Pēdējo dienu masveida Krievijas raķešu uzbrukumi Ukrainai, kā arī pierādījumi par Ukrainas pretgaisa un pretraķešu aizsardzības efektivitātes palielināšanos liek atkārtoti izvērtēt Krievijas spārnoto, ballistisko un no gaisa palaižamo raķešu arsenāla stāvokli. Analītikas centrs "Jamestown Foundation" no publiski pieejamajiem ziņojumiem ir apkopojis Krievijas potenciālo raķešu arsenālu, taču pētījumā minētie skaitļi ir aptuveni, jo ar bruņojumu saistītie jautājumi ir Krievijas valsts noslēpums, kas netiek publiski apspriests. Aplēses balstās uz iepriekšējos mēnešos publicētajiem Ukrainas oficiālajiem datiem par kara laikā izšautajām Krievijas raķetēm, kā arī uz ekspertu aplēsēm par Krievijas raķešu krājumiem. Jāņem vērā, ka turpmāk sniegtās aplēses var tikt koriģētas, ja parādīsies jauna informācija.
Ukraina regulāri publicē statistikas datus par katru Krievijas raķešu uzbrukumu, tostarp raķešu skaitu un tipus (ja tādi ir pieejami), un izšauto un pārtverto raķešu skaitu. Tomēr šajā statistikā parasti nav iekļautas raķetes, kas detonējušās uzreiz vai neilgu brīdi pēc izšaušanas Krievijas teritorijā. Ukrainas bruņotie spēki 3. janvārī publicēja novērtējumu par Krievijas raķešu uzglabāšanas un ražošanas rādītājiem. Pamatojoties uz šiem datiem, pēc pēdējā 18. maija uzbrukuma Krievijas raķešu arsenāls varētu būt šāds:
Iespējams, ka Ukraina kopš 2023. gada janvāra ir atjaunojusi savu novērtējumu par ražošanas apjomiem, taču šis jaunais izvērtējums vēl nav publicēts atklātos avotos.
“Jamestown Foundation” aplēses par Krievijas raķešu krājumiem pilna mēroga kara priekšvakarā un iekšzemes ražošanas apjomiem atšķiras no Ukrainas oficiālajiem datiem. Analītikas centrs uzskata, ka Krievijas raķešu arsenāla faktiskā aina varētu būt šāda:
Neskatoties uz to, ka šis novērtējums par faktiskajiem spārnoto raķešu ražošanas apjomiem Krievijā ir daudz zemāks nekā Ukrainas novērtējums, Krievijas noliktavās atlikušo raķešu daudzums šajā alternatīvajā novērtējumā tomēr ir lielāks.
Problēma ir tā, ka 2022.-2023. gadā vidējie gada ražošanas rādītāji tiek uzskatīti par nemainīgiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, jo nebija iespējams noskaidrot, vai Krievijas raķešu rūpnīcas ir spējīgas būtiski palielināt ražošanas apjomus. Līdz ar to saglabājas iespēja, ka tuvākajās nedēļās šis ražošanas apjomu novērtējums būtu jāpalielina, īpaši attiecībā uz raķetēm "Kalibr", "Kh-101" un "Iskander-K".
Tomēr ir skaidrs, ka Krievijai būs vajadzīgi vairāki gadi, lai atjaunotu raķešu arsenālu, kāds tai bija kara priekšvakarā. Turklāt, pat ja Krievijas raķešu ražotāji spētu ievērojami palielināt ražošanas apjomus, Maskavai būtu grūti vai pat neiespējami ilgtermiņā saglabāt šos apjomus, ņemot vērā Rietumu sankcijas attiecībā uz galvenajām sastāvdaļām un rūpniecisko aprīkojumu, kas nepieciešams šo raķešu ražošanā. Tāpat lielas problēmas Krievijai sagādā personāla deficīts aizsardzības nozarē. Patiesību sakot, visticamāk, būtiskākais trūkums šeit ir nevis mikroshēmas vai cita elektronika, bet gan raķešu dzinēju ražošanai nepieciešamais tehniskais nodrošinājums.
Šobrīd vēl nav zināms, kā šie izlietošanas un ražošanas rādītāji ietekmēs Krievijas stratēģiju ilgtermiņā, taču viens ir skaidrs - okupantu raķešu arsenāls ir krietni samazinājies, kas var radīt būtiskas problēmas kara turpmākajā gaitā.
