Informatori, nodevēji un kolaboracionisti ir atbalstījuši Krieviju cīņā pret Ukrainu jau no kara sākuma. Viņi ir palīdzējuši ģeogrāfiski noteikt uzbrukuma mērķus visā valstī un pat spējuši iefiltrēties valdībā. Pēdējā gada laikā ir aizturēti tūkstošiem cilvēku un ir uzsāktas simtiem tiesvedības par kolaboracionismu. Par situāciju Ukrainā un kā tā cīnās ar valsts nodevējiem iekšpusē vēsta ASV laikraksts “Foreign Policy”.
Karš ir nesis krasas izmaiņas Ukrainā, taču vēl joprojām Krievijas ietekme ir dziļi iesakņojusies daudzās valsts daļās. Ukraina bija daļa no Padomju Savienības gandrīz 70 gadus, no 1922. gada līdz 1991. gadam. Kremļa propaganda jau sen vēsta, ka Ukraina vēsturiski ir Krievijas daļa. Cilvēki Austrumukrainā ierasti runā krieviski, kā arī Krievijas propagandas kanāli bija plaši pieejami. Pat Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska slavenais televīzijas seriāls “Tautas kalps” tika veidots krieviski. Taču Austrumukrainas un visas Ukrainas saites ar Krieviju ir jāpārvērtē pēc Maidana revolūcijas, jo īpaši pēc Krievijas iebrukuma pagājušā gada sākumā.
Bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, kurš tika gāzts revolūcijas laikā, savā pilnvaru laikā konsekventi uzturēja ciešas attiecības ar Krieviju, taču tagad tur ir pārcēlies uz dzīvi. Pēdējos gados visā Ukrainā ir aizliegtas vairāk nekā 15 prokremliskās politiskās partijas.
“Krievijas aģenti ir visur - valdībā, tiesu sistēmā, baznīcā. Tie ir parlamenta deputāti, tiesneši, priesteri un, protams, civiliedzīvotāji,” “Foreign Policy” sacīja Irina Fedorova (Iryna Fedoriv), Kijevā bāzētas bezpeļņas organizācijas “Chesno” galvenā redaktore. Organizācija Ukrainā darbojas jau desmit gadus un kopš kara sākuma tā ir atklājusi vairāk nekā 1000 kolaboracionistus, no kuriem 47 procenti ir politiķi un 27 procenti tiesneši.
"Kolaboracionisti ir iefiltrējušies visā sistēmā - policijā, tiesās, pat valdībā - un, lai gan daudzi cilvēki ir aizturēti, daudz mazāk lietu ir nokļuvušas tiesā," viņa skaidroja.
"Tas ir tāpēc, ka sistēma ir sapuvusi un korumpēta. Mums tā steidzami ir jāreformē. Mums joprojām ir deputāti no prokremliskām partijām. Mums ir prokrieviski tiesneši. Kāpēc mēs viņus turam? Mums ir jāatbrīvojas no viņiem. Pretējā gadījumā mēs iznīcinām paši savu valsti, ” atzīst Irina Fedorova.
Kopš pagājušā gada februāra SBU izmeklētāji ir uzsākuši aptuveni 2500 kriminālprocesus, saistībā ar kolaboracionismu. Ir aizturēti 600 aģenti un spiegi, kā arī neitralizēti vairāk nekā 4500 kiberuzbrukumi valsts iestādēm, kas ir trīs reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Vīrietim, kurš sniedza krieviem informāciju par Doņeckas apgabala kritiskās infrastruktūras objektiem un mēģināja noteikt Ukrainas raķešu palaišanas iekārtu ģeogrāfisko atrašanās vietu, tika piespriesti 12 ar pusi gadi cietumā.
Kijevā tika aizturēts Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras direkcijas vadītājs un Ministru kabineta sekretariāta nodaļas vadītājs. Abi nodeva Krievijai izlūkdatus par Ukrainas aizsardzības spējām, kā arī Ukrainas likumsargu personas datus.
Visā valstī un īpaši nesen atbrīvotajās pilsētās, kā Hersonā, ir izkārti plakāti, kas mudina civiliedzīvotājus palīdzēt un atklāt nodevējus.
Lielākajai daļai civiliedzīvotāju ir kāds stāsts par kolaboracionistu, ar kuru viņi ir saskārušies - kaimiņš, kurš sociālajos tīklos dalījās ar Krievijas propagandu, vai spiegošanā apsūdzēts kolēģis. Un, lai gan daži sadarbības gadījumi ir acīmredzami, daudzu cilvēku rīcību ir grūti atklāt.
Hersonas Reģionālās bērnu slimnīcas galvenā ārste Inna Holodņaka (Inna Holodnyak) “Foreign Policy” atklāja savas “sāpes un vilšanos”, runājot par savu ilggadējo kolēģi un atzītu ārstu, kolaboracionistu.
“Viņš bija vienīgais ārsts slimnīcā, kurš izvēlējās sastrādāties ar krieviem. Viņš pat viņiem nodeva visus mūsu veselības dokumentus,” viņa sacīja, piebilstot, ka kopš tā laika viņš ir aizbēdzis uz Krievijas okupēto teritoriju.
I.Holodņaka atteicās sadarboties ar okupantiem, zinot, ka šāds lēmums var viņai maksāt dzīvību. Viņa vairākus mēnešus slēpās no krieviem okupācijas laikā, taču tiklīdz pilsēta tika atbrīvota I.Holodņaka atgriezās savā birojā.
Irina Fedorova, bezpeļņas organizācijas “Chesno” redaktore, uzskata, ka vēl "ir daudz darāmā." Lai gan viņas organizācija joprojām ir neatkarīga, kopš kara sākuma tā bieži sadarbojas ar policiju un valsts izlūkošanas aģentūru.
"Mēs joprojām esam kritiski pret valdību, bet mums ir arī jāsadarbojas ar viņiem. Tagad ir citi laiki. Šis ir karš un mums visiem jācīnās kopā.”
