18. oktobrī Krievijas spēki turpināja uzlidojumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki veica 19 raķešu triecienus un 68 gaisa uzlidojumus vairāk nekā 10 teritorijās, tostarp Kijivā. Ukrainas Ģenerālštābs arī ziņoja, ka Krievija uzbruka ar 43 kamikadzes droniem, no kuriem 38 Ukrainas spēki nošāva gaisā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas triecieni laikā no 10. līdz 18. oktobrim iznīcināja 30% Ukrainas elektrostaciju, tādējādi, visticamāk, mēģinot demoralizēt Ukrainas civiliedzīvotājus, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Pašreizējās un bijušās ASV amatpersonas 18. oktobrī laikrakstam "New York Times" apstiprināja, ka Irānas instruktori atrodas Krievijas okupētajā Krimā, lai apmācītu Krievijas spēkus, kā izmantot Irānas piegādātos bezpilota lidaparātus. "New York Times" ziņoja, ka joprojām nav skaidrs, vai Irānas instruktori paši pilotē dronus vai tikai māca Krievijas spēkus to darīt.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina nevienlīdzīgi īstenotā daļējā mobilizācija rada sociālas plaisas, kas Krievijas informācijas telpā veicina etnisko minoritāšu kopienu turpmāku marginalizāciju. Kā "ISW" jau iepriekš ziņoja, 15. oktobrī Belgorodas apgabala poligonā notikusī apšaude, visticamāk, bija likumsakarīgas sekas tam, ka Kremlis turpina īstenot politiku, kurā nabadzīgās un mazākumtautību kopienas tiek izmantotas. Krievijas avoti šajā apšaudē vainoja divus piespiedu kārtā mobilizētus Krievijas pilsoņus, kas bija etniski Tadžikistānas izcelsmes. Krievijas informācijas telpa lielā mērā ir reaģējusi ar nikni ksenofobisku retoriku pret Vidusāzijas migrantiem un citām perifērijas sociālajām grupām. Partijas "Taisnīgā Krievija" priekšsēdētājs Sergejs Mironovs 18. oktobrī publicēja garu Krievijas migrācijas politikas kritiku, apgalvojot, ka mobilizācija atklāj sistēmiskas plaisas Krievijas imigrācijas sistēmā. Mironovs vainoja militāros komisārus par to, ka viņi Krievijas bruņotajos spēkos ielaiž cilvēkus, kas rada draudus Krievijas drošībai, un apsūdzēja militāros komisariātus par to, ka tie atstāj plaši atvērtas durvis personām no Vidusāzijas. Mironovs ierosināja noteikt moratoriju Krievijas pilsonības piešķiršanai Tadžikistānas pilsoņiem. Mironova aicinājumi veikt imigrācijas reformu liecina par to, kādu lomu, šķiet, ir nospēlējusi daļēja mobilizācija, kas Krievijas iekšējā telpā katalizē etnisko šķelšanos, rasismu un ksenofobiju, īpaši pret etniskajām minoritātēm.
Baltkrievija turpina ļaut izmantot savu teritoriju un gaisa telpu, lai atbalstītu Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet joprojām ir maz ticams, ka tā iesaistīsies karā Krievijas vārdā. Sociālajos medijos publicētajos kadros redzama Krievijas militārās tehnikas pārvietošanās pa dzelzceļu caur Baltkrieviju. Krievijas bruņotie spēki ir pārāk degradēti, lai tuvākajos mēnešos no Baltkrievijas teritorijas atsāktu ziemeļu frontes izvēršanu pret Ukrainu. Ukrainas Ģenerālštābs arī atzīmēja, ka Baltkrievijas bruņotie spēki veic slēptu mobilizāciju mācību aizsegā, lai gan mobilizācija Baltkrievijā, visticamāk, ir Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko mēģinājums demonstrēt savu atbalstu Putinam, nevis taustāms Baltkrievijas militārās iesaistīšanās Ukrainā rādītājs.
Krievijas karaspēks 18. oktobrī veica ierobežotu sauszemes uzbrukumu Harkivas apgabala ziemeļos, šķietami liekot domāt, ka Krievijas spēki, neraugoties uz lielajiem zaudējumiem nesen notikušajos Ukrainas pretuzbrukumos, varētu saglabāt teritoriālās ambīcijas Harkivas apgabalā. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas karaspēks atvairīja Krievijas uzbrukumu Ohircevai, apdzīvotai vietai 2km uz dienvidiem no starptautiskās robežas un aptuveni 50km uz ziemeļaustrumiem no Harkivas pilsētas. Šī ierobežotā iebrukuma raksturs nav skaidrs, taču tas var liecināt, ka Krievijas karaspēks turpina uzbrukuma operācijas robežas tuvumā. Ņemot vērā pašreizējo, pastāvīgi pasliktinošo Krievijas ofensīvo spēju stāvokli Ukrainā, ir ļoti maz ticams, ka Krievijas karaspēks šajā teritorijā gūs kādus panākumus.
Krievijas avoti apgalvoja, ka tie 18. oktobrī veica ierobežotus sauszemes uzbrukumus Harkivas apgabala ziemeļaustrumos, lai atgūtu zaudētās pozīcijas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas karaspēks atguvis Horobivku, apmetni Harkivas apgabala ziemeļaustrumos, aptuveni 16km uz ziemeļaustrumiem no Kupjanskas. Ukrainas Ģenerālštābs un Krievijas avoti norādīja, ka Krievijas spēki apšaudījuši Kotļarivku uz dienvidiem no Kisļivkas, norādot, ka Ukrainas spēki ir pavirzījušies uz dienvidaustrumiem no Kupjanskas līdz pat Kotļarivkas rajonam.
Krievijas spēki 18. oktobrī, visticamāk, turpināja aizsardzības operācijas uz rietumiem no Svatoves-Kreminnas līnijas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas karaspēks atvairījis Ukrainas spēku mēģinājumus šķērsot Žerebetsas upi. Ukrainas Ģenerālštābs norādīja, ka Ukrainas karaspēks atvairīja Krievijas uzbrukumu Bilohorivkai Luhanskas apgabalā (10km uz dienvidiem no Kreminnas), kas liek domāt, ka Krievijas karaspēks turpina veikt ierobežotus sauszemes uzbrukumus Luhanskas apgabala rietumos, lai atgūtu zemi pie Severodoneckas-Lisičanskas apgabala.
Krievijas avoti norādīja, ka Ukrainas spēki 18. oktobrī turpināja veikt pretuzbrukuma operācijas visā Hersonas apgabala frontes joslā. Kāds Krievijas milblogeris apgalvoja, ka Krievijas spēki 18. oktobrī atvairīja ukraiņu ofensīvu Hersonas pilsētas virzienā. Vairāki Krievijas milblogeri apgalvoja, ka Ukrainas spēki mēģinājuši izlauzties cauri Krievijas frontes līnijām pie Milovas (uz ziemeļiem no Berislavas) un uzkrāj spēkus, lai nākamo 24 stundu laikā uzsāktu jaunu pretuzbrukumu Berislavas virzienā. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas spēki iznīcināja Krievijas sabotāžas un izlūkošanas vienību, kas mēģināja apiet Ukrainas pozīcijas pie Nova Kameņankas (apmēram 40km uz ziemeļaustrumiem no Berislavas).
Ukrainas spēki 18. oktobrī turpināja vērsties pret Krievijas sauszemes apgādes līnijām (GLOC) un munīcijas noliktavām Hersonas apgabala centrālajā daļā. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas spēki 18. oktobrī iznīcināja divas Krievijas munīcijas noliktavas Berislavas apkaimē vai tās tuvumā. Vietējais Hersonas "Telegram" kanāls ziņoja par sprādzieniem Krievijas okupētajā Muzjikivkā (4km uz ziemeļiem no Hersonas pilsētas), Kahovkā (6km uz austrumiem no Nova Kahovkas) un Nova Zburivkā (aptuveni 47km uz dienvidrietumiem no Hersonas pilsētas).
Krievijas spēki 18. oktobrī turpināja sauszemes uzbrukumus Bahmutas un Avdijivkas apkaimē. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas uzbrukumus uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas. Krievijas avoti apgalvoja, ka Krievijas spēki veica uzbrukumus Bahmutas austrumu nomalē un Soledarā uz ziemeļaustrumiem. 17. oktobrī Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maljara paziņoja, ka Krievijas spēki plāno ieņemt Bahmutu līdz oktobra beigām, lai gan "ISW" vērtējumā tas ir maz ticams. Ukrainas ģenerālštābs arī ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja sauszemes uzbrukumus uz ziemeļaustrumiem no Avdijivkas pie Novokaljnoves un uz dienvidrietumiem no Avdijivkas pie Marinkas un Pervomaiskas. Doņeckas Tautas Republikas (DNR) Tautas milicija apgalvoja, ka DNR spēki izmanto bezpilota lidaparātus, lai nostiprinātu kontroli pār Pervomaisku, taču ģeolokalizētie ieraksti liecina, ka Ukrainas spēki joprojām uztur pozīcijas Pervomaiskā.
Krievijas varas iestādes pēc Ukrainas uzbrukuma Kerčas šauruma tiltam cīnās, lai tiktu galā ar samazinātajām loģistikas iespējām caur Krimu. Krievijas premjerministra vietnieks būvniecības un reģionālās attīstības jautājumos Marats Husnuļins 18. oktobrī paziņoja, ka varas iestādes pabeigs bojāto Krimas tilta laidumu demontāžu līdz 2022. gada decembra beigām, norādot, ka Krievijas spēkiem, visticamāk, vairākus mēnešus būs samazinātas loģistikas iespējas caur Krimu. Ukrainas avoti dalījās ar videoierakstiem, kuros redzams liels sastrēgums pie Kerčas šauruma tilta, un apgalvoja, ka ik pēc 40 minūtēm caur kontroles punktu izbrauc viena automašīna.
Krievijas spēki 18. oktobrī turpināja kārtējos artilērijas, gaisa un raķešu triecienus uz rietumiem no Hulaipoles, Nikolajevas un Dņepropetrovskas. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Krievijas spēki uzbruka Berenežuvatei un Kučurubai Nikolajevas apgabalā, Dņepras pilsētai, Nikopolei un Krivij Rihai. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas spēki iznīcinājuši Ukrainas valdības Sakaru centra sakaru staciju Palijivkā, Odesas apgabalā, aptuveni 17km uz ziemeļrietumiem no Odesas pilsētas, taču "ISW" nevar apstiprināt šo apgalvojumu vai novērtēt tā iespējamo ietekmi. Zaporižjas apgabala okupācijas amatpersona Vladimirs Rogovs apgalvoja, ka Krievijas spēki ar artilēriju apšaudījuši Ukrainas sabotāžas un izlūkošanas grupas Zaporižjas virzienā.
Krievijas okupācijas iestādes 17. oktobrī nolaupīja Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) personālu, iespējams, lai pastiprinātu fizisku kontroli pār AES darbību. Ukrainas valsts kodolenerģētikas aģentūra "Energoatom" ziņoja, ka Krievijas varas iestādes nolaupīja un pārvietoja ZNPP Informācijas tehnoloģiju dienesta vadītāju Oļegu Kostjukovu un ģenerāldirektora vietnieku Oļegu Ošku un ka viņu pašreizējā atrašanās vieta un stāvoklis nav zināmi. Kāds Krievijas okupācijas administrācijas loceklis apgabalā kritizēja Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) aicinājumu izveidot demilitarizētu zonu pie ZNPP un paziņoja, ka ZNPP okupācijas iestādes ir izslēgušas demilitarizācijas iespēju.
Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka 17. oktobrī Maskavas apgabalā noslēdzās mobilizācija. Ministrija visticamāk, izbeidza mobilizāciju Maskavā, salīdzinoši turīgā un izglītotā apgabalā, cenšoties mazināt Maskavas iedzīvotāju kritiku. Iespējams, ka tuvākajās nedēļās mobilizācija turpinās nesamērīgi skart nabadzīgākos un mazākumtautību apgabalus.
Krievijas civiliedzīvotāji turpina paust neapmierinātību ar Krievijas mobilizāciju. Neidentificēta persona 17. oktobrī ar Molotova kokteili aizdedzināja Krievijas militārās iesaukšanas biroju Burjatijas Republikas Muhoršibirā.
Krievijas okupācijas amatpersonas cenšas mudināt Krievijas kontrolē esošos Hersonas iedzīvotājus bēgt uz Krieviju, jo Ukrainas spēki virzās uz priekšu. Krievijas Hersonas okupācijas pārvaldes vadītājs Vladimirs Saldo 18. oktobrī paziņoja par "organizētu, pakāpenisku pārvietošanu" no četrām pilsētām Dņepras upes labajā krastā. Jaunieceltais Krievijas militāro operāciju Ukrainā vadītājs Sergejs Surovikins apgalvoja, ka Ukrainas spēki gatavo raķešu triecienus Hersonas pilsētai un gatavojas pārraut Nova Kahovkas dambi. Surovikins paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki "nodrošinās" Hersonas civiliedzīvotāju aizbraukšanu. Krievijas vicepremjers Marats Husnulins 18. oktobrī paziņoja, ka Ukrainas civiliedzīvotāji Krievijas anektētajā Hersonā saņems mājokļa talonus, materiālo atbalstu un citas neprecizētas finansiālas kompensācijas par to, ka viņi atstās Hersonu, lai dzīvotu, strādātu un iegādātos mājokļus Krievijā. 17. oktobrī Ukrainas pretošanās centrs ziņoja, ka Krievijas varas iestādes izsūtījušas norādījumus muzejiem okupētajās teritorijās sagatavoties vērtīgu eksponātu pārvietošanai no Ukrainas uz Krieviju.
