Aizvadītajā sestdienā Sevastopolē vairākos uzbrukumos bojāti vismaz trīs Krievijas Melnās jūras flotes kuģi, tostarp arī flagmanis “Admiral Makarov”. Sociālajos medijos publicētājos video var redzēt, ka kuģiem uzbrukts ar vairākām bezpilota ierīcēm, kuru darbības princips ir līdzīgs kamikadzes droniem, proti, pie sadursmes ar objektu, tie eksplodē. Portāls “Sargs.lv”, izmantojot internetā brīvi pieejamo informāciju, pētīja, kas ir šī iepriekš neidentificētā ierīce un, kā notika uzbrukums Krievijas Melnās jūras flotes fregatei “Admiral Makarov”.
Sākumā sociālo mediju vietnēs parādījās dažādi video, kuros redzami sprādzieni ūdenī tālu no krasta. Tāpat tika novēroti video, kur Krievijas helikopteri apšauda nelielus objektus ūdenī, kas liecina, ka, visticamāk, uzbrukumi veikti ar peldošām bezpilota ierīcēm.
During the day video's emerged of a Russian helicopter attacking something on the water.
— GeoConfirmed (@GeoConfirmed) October 29, 2022
Video 03:
POV = 44.60304, 33.46026
Estimated location = 44.61672, 33.43184
Thx to @auditor_ya
07/ pic.twitter.com/NiLvtt8pCZ
Septembra beigās Sevastopolē jau tika atrasts krastā izskalots šāda līdzīga peldoša bezpilota ierīce. Vairāki militārie uzņēmumi ir izveidojuši līdzīgus ieročus, taču tieši šāds modelis vēl iepriekš nebija novērots.
Omegas līcī atrastais bezpilota ūdens kuģis tika izskalots pie ieejas ostā, kas ir Krievijas Jūras spēku izmantotajā teritorijā. Tas atrodas aptuveni 250 kilometru attālumā no Ukrainas kontrolētajiem krastiem.
Quick Take: The USV's used in the attack today in Sevastopol appear to be similar to the one captured by RUS a couple months ago. In fact, I believe they are the exact same design.#OSINT#UkraineRussiaWar #Sevastopol pic.twitter.com/Zdr9j6XZTn
— OSINT (Uri) (@UKikaski) October 29, 2022
Nelielo bezpilota kuģi darbina viens iekšpusē uzstādīts ūdensmetēja dzinējs. Šādam nelielam kuģim, visticamāk, ir ļoti laba iespēja pakļūt zem pretinieka radara “acīm”. Kuģa virspusē ir vairāki sensori. Galvenais no tiem ir mastā uzstādīta kamera un uz priekšu vērsta infrasarkanā tipa ierīce, kas, visticamāk, ir galvenais vadības mehānisms. Tāpat kuģa priekšgalā ir redzami divi sensori, kas, visticamāk, paredzēti, lai sadursmes brīdī detonētu sprāgstvielas. Sprādzienbīstamas laivas nav nekas jauns. Otrajā pasaules karā šādas ierīces pirmie izveidoja itāļi, un līdzīgus prototipus izmanto vēl šodien.
Brīvprātīgo grupa “GeoConfirmed”, analizējot visus pieejamos video no uzbrukuma Krievijas Melnās jūras flotes kuģim, secināja, ka konkrētajā operācijā tika izmantoti seši līdz astoņi šādi bezpilota kuģi. Neapstiprināta informācija liecina, ka paralēli uzbrukumiem pa ūdeni, Ukrainas karavīri izmantoja arī kamikadzes dronus, lai novērstu uzmanību.
Sociālajā interneta vietnē "Twitter" ir atrodams video, kurā, iespējams, ir nofilmēts bezpilota kuģa uzbrukums Krievijas kuģim “Admiral Makarov”.
In this video you see the attack on an Admiral Grigorovich-class frigate. According to @CovertShores (9 May 22) only the Admiral Makarov matches this class for the Black Sea fleet.
— GeoConfirmed (@GeoConfirmed) October 29, 2022
The footage stops when the USV seems to impact on the vessel, it likely exploded.
Video 08
19/ pic.twitter.com/vIlHCl4aOF
Video beidzas īsi pirms sadursmes ar kuģa korpusu, kas, visticamāk, liecina, ka kontakta brīdī bezpilota peldošā ierīci eksplodēja. Eksperti un brīvprātīgie atzīmē, ka “Admiral Makarov” ir vienīgā "Admiral Grigorovič" klases fregate, kas atrodas Krievijas Melnās jūras flotes rīcībā.
Vēlāk Krievijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis nāca klajā ar paziņojuma saistība ar šo incidentu, taču tajā norādīja, ka tikai "Ivan Golubets" mīnu kuteris incidenta laikā ir guvis nelielus bojājumus.
Vēlāk ministrija ar Kremļa propagandas aģentūras "Tass" starpniecību izplatītajā paziņojumā norādīja, ka tā ir apturējusi "dalību līgumu īstenošanā par lauksaimniecības produktu eksportu no Ukrainas ostām".
ANO panāktā vienošanās bija ļāvusi Ukrainai atsākt graudu eksportu no tās Melnās jūras ostām, nebaidoties, ka uz tirdzniecības kuģiem tiks vērsti uzbrukumi, savukārt Krievijai bija atļauts eksportēt pārtiku un mēslošanas līdzekļus.
Ukrainas Infrastruktūras ministrija sestdien paziņoja, ka graudu iniciatīvai ir "tikai un vienīgi humāns raksturs", un brīdināja par risku pārtikas drošībai, ja darījums netiks atsākts. Kopš 1. augusta Ukraina ir eksportējusi 9 miljonus tonnu, tostarp 190 000 tonnu kviešu "valstīm uz bada robežas" Āfrikā un Tuvajos Austrumos.
Sevastopoles Krievijas gubernators Mihails Razvožajevs sacīja, ka uzbrukums ostai ir līdz šim lielākais Ukrainas veiktais uzbrukums jūras spēku bāzei kara laikā.
