Pagājušo piektdien Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdeva Krievijas autoritārā līdera Vladimira Putina un Krievijas bērnu tiesību komisāres Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi. Abi ir apsūdzēti par ukraiņu bērnu nolaupīšanu un nogādāšanu Krievijā. Ukrainas amatpersonas un cilvēktiesību aizsardzības grupas nekavējoties uzslavēja Starptautiskās Krimināltiesas lēmumu. Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiesas rīcību nosauca par "vēsturisku lēmumu, no kura sāksies vēsturiskā atbildība". Tikmēr Krievijas amatpersonas šo lēmumu uzskatīja par "apkaunojošu un nepieņemamu" un atgādināja tiesai, ka Krievija nav Romas Statūtu, kas reglamentē SKT darbību, līgumslēdzēja puse. Tas liek uzdot jautājumu: Tā kā šis ir tikai sākums, kas būs tālāk? Un vai Putins patiešām kādreiz ieraudzīs cietuma kameras iekšpusi? Domnīca "Atlantic Council" apkopoja vairāku ekspertu domas un prognozes, lai noskaidrotu, ko realitātē aresta ordera izdošana nozīmēs V. Putinam.
"Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Vladimirovičs Putins, dzimis 1952.gada 7.oktobrī, ir atbildīgs par kara noziegumu - nelikumīgu iedzīvotāju (bērnu) deportāciju un iedzīvotāju (bērnu) nelikumīgu pārvietošanu no Ukrainas okupētajām teritorijām uz Krievijas Federācijas teritoriju. Noziegumi, visticamāk, tika pastrādāti okupētajā Ukrainas teritorijā vismaz kopš 2022.gada 24.februāra. Ir pamats uzskatīt, ka V. Putins ir individuāli kriminālatbildīgs par iepriekš minētajiem noziegumiem," teikts SKT mājaslapā.
Morālās skaidrības brīdis
Nevienam nevajadzētu gaidīt, ka Putins drīzumā nonāks aiz restēm, taču ne par to ir šodienas SKT apcietināšanas orderis. Pagaidām vēl nav izvirzītas apsūdzības, un orderis ir viens no vairākiem pagaidu pasākumiem, ko SKT veic, lai izstrādātu krimināllietu par Krievijas amatpersonu kara noziegumiem Ukrainā. Lieta pret Putinu joprojām ir sākotnējā stadijā, un šīs apsūdzības kara noziegumos, visticamāk, ir pirmie soļi ceļā uz turpmākām apsūdzībām genocīdā un noziegumos pret cilvēci.
Tomēr likums ir nepārprotams, un fakti kļūst arvien neapstrīdamāki. Piemēram, Konvencijas par genocīda nozieguma novēršanu un sodīšanu par to II panta e) punktā, kuras puses ir gan Krievija, gan Ukraina, ir teikts, ka genocīds ietver "bērnu piespiedu pārvietošanu", ja tas tiek darīts "ar nolūku pilnībā vai daļēji iznīcināt nacionālo, etnisko, rasu vai reliģisko grupu kā tādu". Krievija ir atklāti nodevusi ukraiņu bērnus Krievijas aprūpē. Kā pierādījumi nodomam iznīcināt ukraiņu identitāti ir pieejami paša V. Putina paziņojumi, kas datējami sākot no 2014. gada.
Ukraina ir uzaicinājusi Starptautisko Krimināltiesu (SKT) izmeklēt noziegumus, kas izdarīti Ukrainas teritorijā. Taču Krievija nav SKT līgumslēdzēja puse, tāpēc neviens negaida, ka Putins uzreiz tiks nodots tiesai. Tomēr arī bijušais Serbijas prezidents Slobodans Miloševičs domāja, ka viņš netiks nodots tiesai, kad viņu apsūdzēja cits starptautisks tribunāls. Rezultātā viņš nomira aiz restēm Hāgā.
Šodien izdotais apcietināšanas orderis ierobežos Putina diplomātiskās iespējas, un tas apgrūtinās ikvienam iespēju apgalvot, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ir "teritoriāls strīds". Izdotā SKT apcietināšanas ordera patiesais mērķis ir panākt, lai pasaule morāli saprastu, ka V. Putina rīkojumi Ukrainā pārkāpj civilizēto tautu tiesību aktus un morālās vērtības visā pasaulē.
-Tomass S. Vorriks, Stratēģijas un drošības centra "Scowcroft Center for Strategy and Security" vecākais pētnieks. No 1997. līdz 2001. gadam viņš bija ASV Valsts departamenta Kara noziegumu jautājumu biroja vietnieks.
Tālāk kriminālvajāšana par Krievijas uzbrukumiem slimnīcām
Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) izdotais V. Putina aresta orderis ir ievērojams solis, lai panāktu taisnīgumu par viņa vadītajiem zvērīgajiem noziegumiem Ukrainā. Tomēr šis aresta orderis attiecas tikai uz nelielu daļu no Krievijas noziegumiem Ukrainā. SKT un valstu tiesībsargājošām iestādēm Ukrainā un visā pasaulē ir jāizveido lietas, kas atspoguļo visu kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci klāstu, par kuru pastrādāšanu Ukrainā var apsūdzēt Krieviju.
Galvenais no noziegumiem, kuram jāpiešķir prioritāte, ir mērķtiecīgi uzbrukumi medicīnas iestādēm un personālam. Pirmajos desmit kara mēnešos Krievijas spēki veica 707 uzbrukumus Ukrainas veselības aprūpes sistēmai, apšaudot slimnīcas un ātrās palīdzības mašīnas. Mērķtiecīgi uzbrukumi medicīnas iestādēm un personālam ir kara noziegumi. Ja tie tiek veikti plaši vai sistemātiski, tie ir noziegumi pret cilvēci.
Ukraina nav pirmā vieta, kur Krievija ir pastrādājusi šos noziegumus. 2000. gadā līdzīgus noziegumus veica Čečenijā, 2008. gadā Gruzijā, tāpat Krievijas spēki Sīrijā uzbruka medicīnas iestādēm, kā rezultātā tika nogalināti 945 medicīnas darbinieki un iznīcināti simtiem medicīnas iestāžu.
Turpinot uzbrukumus medicīnas iestādēm un personālam, tiek grautas starptautiskās tiesības un radīti globāli draudi. Sīrijas un tagad arī Ukrainas veselības aprūpes darbinieki cieš no vispārējas bezdarbības šo noziegumu priekšā, kas rada nāvējošas sekas. Starptautiskajiem tiesībsargājošajiem dalībniekiem ir jāsauc pie atbildības uzbrukumi veselības aprūpei kā kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci, lai nostiprinātu šos dzīvības glābšanas likumus un palīdzētu novērst šādu uzbrukumu izplatīšanos vēl kādā citā konfliktā.
-Elise Beikere, "Atlantic Council" Stratēģiskās tiesvedības projekta juriste. E. Beikere iepriekš dokumentējusi uzbrukumus Sīrijas veselības aprūpes sistēmai kopā ar organizāciju "Physicians for Human Rights".
Šai lietai būs ģeopolitiska ietekme no pasaules dienvidiem līdz Vašingtonai
Starptautiskās Krimināltiesas apsūdzība V. Putinam un M. Ļvovai-Belovai par iespējamo kara noziegumu - bērnu nolaupīšanu no Ukrainas - ir satriecošs notikums ar plašām sekām. Pirmkārt, tas ir liels trieciens Kremlim, jo V. Putins gatavojas nākamnedēļ Maskavā uzņemt Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu. Lēmums apgrūtina Ķīnas centienus virzīt savu "miera plānu", kas varētu darboties, lai saglabātu Maskavas kontroli pār okupēto Ukrainas teritoriju. Ko šāda kontrole nozīmētu Ukrainas bērniem? Galu galā, Krievija nav slēpusies šo kara noziegumu.
Šādai attīstībai būs zināma ietekme arī globālajos dienvidos, kur Kremlim ir bijuši panākumi, argumentējot, ka NATO paplašināšanās gadi ir kaut kādā veidā vainojami Maskavas agresijā Ukrainā. Kāds sakars Ukrainas bērnu nolaupīšanai ir ar Maskavas robežu aizsardzību no Rietumiem? Tāpat tas rada neērtus jautājumus ASV politiķiem, kuri uzskata, ka šis karš ir tikai teritoriāls strīds. Kāpēc Maskava izved uz Krieviju jaunākos iedzīvotājus? Vai tā ir V. Putina perversā ģimenes vērtību versija?
Vissvarīgākais ir tas, ka tam būs ietekme Krievijā. Jau mēnešiem ilgi Krievijas plašsaziņas līdzekļi runā par Rietumu izmeklēšanu saistībā ar Krievijas kara noziegumiem. Lēmums iedarbosies kā rūsa uz V. Putina režīmu, jo vājāk noskaņotās Krievijas amatpersonas brīnīsies, ko tas varētu nozīmēt nākotnē arī viņiem. Tā ir vēl viena slikta diena Krievijas kara mašīnai.
-Džons Herbsts, Eirāzijas centra vecākais direktors un bijušais ASV vēstnieks Ukrainā.
ASV Aizsardzības ministrijai jānosūta pierādījumi Starptautiskajai Krimināltiesai
Šobrīd, kad Starptautiskā Krimināltiesa izdeva V. Putina un M. Ļvovas-Belovas apcietināšanas orderus, vēl steidzamāk tiek aktualizēts jautājums starp Pentagonu un ASV Valsts departamentu par Amerikas Savienoto Valstu atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas veiktajai izmeklēšanai Ukrainā. Laikraksts "New York Times" 8. martā ziņoja, ka Pentagons bloķē Džo Baidena administrāciju, lai tā dalītos ar pierādījumiem ar SKT par Krievijas zvērībām Ukrainā. Informācija esot saistīta ar Krievijas amatpersonu apzinātu vēršanos pret civilo infrastruktūru, kā arī ukraiņu bērnu nolaupīšanu no okupētās teritorijas.
Lai gan kopumā Amerikas militārpersonu aizsardzības likums ierobežo Amerikas Savienoto Valstu iespējas sadarboties ar SKT, 2023. gada Konsolidēto apropriāciju likumā tika iekļauti grozījumi šajā likumā, kas ļāva Amerikas Savienotajām Valstīm palīdzēt "izmeklēšanā un kriminālvajāšanā pret ārvalstu pilsoņiem saistībā ar situāciju Ukrainā".
Ja ziņojumi ir patiesi, Aizsardzības ministrijas atteikums sniegt Starptautiskajai Krimināltiesai pierādījumus, kas ir tieši saistīti ar izmeklētajiem noziegumiem, apdraud ASV nepārtraukto atbalstu Ukrainai un ASV apņemšanos saukt pie atbildības vainīgos, kas Ukrainā pastrādājuši Krievijas noziegumus. Šodien izdotie apcietināšanas orderi parāda, cik svarīgi ir atbalstīt SKT veikto izmeklēšanu, jo SKT pašlaik ir vienīgā tiesa, kas vēlas un spēj apsūdzēt amatā esošo valsts vadītāju.
-Nušins Sarkarati, "Atlantic Council" Stratēģiskās tiesvedības programmas direktora vietnieks.
Solis uz priekšu M. Ļvovas-Belovas tīkla likvidēšanā
Starptautiskās Krimināltiesas paziņojums, ka ir izdoti V. Putina un M. Ļvovas-Belovas aresta orderi, ir nozīmīgs gan juridiski, gan politiski. No juridiskā viedokļa SKT virza uz priekšu centienus panākt taisnīgumu attiecībā uz vienu no briesmīgākajiem kara noziegumiem, ko pastrādājis Krievijas režīms. No politiskā un diplomātiskā viedokļa tas, cerams, palīdzēs palielināt spiedienu uz V. Putinu, lai viņš pārtrauktu nelikumīgu bērnu deportāciju.
Lai gan šis ir tikai viens no daudzajiem šausmīgajiem noziegumiem, ko izdara krievi, tas ir ļoti svarīgs jautājums, kam jāpievērš lielāka uzmanība, un to var palīdzēt panākt šis SKT apcietināšanas orderis. V. Putins un M. Ļvova-Belova ir galvenie vainīgie tūkstošiem Ukrainas bērnu sistemātiskai piespiedu deportācijai. M. Ļvova-Belova, pildot bērnu tiesību komisāres pienākumus, ir būtiska daļa no Krievijas noziedzīgā grupējuma, kas piespiedu kārtā pārvieto ukraiņu bērnus uz nometnēm, kas kalpo dažādiem mērķiem, tostarp "pāraudzināšanai".
Patiesie skaitļi nav zināmi, taču līdz šim ir ziņots par vismaz 16 tūkstošiem piespiedu kārtā pārvietotu bērnu, un tikai 308 no tiem ir atgriezušies. Tas ir nepārprotams cilvēktiesību un starptautisko tiesību aktu pārkāpums, un SKT ir spērusi milzīgu soli uz priekšu, lai risinātu šo problēmu.
-Šelbijs Magids, "Atlantic Council" Eirāzijas centra direktora vietnieks.
Šī lieta ir vēstījums cilvēktiesību pārkāpējiem visā pasaulē, tostarp Ķīnai
Vēl ir pāragri spriest, vai V. Putins tiks tiesāts, taču SKT lēmums izdot viņa aresta orderi ir spēcīgs signāls cilvēktiesību pārkāpējiem un kara noziedzniekiem visā pasaulē. Šis revolucionārais lēmums parāda, ka neatkarīgi no tā, cik ietekmīgi ir zvērību veicēji savas valsts robežās, SKT centīsies viņus saukt pie atbildības.
Kamēr V. Putinam draud iespējama kriminālvajāšana par noziegumu, Ķīnas amatpersonas ir iesaistītas tādā pašā noziegumā Siņdzjanā. Parlamenti un valdības visā pasaulē ir oficiāli paziņojuši, ka Ķīnas valdības rīcība un politika ir genocīds. Augustā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs secināja, ka Ķīna, iespējams, ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci. Atzīmējot Starptautiskās Krimināltiesas lēmumu, mums jāatceras, ka divas uiguru grupas ir ierosinājušas lietu, lūdzot tiesu izmeklēt Ķīnas noziegumus. Šodien vairāk nekā pusmiljons uiguru bērnu ir piespiedu kārtā atdalīti no vecākiem valsts bērnu namu nometnēs. Ķīnas amatpersonām būtu jāņem vērā tiesas lēmums, ka neviena valdība, lai cik spēcīga tā būtu, nevar nesodīti pastrādāt nežēlības. Ja tā notiek, augstākā līmeņa amatpersonas uzņemsies personīgu atbildību.
-Rajhans Asats, "Strategic Litigation Project" vecākais referents un starptautisko cilvēktiesību jurists.
Visiem krieviem, kas izdara noziegumus Ukrainā, būtu jāuzskata, ka viņi ir oficiāli brīdināti
Starptautiskās Krimināltiesas izdotais V. Putina aresta orderis ir seismisks brīdis starptautiskajās tiesībās un tiesu iestāžu atbildībā. Krievijas autoritārais līderis tagad ir pievienojies ārkārtīgi īsajam to pasaules līderu sarakstam, kuri ir oficiāli apsūdzēti kara noziegumos. No juridiskā viedokļa ir pamatots iemesls uzskatīt, ka V. Putins pats ir individuāli atbildīgs par Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju un pārvietošanu.
Starptautiskajiem cilvēktiesību novērotājiem Starptautiskās Krimināltiesas vēsturiskais paziņojums liecina arī par plašāku kriminālvajāšanas apjomu. Izdotais orderis apstiprina, ka SKT varētu saukt pie atbildības ne tikai zemāka līmeņa noziedzniekus, bet arī pašu V. Putinu, izvirzot papildu apsūdzības.
Ne mazāk nozīmīgs ir arī Krievijas bērnu tiesību komisāres M. Ļvovas-Belovas aresta orderis. Minot viņu kopā ar V. Putinu, SKT signalizē, ka arī citas amatpersonas un funkcionāri ir krimināli atbildīgi par Krievijas Federācijas noziegumiem pret Ukrainas civiliedzīvotājiem. SKT lēmums publiski paziņot par šiem apcietināšanas orderiem, visticamāk, ir paredzēts, lai brīdinātu krievus, kas Ukrainā pastrādā zvērīgus noziegumus. Krievijas karavīriem, valdības locekļiem, drošības dienestiem, kas iesaistīti Ukrainas bērnu deportēšanā, un birokrātiem, kas iesaistīti viņu nelikumīgā adopcijā, būtu jāuzskata, ka viņi ir brīdināti.
Visbeidzot, izdotie SKT apcietināšanas orderi uzsver Krievijas apzināto un ārkārtīgi nežēlīgo rīcību, masveidā tirgojot bērnus, no kuriem lielākā daļa joprojām dzīvo prom no savām mājām. Šie konkrētie kara noziegumi ir arī tiešs Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par genocīda novēršanu un sodīšanu par to pārkāpums, kas aizliedz "piespiedu kārtā pārvietot [upuru] grupas bērnus uz citu grupu". Neviena valsts vai institūcija nekad nav būtiski apstrīdējusi šo juridisko definīciju vai tās pilnvaras.
-Kristina Hūka, Kenesavas Valsts universitātes Konfliktu vadības, miera veidošanas un attīstības skolas asistente un bijusī ASV Fulbraita stipendiāte Ukrainā.
