Krievija cer un dara visu, lai 9. maijā varētu atzīmēt kādu simbolisku uzvaru, piemēram, Bahmutas ieņemšanu, taču šis mērķis lielu stratēģisku pienesumu nedos. Situāciju okupantiem sarežģī arī Ukrainas armijas gaidāmais pretuzbrukums. Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pētnieks un bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess uzskata, ka pretuzbrukuma lielākais mērķis būtu Krimas atgūšana, kas varētu izšķirt Krievijas aizsāktā kara iznākumu.
B. Hodžess sagaida, ka Kremlis izmisīgi vēlas nosvinēt kādu uzvaru un, visticamāk, spiež Ģenerālštābu un "Vāgnera grupas" algotņu līderi J. Prigožinu ieņemt Bahmutu līdz 9. maijam. Tātad vēl simtiem Krievijas karavīru, iespējams, mirs bezjēdzīgu cīņu dēļ.
No otras puses, Ukrainas ģenerālštābs virzīsies uz priekšu, plānojot paredzamo pretuzbrukumu, kura laiks, vieta un metodika ir zināma tikai viņiem.
"Es nedomāju, ka viņi izniekos kaut viena ukraiņu karavīra dzīvību, lai šajā dienā veiktu kaut ko simbolisku. Tā vietā viņi rīkosies, kad būs konstatējuši, ka visi nosacījumi ir izpildīti," uzsvēra B. Hodžess. "Tomēr es nebūtu pārsteigts, ja notiktu kāds uzbrukums vai varbūt informatīvas operācijas, kas demonstrētu Ukrainas tautas, tās valdības un armijas apņēmību un pārliecību."
Ģenerālleitnants skaidro, ka datumi nav galvenais. Svarīgākais ir tas, ka tiek radīti apstākļi, kas nodrošina vislabākās izredzes gūt panākumus ar iespējami zemākām zaudējumu izmaksām. Ukrainas ģenerālštābs ir pārsteidzis ar savu disciplīnu, prasmēm un novatorismu, tāpēc tas ievēros visus nosacījumus, lai pretuzbrukums būtu veiksmīgs.
Šie nosacījumi ietvertu viņu spēku gatavību (sagatavotību, spēku skaitu, loģistiku), vēlamo traucējumu un apjukuma apjomu Krievijas pusē, zemes, pa kuru notiks uzbrukums, caurbraucamību un citus sagatavošanās pasākumus, ko viņi uzskata par būtiskiem panākumu gūšanai.
