Cerības uz drīzu miera sarunu sākumu par agresorvalsts Krievijas nelikumīgi sāktā kara izbeigšanu Ukrainā ir veltas, tādēļ gan Ukrainai, gan Rietumvalstīm jāgatavojas ilgstošam konfliktam, pārkārtojot militāro rūpniecību tā, lai tā spētu ilgu laiku atbalstīt Ukrainu gan ar bruņojumu, gan dažādām rezerves daļām, tā medijiem norādījuši Ukrainas un Rietumvalstu amatpersonas.
Ar šādiem – pesimistiskiem paziņojumiem Rietumvalstu oficiālie pārstāvji nākuši klajā pēc aizvadītās Ķīnas prezidenta Sji Dziņpiņa vizītes Maskavā, kuras viens no darba kārtības punktiem bija iespējamā Ukrainas kara noregulējuma apspriešana
Komentējot abu autoritāro valstu vadītāju tikšanos, Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs paziņoja, ka kara noziedznieka un Krievijas diktatora Vladimira Putina taktika pret Ukrainu nav mainījusies pēc augstās retorikas par mieru sarunās ar Ķīnas prezidentu.
Ir ironiski, ka Putins un Sji nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamību ievērot ANO Hartu un meklēt "mierīgus risinājumus" kauju izbeigšanai, bet jau nākamajā dienā Krievija raidīja dronus un spārnotās raķetes uz Ukrainas mierīgajām pilsētām, nogalinot civiliedzīvotājus, sacīja Kērbijs.
"Putins pavisam noteikti nav mainījis savu taktiku pēc augstās retorikas par mieru un kauju darbību izbeigšanu," norādīja amatpersona.
Tikmēr Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba intervijā tīmekļa izdevumam “Politico” atzina, ka Kijiva ilgu laiku apzinājusies faktu, ka jebkāda veida sarunas ar V. Putinu ir ne tikai neiespējamas, bet arī bezjēdzīgas.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Ukraina pašu miera sarunu ideju nenoraida.
Ukraina ir īstenojusi vairākus centienus panākt mierīgu noregulējumu kopš Volodimira Zelenska ievēlēšanas prezidenta amatā 2019.gadā un līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam piedalījusies 88 sarunu raundos ar Francijas un Vācijas starpniecību, norādīja Kuleba.
Ukraina centusies rast saskares punktus arī pēc 2022.gada 24.februāra, bet bez sekmēm, viņš atzina.
"Tā vietā Krievija pastiprināja savus cietsirdīgos uzbrukumus un paziņoja par jaunu Ukrainas teritoriju aneksijas plāniem. Prezidents Zelenskis skaidri apliecināja - ja Putins turpinās šos aneksijas plānus, runāt ar viņu nebūs iespējams," sacīja ministrs.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā britu laikrakstam “The Guardian” aicinājis Rietumvalstis gatavoties ilgstošai Ukrainas atbalstīšanai. Tas nozīmē, ka jau uzsāktajām ieroču, munīcijas un citu nepieciešamo kara materiālu piegādēm būs jābūt lielā apmērā un gana ilgstošām.
J.Stoltenbergs sacīja, ka Putins ir iesaistījies "novājināšanas karā" un ka sīvās kaujas par Bahmutu demonstrē to, ka Krievija ir gatava "sūtīt cīņā vēl tūkstošiem karavīru, lai ciestu smagus upurus par minimāliem panākumiem".
Tādēļ ASV, Lielbritānijai, Francijai, Vācijai un citām Rietumu valstīm ir jābūt gatavām atbalstīt Ukrainu "ar ieročiem, munīciju un rezerves daļām ilgu laiku", sacīja J.Stoltenbergs.
"Vajadzība pēc tā saglabāsies, jo šis ir novājināšanas karš; ir runa par rūpniecisku spēju uzturēt šo atbalstu," sacīja NATO ģenerālsekretārs.
NATO vadītājs arī atzina, ka ir svarīgi atrunāt Ķīnu no ieroču piegādāšanas Krievijai. NATO valstis ir brīdinājušas Ķīnu par "sekām" gadījumā, ja tā piegādās Maskavai letālu militāro palīdzību.
Runājot par Ķīnas vēlmi darboties kā vidutājam Ukrainas konfliktā, Stoltenbergs atzīmēja, ka Pekinai vajadzētu mēģināt "saprast Ukrainas perspektīvas" un "tieši kontaktēties ar [Ukrainas] prezidentu [Volodimiru Zelenski]". NATO vadītājs arī bija neapmierināts ar to, ka Pekina vēl nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Stoltenbergs pauda uzskatu, ka Rietumi ir piegādājuši pietiekami daudz militārā aprīkojuma, tostarp tankus, kaujas mašīnas un raķešu artilēriju, "lai dotu ukraiņiem iespēju atgūt teritoriju, atbrīvot arvien vairāk zemes", kuru Krievija okupēja pēc pilna apjoma iebrukuma sākuma pērnā gada 24.februārī.
Viņš uzsvēra, ka mērķis ir "dot ukraiņiem iespēju sākt ofensīvu un atgūt teritoriju". Lai gan NATO nepiedalās šajā bruņotajā konfliktā, alianses valstis pieņem savus lēmumus par ieroču piegādēm.
NATO vadītājs neizslēdza iespējamību, ka alianses dalībvalstis var iet tālāk, nosūtot Ukrainai iznīcinātājus F-16 vai citas Rietumu reaktīvās lidmašīnas.
"Mums jāturpina ņemt vērā vajadzību pēc lielāka potenciāla," uzsvēra Stoltenbergs, piebilstot, ka "nav pieņemti nekādi lēmumi par F-16", neraugoties uz ASV prezidenta Džo Baidena sākotnējo atteikumu piegādāt šos ASV ražotos iznīcinātājus Ukrainai.
Tikmēr Krievijas agresoru zaudējumi Ukrainā turpina palielināties. Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba apkopotās informācijas, okupantu dzīvā spēka zaudējumi līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 168150 likvidētos krievu karavīrus. Aizvadītās diennakts laikā vien likvidēti 660 iebrucēji.
