Krievijas Gaisa spēku lielie zaudējumi ievērojami samazinājuši gaisa uzbrukumu skaitu Ukrainā

Aizsardzības ministrija savā jaunākajā izlūkošanas paziņojumā norādīja: "Pēdējos mēnešos Krievijas taktisko kaujas lidmašīnu veikto uzlidojumu skaits virs Ukrainas ir ievērojami samazinājies. Krievijas lidmašīnas tagad, iespējams, veic desmitiem misiju dienā, salīdzinot ar 2022. gada martā, kad to skaits bija līdz pat 300 misijām dienā."

Krievija konfliktā ir zaudējusi jau vairāk nekā 60 lidmašīnu ar fiksētiem spārniem, iespējams, tostarp pagājušajā nedēļā vēl vienu iznīcinātājbumbvedēju "Su-24M" un sauszemes uzbrukuma lidmašīnu "Su-25."

Tāpat paziņojumā ir teikts, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzība ir būtisks faktors šo gaisa uzbrukumu samazināšanai. Tāpat arī laikapstākļi kļūst nelabvēlīgāki kaujas misiju veikšanai gaisā.

Krievijas sauszemes uzbrukumu taktika lielā mērā ir atkarīga no vizuālās identifikācijas un artilērijas atbalsta, ko palīdz nodrošināt Gaisa spēki.

Krievija jau vairākas nedēļas Ukrainā uzbrūk svarīgākajiem infrastruktūras objektiem, tostarp elektrostacijām, izraisot elektrības padeves pārtraukumus un atstājot miljoniem cilvēku bez apkures, kas ziemā ir īpaši svarīga.

Kijivas mērs Vitālijs Kļičko paziņoja, ka elektroenerģijas padeves pārtraukumi no pirmdienas tiks ierobežoti ar plānotajiem "stabilizācijas" atslēgumiem, lai atjaunotu tīkla darbību, taču piebilda, ka situācija joprojām ir "sarežģīta".

Ukrainas lielākais elektroenerģijas piegādātājs "DTEK" paziņoja, ka elektrības padeves pārtraukumi plānoti vēl trīs reģionos - Odesā, Doņeckā un Dņepropetrovskā Ukrainas dienvidos un austrumos. Hersonā, kas lielākoties bija palikusi bez elektrības, kopš Krievijas spēki pagājušajā mēnesī pameta dienvidu pilsētu, šobrīd elektrības apgāde ir atjaunota 85% iedzīvotāju.

Krievijas spēki apšaudīja arī 25 apdzīvotas vietas gar frontes līniju dienvidos, tostarp Hersonu un Nikopoli - Ukrainas kontrolētajā Kahovkas ūdenskrātuves pusē, pretī Krievijas kontrolētajai Zaporižjas atomelektrostacijai.

Zaporižjas pilsētas administrācijas sekretārs Anatolijs Kurtevs pirmdien paziņoja, ka Krievijas spēki naktī ar raķetēm apšaudījuši rūpniecības un enerģētikas infrastruktūru.

Tikmēr pirmdien stājās spēkā cenu ierobežojums Krievijas naftas cenām. Rietumi cenšas ierobežot Maskavas iespējas finansēt savu karu Ukrainā, lai gan Krievija ir paziņojusi, ka neievēros šo noteikumu, pat ja tai nāksies samazināt ražošanu.

G7 valstis (ASV, Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un Kanāda) un Austrālija piektdien vienojās par 60 ASV dolāru cenu griestiem par barelu Krievijas jūrā pārvadātajai jēlnaftai. Krievija ir otra lielākā naftas eksportētāja pasaulē.

Zelenskis sacīja, ka pasaule ir izrādījusi vājumu, nosakot ierobežojumu šādā līmenī, savukārt Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks svētdien paziņoja, ka tā ir rupja iejaukšanās, kas ir pretrunā brīvās tirdzniecības noteikumiem.

Saskaņā ar G7 vienošanos, Krievijas naftu drīkst pārvadāt uz trešām valstīm, izmantojot G7 un ES tankkuģus, apdrošināšanas sabiedrības un kredītiestādes, tikai tad, ja krava tiek iepirkta par 60 ASV dolāru par barelu vai zemāku cenu.

Zelenskis uzskata, ka 60 ASV dolāru ierobežojums neatturēs Krieviju no kara Ukrainā. "Jūs to nevarētu nosaukt par nopietnu lēmumu noteikt šādu ierobežojumu Krievijas cenām, kas ir diezgan ērts teroristiskas valsts budžetam," viņš teica.

ASV un to sabiedrotie ir noteikuši plašas sankcijas Krievijai, kopš tā 24. februārī iebruka Ukrainā, un nosūtījuši miljardiem dolāru lielu palīdzību Ukrainas valdībai.

Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons nedēļas nogalē izpelnījās kritiku no Ukrainas un tās sabiedrotajiem Baltijas valstīs par ierosinājumu, ka Rietumiem būtu jāapsver Krievijas nepieciešamība pēc drošības garantijām, ja tā piekritīs sarunām par kara izbeigšanu.

Zelenska palīgs Mihails Podoļjaks sacīja, ka pasaulei ir vajadzīgas drošības garantijas no Krievijas, nevis otrādi.