Atšķirībā no Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kuri kopš konflikta sākuma ar Krieviju 2014. gadā nekad nav slēpuši savas problēmas un trūkumus armijas bruņojuma ziņā, oficiālais Kremlis allaž centies lielīties ar ieročiem, kam “nav analogu pasaulē”. Tiesa karš Ukrainā ir pierādījis, ka propagandas izlielītā Krievijas armija ir vien tukša čaula, kura savas neprofesionālās vadības dēļ zaudējusi ne tikai teju 70 tūkstošus kritušo karavīru, bet arī teju visu savu modernizēto un atjaunoto tehnikas parku. Tieši tehnikas un smago ieroču akūtais trūkums Krievijai licis vērsties pie palīdzības ne tikai tādās totalitārās terorismu atbalstošās valstīs kā Ziemeļkoreja un Irāna, bet arī kārtīgāk izrevidēt savus krājumus, ceļot laukā iekonservētos Otrā pasaules kara laika ieročus. Analizējot brīvpieejamo informāciju interneta vietnēs, portāls "Sargs.lv" izpētīja, kādi konkrēti ieroči un bruņutehnika tiek izmantota, lai aizstātu iznīcinātos vai bojātos modernos ieročus.
Vairāk nekā 100 gadu veci ložmetēji, “T-62” tanki un šautenes no Pirmā un Otrā pasaules kara - tas viss tiek izmantots šī brīža karā starp Krieviju un Ukrainu.
Just needs a bit of elbow grease! pic.twitter.com/u1xZkwSjTP
— Dmitri (@wartranslated) September 24, 2022
Senākais izmantotais ierocis ir "Maxim" ložmetējs, kuru sāka ražot 1884. gadā. Atskatoties pagātnē, piecus gadus vēlāk amerikāņu izgudrotājs Tomass Alva Edisons ASV publikai demonstrēja savas pirmās ogles kvēldiega elektrospuldzes. Šis ierocis patiešām ir vecs, taču novērotas ir arī pašrocīgi pilnveidotas ieroču sistēmas, kas vismaz nedaudz uzlabo tā kvalitāti.
Another joke of the army Ruzzkie are using mg Maxim gun, designed in 1886 in service till 1959...or i guess 2022 #StandWithUkriane #RussianArmy #russia #putinhuilo #RussiaInvadesUkraine pic.twitter.com/hBjdXFPfHl
— bernd bollmann 🇺🇦 (@berndbollmann) March 22, 2022
"Maxim" ložmetējs, kas aprīkots ar .303 kalibra britu patronām, ir pazīstams kā pasaulē pirmais automātiskais šaujamierocis. Šādi ieroči, kas plaši izmantoti daudzos konfliktos un karos, mūsdienās ir atrodami vairākos muzejos.
Tāpat, apskatot internetā pieejamās bildes, ir secināms, ka Krievija karā Ukrainā izmanto šautenes "Mosin-Nagant". Slavenās filmas "Ienaidnieks pie Staļingradas vārtiem" un daudzu citu kara filmu ikoniskā šautene tika izgatavota 1891. gadā. Šo ieroci Krievijas spēki pēdējo reizi izmantoja Otrajā pasaules karā. Pēc tam to piegādāja komunistiskajai Vjetnamai, un to izmantoja Vjetkongas partizāni. Kopš tā laika šādi ieroči tikpat kā nav bijuši izmantoti militārā konfliktā.
A group of LNR/DNR soldiers ride a BTR, equipped with SSh-68 steel helmets and pre-ratnik 6B23 body armor. A Mosin Nagant M91/30 also makes an appearance. pic.twitter.com/9bxWo3G8bM
— OSINTtechnical (@Osinttechnical) October 18, 2022
Karā Ukrainā tiek izmantotas arī vācu inženieru radītās mašīnpistoles "Maschinenpistole 40" (MP40). Pateicoties ieroča izturībai un precizitātei, šo ieroci plaši izmantoja nacistiskās Vācijas karavīri. Tā neapšaubāmi bija labākā mašīnpistole Otrā pasaules kara laikā, taču, mūsdienu perspektīvā skatoties, šis ierocis ir krietni novecojis. Tas drīzāk iederētos muzejā.
Arī ikoniskās krievu mašīnpistoles "SMG PPSH" pēctecis "PPS 43" tiek izmantots abās karojošajās pusēs. "PPS 43" tika pasūtīts Padomju Krievijas bruņotajiem spēkiem 1942.-43. gadā. Šo ieroci 60. un 70. gados no ieroču arsenāla izņēma gandrīz visas valstis, kas to bija lietojušas.
Old weapons for modern wars #guns #weapon #Syriawar #Ukraine #tactical #tacticool pic.twitter.com/7MABUXs7r5
— julio / Caronte (@jmscaronte) March 4, 2020
Krievijas bruņotie spēki nekautrējas uz kaujas vietām nosūtīt arī jau acīmredzami bojātus ieročus. Piemēram, šajā video redzams, kā uz fronti tiek nogādāta jau bojāta haubice “D-1”, kuras ražošana datēta ar 1943. gadu.
It seems Putin was not joking when he said they had not even started yet. Soviet howitzer D1 model 1943 (produced in the Soviet Union from 1942 to 1949) is being transported to the front. pic.twitter.com/BHna86Icc5
— Giuseppe Menefrego (@menefr1) October 23, 2022
Šobrīd, balstoties uz “oryxspioenkop.com” mājaslapā dokumentētajiem Krievijas zaudējumiem, Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi vairāk nekā 1400 tankus. Gandrīz 500 no tiem ir pārtverti Ukrainas labā. Šāda statistika parāda, ka gandrīz katrs trešais Krievijas zaudētais tanks ir nonācis ukraiņu rokās, kuri vēlāk to var izmantot pret pašiem okupantiem.
Jau pavasarī ievērojamie bruņutehnikas zaudējumi piespieda Krieviju no noliktavām izvest “T-62” tankus, lai aizstātu modernākos tankus, kas tika iznīcināti vai bojāti kaujās.
Lielbritānijas izlūkdienesti tolaik norādīja, ka "T-62” būs īpaši neaizsargāti pret prettanku ieročiem, un to klātbūtne kaujas laukā liecina, ka Krievijai trūkst modernas, kaujas apstākļiem gatavas tehnikas. Šobrīd vizuāli apstiprināti 43 “T-62” tanku zaudējumi Krievijas bruņotajiem spēkiem.
"T-62", kas sver 41 tonnu un ir aprīkots ar 115 milimetru lielgabalu, Padomju Savienībā tika ražots no 1961. līdz 1975. gadam. Tas bija visizplatītākais tanks PSRS, līdz 1969. gadā ekspluatācijā ienāca "T-72".
Padomju armija 80. gados sāka pārcelt "T-62" uz rezerves vienībām. Tūkstošiem "T-62" nonāca glabāšanā, un daudzi no tiem vienkārši stāvēja rindās plašos transportlīdzekļu parkos zem klajas debess.
Video of mobilized Russian reservists being trained on T-62M tanks. https://t.co/QPwYHbp5X3 pic.twitter.com/4G3v4jbKAL
— Rob Lee (@RALee85) October 27, 2022
Krievijai Ukrainā ciešot zaudējumus, Kremlis arvien dziļāk un dziļāk meklē ieročus, lai atjaunotu kaujās cietušās vienības un apgādātu mobilizētos krievu iedzīvotājus.
