plāno arī apspriest, kā reaģēt uz protestu apspiešanu Irānā, un apsvērt sankciju piemērošanu.
Sanāksmes dienaskārtībā ir arī ES attiecības ar Ķīnu, kā arī situācija Burkinafaso, Etiopijā un Libānā un ES diplomātiskie centieni mazināt spriedzi Armēnijas un Azerbaidžānas starpā.
