Ukraina brīdina par gatavību Melnajā jūrā gremdēt krievu naftu pārvadājošos tankkuģus

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Politico
Skats no Ukrainas virsūdens drona, pirms tas uzbrūk Krievijas naftas tankkuģim netālu no okupētās Krimas
Foto: AP/Scanpix

Ukraina paziņojusi, ka patur tiesības veikt triecienus Krievijas ostām un kuģiem Melnajā jūrā, tostarp naftas tankkuģiem, kas vēl aizvien pārvadā miljoniem barelu Krievijas naftas, lai to tālāk pārdotu Eiropā, paziņojusi augsta Ukrainas amatpersona, vēsta “Politico”.

Ukrainas amatpersonas norādīja, ka par spīti aizliegumiem, aizvien notiek Krievijas naftas tirdzniecība uz Eiropu. Šāda iespēja agresorvalstij aizvien ļauj finansēt savu – pret Ukrainu vērsto kara mašīnu.

"Viss, ko krievi pārvieto turp un atpakaļ pa Melno jūru, mums ir pamatoti militāri mērķi," intervijā portālam "POLITICO" sacīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks ekonomikas jautājumos Oļegs Ustenko.

Viņš uzsvēra  - šis solis ir atriebība par to, ka Krievija izstājās no ANO panāktā Melnās jūras labības līguma un veica virkni raķešu uzbrukumu lauksaimniecības noliktavām un ostām.

"Šis stāsts sākās ar to, ka Krievija bloķēja graudu koridoru, draudēja uzbrukt mūsu kuģiem, iznīcināja mūsu ostas," sacīja O. Ustenko. "Mūsu jūras infrastruktūrai tiek pastāvīgi uzbrukts."

Nedēļas nogalē Ukraina pasludināja ūdeņus ap Krievijas Melnās jūras ostām par "kara riska zonu" no 23. augusta "līdz turpmākam paziņojumam". Šajā zonā ietilpst tādas lielākās Krievijas ostas kā Novorosijska, Anapa, Gelendžika, Tuapsē, Soči un Tamana.

Tas var apdraudēt vienu no galvenajiem Krievijas naftas un tās produktu eksporta ceļiem, kas ir ļoti svarīgi, lai Kremlis spētu gūt pietiekoši lielus ienākumus karadarbības turpināšanai.

"Pēc šīs nedēļas nogales Melnā jūra ir kļuvusi bīstamāka vieta starptautiskajai kuģniecībai, lai gan tā jau bija ļoti bīstama," sacīja "S&P Global Market Intelligence" direktors Bairons Makkinnijs. "Daudzi kuģi vienkārši nebrauc uz šo reģionu. Apdrošināšana praktiski nepastāv. Tur, kur ir apdrošināšanas likmes, tās ir ļoti augstas, un tās tikai pieaugs."

Sestdien Krievijas federālā jūrniecības aģentūra "Rosmorrechflot" ziņoja, ka Krievijas tankkuģis "Sig", kuģojot netālu no okupētās Krimas pussalas, ir cietis acīmredzamā Ukrainas spēku uzbrukumā.

"Tankkuģis saņēma triecienu mašīntelpā, netālu no ūdenslīnijas labajā pusē, iespējams, jūras drona uzbrukuma rezultātā," paziņoja amatpersonas.

Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka, kamēr krievi "terorizē miermīlīgās Ukrainas pilsētas un iznīcina graudus, nolemjot simtiem miljonu cilvēku badam", Melnajā un Azovas jūrā "jums vairs nebūs drošu ūdeņu vai miermīlīgu ostu".

Jēlnaftas krīze

Pagājušajā mēnesī Krievija no stratēģiski svarīgās Melnās jūras ostas Novorosijskā nosūtīja gandrīz 59 miljonus barelu jēlnaftas, kas ir trešdaļa no tās kopējā eksporta, liecina tirgus izpētes uzņēmuma "Kpler" dati. No tiem 32 miljoni barelu tika nosūtīti uz Eiropas Savienības valstīm. Ostā pārkrauj arī citus produktus, piemēram, dīzeļdegvielu, gāzeļļu un ligroīnu, kā arī graudus, kas paredzēti pasaules tirgum.

Novorosijskā beidzas arī Kaspijas jūras cauruļvadu konsorcija naftas vads, pa kuru no Kazahstānas dienā tiek piegādāti līdz 1,3 miljoniem barelu naftas, kas tiek nosūtīta uz pasaules tirgiem.

Novorosijskā atrodas arī galvenā Melnās jūras flotes kara flotes militārā bāze. Pagājušajā nedēļā Ukrainas jūras drons trāpīja un sabojāja Krievijas smago desantkuģi "Olenegorsky Gornyak".

Krievijas bruņoto spēku spēku tuvums tirdzniecības ostām varētu palielināt risku civilajiem kuģiem, brīdināja "Kpler" izejvielu tirgus analītiķis Aleksis Ellenders.

"Tie, kas darbojas kuģniecības tirgos, saka, ka viņi acīmredzot negaida, ka Ukraina uzbruks komerciālajai kuģniecībai, bet pastāv risks, ka iekārtas vai kuģi nonāks krusteniskajā apšaudē, un caur Krievijas Melnās jūras ostām notiek liela tirdzniecības plūsma," viņš teica. "Šajos maršrutos strādā daudz Grieķijas kuģu, un, lai gan daži īpašnieki nevēlas pārvadāt Krievijas kravas, tur ir vesela starptautiska kombinācija."

Kuģniecības prognozes

Pieaugošais risks, ko konflikts rada noslogotākajos starptautiskajos ūdensceļos, nozīmēs smagus lēmumus kuģniecības nozarei un tirgotājiem, kuriem aizvien ir kārdinājums pirkt lēto Krievijas naftu par pērn noteikto G7 valstu ierobežoto cenu - 60 ASV dolāriem par barelu.

"’Dajā zonā joprojām darbojas Grieķijas un Turcijas tankkuģi, kas strādā ar Krievijas naftu, ievērojot cenu griestu ierobežojumus, un Novorosijskā dronu uzbrukuma tuvumā un ap to atradās diezgan daudz ārvalstu īpašniekiem piederošu kuģu," teica B. Makkinnijs. "Visinteresantākais jautājums, kas no tā izriet, ir, vai viņus nākotnē atturēs tas, ka viņu daudzmiljonu dolāru vērtie aktīvi tagad ir pakļauti riskam, ko var radīt apmaldījusies raķete vai kas cits."

Starptautiskā kuģniecības palāta, kas pārstāv kuģu īpašniekus un operatorus, atteicās komentēt, vai jaunākie notikumi Melnajā jūrā atturēs tās biedrus no uzņēmējdarbības šajā reģionā.

Taču O.Ustenko uzskata, ka Rietumu uzņēmumiem jau tagad būtu jāsaprot, ka ar Krieviju vairs nevar būt nekādu darījumu kā parasti.

"No juridiskā un morālā viedokļa ir pilnīgi nepamatoti, ka šie kuģi turpina piegādāt Krievijas naftu," viņš teica. "Tagad tas ir atbalstāms arī no ekonomiskā viedokļa, jo risks ir ārkārtīgi augsts. Šādos apstākļos apdrošināšanas cenas ievērojami pieaugs, padarot šīs piegādes nerentablas. Jūsu kuģis un apkalpe būs pakļauti milzīgam riskam."

"Vai lielās kompānijas, kas pārdod apdrošināšanu, nodarbojas ar finansēšanu, ir gatavas turpināt šādu darbu, redzot šīs bildes, kas nāk no Melnās jūras?" O. Ustenko jautāja. "Šis ir īstais brīdis, lai pat tie, kas joprojām cenšas aizvērt acis un izlikties, ka nekas īsti nav noticis, saprastu - nekādā gadījumā."

Dalies ar šo ziņu