Terors no debesīm jeb kādas raķetes krievi izmanto Ukrainā un cik to vēl atlicis?

Konfliktu zonas
Sargs.lv/EuromaidanPress
Krievu autoritārais valdnieks V. Putins
Foto: Krievu autoritārais valdnieks V. Putins Foto: Reuters/Scanpix

Rietumu militārajās doktrīnās raķetes tiek uzskatītas par atturēšanas līdzekli, bet Krievija tās izmanto, lai terorizētu civiliedzīvotājus, uzbrūkot Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai. "EuromaidanPress" ir izveidojuši visaptverošu ceļvedi par to, kādas raķetes Krievija izmanto pret Ukrainu, vai tā var papildināt savus krājumus un kas ir nepieciešams, lai apturētu raķešu teroru.

Krievija jau ir izšāvusi vairāk nekā 4700 raķešu uz Ukrainas pilsētām, sākot no Ļvivas līdz Harkivai, no Nikolajevas līdz Odesai. Miljoniem ukraiņu nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, jo Krievija terorizē Ukrainas pilsētas ar milzīgo raķešu arsenālu un iznīcina svarīgu civilo infrastruktūru. Ukrainai steidzami ir nepieciešams vairāk pretraķešu un pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai aizsargātu miljoniem civiliedzīvotāju.

Ilga un gaudojoša skaņa - ukraiņi šo satraucošo skaņu dzird gandrīz katru dienu. Tas signalizē par gaisa trauksmi, kurai daudzos gadījumos seko Krievijas raķešu trieciens Ukrainas pilsētām.

Krievija pašlaik iznīcina svarīgu civilo infrastruktūru, tostarp elektrostacijas un sūkņu stacijas, tādējādi atstājot miljoniem ukraiņu bez elektrības, siltuma un ūdens. Tas var izraisīt humanitāru katastrofu ziemā, kas būtu nu jau kārtējais Krievijas kara noziegumu.

 

Ukraina turpina pretoties un katru dienu atvaira raķešu uzbrukumus. Šajā rakstā ir analizēts, kādas Krievijas raķetes tiek izmantotas un kā apturēt Krievijas raķešu uzbrukumus.

Ballistiskās raķetes “Iskander”

"Iskander" ir vismodernākā Krievijas raķete, kurai Kremlis tagad meklē analogus Irānā. 3800 kilogramu smagās un 7,3 meru garās "Iskander" raķetes ir izvietotas arī Kaļiņingradas apgabalā, tādējādi apdraudot arī Eiropas drošību.

Šīs raķetes milzīgais izmērs ļauj tai nest 480-700 kilogramus smagu kaujas galviņu. Trieciens zemē var atstāt 8-10 metrus platus krāterus.

Image
Ballistiskās raķetes “Iskander” palaišana
Ballistiskās raķetes “Iskander” palaišana Foto: Russian_Defence/Twitter

2022. gada iebrukuma pirmajās nedēļās Krievija lielā mērā paļāvās uz šīm raķetēm - no 24. februāra līdz 6. aprīlim Krievija izšāva 540 "Iskander" raķetes. Šīs raķetes, kuru darbības rādiuss ir 500 kilometri, ir drauds jebkuram Ukrainas apgabalam.

Ierocis ir moderns, taču darbības princips ir visiem sen zināms: tā ir vienpakāpes ballistiskā raķete, līdzīga vācu "V-2", kas plaši tika izmantota Otrā pasaules kara laikā. Pēc palaišanas "Iskander" 50 kilometrus lido vertikālā trajektorijā uz augšu. Sasniedzot nepieciešamo augstumu, tās dzinējs izslēdzas, un raķete nolaižas uz mērķi, izmantojot ballistisko trajektoriju.

Atšķirībā no bezpilota lidaparātiem un spārnotajām raķetēm "Iskander" nevar mainīt kursu vai sekot mērķim, tomēr tā var pagriezties, lai izvairītos no šāviņiem, un pēc novirzīšanās atgriezties atpakaļ kursā.

Ukrainas Gaisa spēku vadības pārstāvis Jurijs Ihnats skaidro, ka šī raķete ir "neticami grūts un sarežģīts" mērķis, salīdzinot ar spārnotajām raķetēm, jo "Iskander" uz mērķi krīt ar milzīgu ātrumu - vairāk nekā 8000 km/h. Turklāt raķete izmanto viltus mērķus un mānekļus, lai maldinātu radaru operatorus.

Lai efektīvi iznīcinātu "Iskander", Ukrainai ir vajadzīgas īpašas pretraķešu sistēmas, piemēram, amerikāņu "Patriot", kas var pārtvert ballistiskos šāviņus to nolaišanās laikā.

Lielākā daļa Ukrainas zenītraķešu ir pretgaisa ieroči, kas paredzēti aizsardzībai pret spārnotajām raķetēm, droniem un lidmašīnām, nevis ballistiskajām raķetēm. Neraugoties uz to, Ukrainas bruņotie spēki ir veiksmīgi notriekuši vairākas ballistiskās raķetes.

Krievija reti izmanto "Iskander", iespējams, raķešu trūkuma dēļ. Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju Krievijai no pirmskara arsenāla, kurā bija 900 raķešu, ir palikušas aptuveni 140 raķetes.

Image
Ballistiskās raķetes “Iskander” palaišana
Ballistiskās raķetes “Iskander” palaišana Foto: Russian_Defence/Twitter

Lai gan Krievijai joprojām ir vairāki desmiti "Iskander" raķešu, Krievijas militārajā doktrīnā ir uzsvērta nepieciešamība uzturēt "neaizskaramu rezervi" - 25% no kopējām raķetēm, lai aizsargātu Krievijas teritoriju. Tas, visticamāk, izskaidro Kremļa centienus iegūt Irānas ballistiskās raķetes, kas līdzīgas "Iskander".

Krievijā joprojām ir zināms daudzums "Iskander" priekšgājēja - padomju ražojuma "Tochka-U" raķetes. Šo raķešu darbības rādiuss ir daudz mazāks - tikai 120 kilometri. Lai gan tās ir bīstamas reģioniem frontes tuvumā, tās izmanto reti.

Informatīvās pretošanās kustības eksperts Oleksandrs Kovaļenko paskaidroja, ka Krievija pakāpeniski aizvieto raķetes "Tochka" ar raķetēm "Iskander", jo "Tochka" palaišanas iekārtu un raķešu skaits ir ierobežots.

Tas attiecas arī uz modernāko Krievijas arsenāla raķeti "Kh-47M2", kas ir 8 metru garš ballistiskais lādiņš, kuru palaiž no iznīcinātāja "MiG-31".

Image
Krievu iznīcinātājs “MiG-31” ar “Kinzhal” raķeti
Krievu iznīcinātājs “MiG-31” ar “Kinzhal” raķeti Foto: Ukrainska Pravda/Twitter

Neraugoties uz Krievijas apgalvojumiem, ka "Kh-47M2" ir hiperskaņas raķete, kas var sasniegt 1400 km/h, lidojot 1500-2000 kilometru attālumā, Ukrainas eksperti uzskata, ka šī raķete ir "Iskander" modifikācija, kas paredzēta izmantošanai gaisā.

Krievijas iebrucēji šīs raķetes ir izmantojuši tikai dažas reizes - iespējams, tāpēc, ka viņu rīcībā ir tikai daži desmiti "Kinzhal" raķešu, ko Krievija plāno saglabāt kā spēka demonstrāciju NATO.

 

"Kalibr" spārnotā raķete

“Kalibr” ir 6,2 metrus gara raķete ar nelieliem spārniem, kas spēj nest 450 kilogramu smagu kaujas galviņu. Šo raķeti bieži var redzēt videoierakstos, jo Krievija kopš iebrukuma Ukrainā no jūras regulāri izšauj šīs raķetes.

Tomēr arī to skaits samazinās. Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas datiem oktobrī Krievijai no pirmskara arsenāla, kurā bija 500 raķešu, bija palikušas tikai 272 "Kalibr" raķetes.

"Kalibr" ir spārnotā raķete, kas parasti tiek izšauta no Krievijas kuģiem Melnajā vai Kaspijas jūrā. Sasniedzot 50 līdz 1000 metru augstumu, tā, līdzīgi kā lidmašīna vai bezpilota lidaparāts, lido uz mērķi. Raķetes dzinējs darbojas visa lidojuma laikā, tāpēc tā var lidot līdz pat 2500 km. Šī raķete ir drauds katrai Ukrainas pilsētai.

 

Tajā pašā laikā šīs spārnotās raķetes ir salīdzinoši lēnas. "Kalibr" var sasniegt aptuveni 965 km/h lielu ātrumu.

Ukraiņi regulāri notriec "Kalibr" raķetes, izmantojot iznīcinātājus un pretgaisa ieročus, tomēr ukraiņi nevar iznīcināt katru raķeti. Līdzīgi kā reaktīvās lidmašīnas, arī "Kalibr" var daudzkārt mainīt savu trajektoriju. Piemēram, raķete, lai izvairītos no radariem, var lidot ļoti tuvu zemei.

Ukrainas teritorija ir ļoti milzīga, tā ir vienkārši pārāk liela, lai ar pretraķešu sistēmām aizsargātu katru apdzīvotu vietu un katru potenciālo raķešu maršrutu.

Turklāt krievi raķetes izšauj grupās pa 4-6 šāviņiem vienlaicīgi. Šāds blīvums pārslogo Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas: tām vienkārši nepietiek laika, lai notriektu visas raķetes. Raķešu uzbrukums Vinnicai 14. jūlijā ir traģisks piemērs pretgaisa aizsardzības sistēmu ierobežotajai darbībai pret daudzām vienlaikus palaistām raķetēm.

Krievija no Melnās jūras izšāva piecas raķetes "Kalibr": divas tika notriektas, bet pārējās trīs trāpīja ēkā, kas, lai gan piederēja Aizsardzības ministrijai, tika izmantota civilām vajadzībām, piemēram, koncertiem un kultūras pasākumiem. Šajā Krievijas raķešu uzbrukumā gāja bojā 28 cilvēki, tostarp trīs bērni, un vairāk nekā 100 cilvēku tika ievainoti. ES amatpersonas šo triecienu nodēvēja par kara noziegumu.

Pat pēc "NASAMS" un "Hawk" sistēmu saņemšanas ir skaidrs, kāpēc Ukraina pieprasa vairāk aizsardzības sistēmu: tai ir vajadzīga gan kvalitāte, gan kvantitāte.

Vai krieviem raķetes var beigties?

Lai gan Krievija karā iztērē daudz raķešu, šos krājumus var papildināt, ražojot jaunus ieročus. Bet cik lielā mērā Krievija var atjaunot šos krājumus?

Kā norāda "Defense Express" galvenais redaktors Oļegs Katkovs, līdz 24. februārim Krievija varētu saražot līdz 100 katra tipa raķetēm gadā. Sākoties karam, Rietumvalstis noteica sankcijas, kas ietekmēja visas Krievijas rūpniecības nozares. Kremlis apgalvo, ka ir izturējis šīs sankcijas un pat palielinājis ražošanu, sasniedzot kara laika ražošanas līmeni.

O. Katkovs skaidro, ka, lai palielinātu ražošanu, ir nepieciešams attīstīt visu aizsardzības rūpniecībai kopumā, tostarp dzinēju, navigācijas sistēmu un rezerves daļu, ražošanu. Šīs nepieciešamās izmaiņas Krievijā vēl nav īstenotas, tāpēc faktiskais raķešu ražošanas apjoms, visticamāk, ir samazinājies trīs reizes.

"Vienīgā pārbaudītā informācija tika publicēta Krievijas foruma "Armija-2022" laikā, kad militārā industrija ziņoja par 30 pretkuģu raķešu "Onyx" ikgadējo pasūtījumu, raksturojot to kā panākumu. Šādos apstākļos, šķiet, ka Krievijas Federācijai šobrīd ir tieši tādi ražošanas tempi: aptuveni 30 raķešu no katra tipa gadā," apgalvo Oļegs Katkovs.

Image
Krievu okupantu augstas precizitātes raķetes
Krievu okupantu augstas precizitātes raķetes Infografika: Oleksijs Rezņikovs/Twitter

Viņš uzsver, ka Krievijas raķetēm ir nepieciešamas daudzas sarežģītas rezerves daļas, tostarp vadāmās sistēmas un maza izmēra motori spārnotajām raķetēm.

"Krievijas rūpniecība fiziski nav spējīga nodrošināt pietiekami daudz raķešu, lai uzturētu šādu apšaudes tempu. Neviena rūpniecība pasaulē to nespēj izdarīt, pat ja apstākļi būtu ideāli," uzskata O. Katkovs.

Tomēr saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas aplēsēm Krievijai kopš pilnvērtīga kara sākuma pret Ukrainu 2022. gada februārī ir izdevies saražot 120 raķetes "Kalibr", 360 raķetes "Kh-35" un 48 raķetes "Iskander".

"Kh-101" un "Kh-555" raķešu uzbrukumi no bumbvedējiem

Krievijas teroristiskā kampaņa pret Ukrainas civilo infrastruktūru ir balstījusies arī uz no gaisa palaižamām raķetēm, kas ir salīdzinoši līdzīgas raķetēm "Kalibr".

Modernākās no šīm raķetēm ir "Kh-101" un "Kh-555", ko palaiž no "Tu-95", "Tu-22" un "Tu-170" stratēģiskajiem bumbvedējiem. Bieži vien Krievijas Gaisa spēki tos palaiž no Melnās vai Kaspijas jūras.

"Kh-555" ir vecāka ražojuma, tā var veikt 3500 kilometrus garu lidojumu pa līdzenu trajektoriju. "Kh-101" darbības rādiuss ir 2500-2800km, taču tā lidojuma laikā var mainīt mērķi, un tā ir mazāk redzama radarā. Abu veidu raķetes spēj arī manevrēt.

Tās abas lido salīdzinoši lēni – "Kh-101" ar ātrumu 720 km/h un "Kh-555" ar ātrumu 828 km/h. Dažās raķetēs ir pat 20. gadsimta 70. gados ražoti vadības bloki, tomēr to spēks slēpjas kvantitātē. Parasti krievi izmanto veselas bumbvedēju eskadriļas, lai vienlaicīgi izšautu ievērojamu daudzumu ar raķetēm, un šāda taktika var pārspēt Ukrainas aizsardzības sistēmas visā valstī.

Piemēram, 31. oktobrī no rīta Krievijas bumbvedēji uzbruka Ukrainai ar vairāk nekā 50 raķetēm. Ukrainas bruņotie spēki notrieca 44 no tām.

Image
Krievu okupantu raidītās raķetes sekas
Krievu okupantu raidītās raķetes sekas Foto: Reuters/Scanpix

15. novembra pēcpusdienā Krievijas bumbvedēji un kuģi uzbruka Ukrainai ar vairāk nekā 90 raķetēm. Ukrainas bruņotie spēki notrieca 73 jeb vairāk nekā 80% no tām.

Tikmēr citas Krievijas raķetes izlauzās cauri un trāpīja 15 objektos vairākos Ukrainas reģionos. Šo uzbrukumu ietekme bija pietiekami spēcīga, lai aptuveni puse Kijivas paliktu bez elektrības. Iepriekš ,12. oktobrī, 22. un 23. oktobrī un 31. oktobrī rezultāts bija tāds pats: Ukraina iznīcināja desmitiem Krievijas raķešu, bet citas trāpīja elektrostacijās un citos svarīgos objektos.

Ivans Kiričevskis, "Defense Express" analītiķis, apgalvo, ka Ukraina var palielināt iznīcināto raķešu rādītāju, tomēr, lai to panāktu, Ukrainai ir vajadzīgi papildu ieroči no tās sabiedrotajiem.

Līdz šim ir saņemta tikai viena vācu "IRIS-T" un divas amerikāņu "NASAMS" sistēmas, taču tās jau tagad dod rezultātus. Abu veidu ieroči ir uzrādījuši 100% efektivitāti gaisa mērķu iznīcināšanā. Ukrainas bruņotie spēki ziņo, ka ir iznīcināti visi mērķi sistēmas sektorā.

 

Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas datiem oktobrī krievu rīcībā kopā bija tikai 213 raķetes "Kh-101" un "Kh-555".

Arī novecojušās raķetes "Kh-22" tiek palaistas no bumbvedējiem. "Kh-22" sāka ekspluatēt pagājušā gadsimta 60. gados. Tā ir 11 metrus gara, un ukraiņi to iesaukuši par "lidojošo vilciena vagonu".

Neraugoties uz savu vecumu, šī raķete var sasniegt maksimālo ātrumu vairāk nekā 3000 km/h, un tās darbības rādiuss ir līdz 500 kilometriem. Šis lielais ātrums apgrūtina tās pārtveršanu un iznīcināšanu.

Kopš kara sākuma Krievija šīs raķetes ir izmantojusi vairākas reizes. Tās rīcībā joprojām ir nezināms skaits "Kh-22" un mazāk nekā 30 modernizēto "Kh-32".

Šī raķete ir tik neprecīza, ka viena kilometra novirze no paredzētā mērķa tiek uzskatīta par pieņemamu. Sākotnēji tā tika izstrādāta kā kodolierocis, kas nozīmē, ka, neatkarīgi no tā, vai raķete trāpītu mērķī tieši, sprādziens tāpat iznīcinātu vai bojātu galveno mērķi.

Parastajam variantam ir 960 kg smaga kaujas galviņa, kas ir divreiz smagāka par "Kalibr". Šīs raķetes 27. jūlijā trāpīja Kremenčukas tirdzniecības centrā, nogalinot 20 cilvēkus, bet 56 ievainojot.

Arī Padomju Savienībā ražotās raķetes "Kh-59" tiek izmantotas Ukrainā. Tās ir divreiz īsākas par "Kh-22", un to darbības rādiuss ir tikai 115 km.

 

Ierobežotā darbības rādiusa dēļ Krievijas uzbrucēji parasti tās mērķē uz lieliem objektiem Krievijas kontrolētās gaisa telpas tuvumā. Krievi izmantoja šo raķeti, lai iznīcinātu graudu bunkuru Nikolajevas apgabalā un sabojātu lidostu Krivoj Rihā. Vairākas no šīm raķetēm ir notriektas arī virs dažādiem Ukrainas reģioniem.

Ukrainas pretgaisa aizsardzība joprojām ir spēcīga, tāpēc Krievijas piloti nav uzdrošinājušies lidot ārpus frontes līnijas un izvietot šīs raķetes tālāk Ukrainā.

“S-300” - pretgaisa raķešu sistēma, ko izmanto uzbrukumiem uz zemes

Kad Rietumu eksperti pirms kara Ukrainā skaitīja Krievijas raķetes, nevienā no analīzēm netika iekļautas "S-300" palaišanas iekārtas. Iemesls ir vienkāršs - "S-300" ir pretgaisa ierocis.

Image
Pretgaisa aizsardzības sistēma “S-300”
Pretgaisa aizsardzības sistēma “S-300” Foto: EPA/Scanpix

Tomēr krievi ir iemācījušies šīs sistēmas izmantot, lai uzbruktu sauszemes mērķiem. Šādā režīmā raķešu darbības rādiuss ir tikai 25-30 km, pat mazāks nekā dažām haubicēm.

Šāviņi pārvietojas ar ātrumu līdz 1500m/s. 30 kilometru maksimālo attālumu tā var veikt mazāk nekā vienā minūtē. Lielais ātrums un mazais darbības rādiuss padara "S-300" īpaši grūti pārtveramu. Lai gan kravnesība ir mazāka nekā citām raķetēm, tā joprojām ir ievērojama - 130kg.

Krievija nav izmantojusi "S-300" sauszemes kaujās, jo raķetes ir pārāk neprecīzas, lai mērķētu uz nocietinājumiem vai militārajiem transportlīdzekļiem. Īsais darbības rādiuss nozīmē arī to, ka Ukraina varētu ātri atbildēt ar uguni.

Tā vietā krievi ir atraduši alternatīvu lomu "S-300": teroristiski uzbrukumi Ukrainas iedzīvotājiem.

Okupanti 11. oktobrī uzbruka Zaporižjai, izšaujot uz pilsētu 12 "S-300" raķetes. Raķetes trāpīja civiliedzīvotāju ēkām, tostarp vietējai skolai, poliklīnikai un autosalonam. Divas nedēļas vēlāk krievi raidīja sešas raķetes uz Nikolajevu, kur tās iznīcināja administratīvo ēku un sabojāja dzīvojamo ēku un maiznīcu. Abos gadījumos šiem uzbrukumiem nebija militāru mērķu vai motivācijas.

 

Šādos teroristiskos uzbrukumos civilajai infrastruktūrai precizitāte nav problēma: raķete neizbēgami trāpīs kaut kur pilsētā. Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju krievu rīcībā ir līdz 7000 šādu raķešu.

Krievija jau plānoja šīs raķetes nodot metāllūžņos, tāpēc šis ir veids, kā krieviem kara laikā atbrīvoties no vecās munīcijas.

Vienīgā ukraiņu taktika, ar kuru var mērķēt uz "S-300", ir iznīcināt to palaišanas iekārtas ar "HARM-88" vai artilēriju. Ukrainai ir nepieciešams vairāk lielgabalu un raķešu palaišanas iekārtu, lai izbeigtu šos teroristiskos uzbrukumus tās civiliedzīvotājiem.

Pretraķešu un pretgaisa sistēmu nodrošināšana Ukrainai aizsargā miljoniem civiliedzīvotāju. Turklāt, tā kā Krievija ir gandrīz izlietojusi savus jaunākos ieročus, valstis var ziedot Ukrainai vairāk ieroču, nebaidoties no Krievijas pretdarbības.

Dalies ar šo ziņu