ASV 5. oktobrī notrieca bruņotu Turcijas dronu, kurš lidoja nepilna kilometra attālumā no ASV izvietotajiem karavīriem Sīrijā. Pentagons ziņo, ka šī ir pirmā reize vēsturē, kad Vašingtona notriekusi NATO sabiedrotā lidaparātu. Vienlaikus Turcijas Aizsardzības ministrijas amatpersonas apgalvo, ka drons nepiederēja tās bruņotajiem spēkiem, neprecizējot, kā īpašums tas bija.
Saspīlējums starp Ankaru un Vašingtonu noticis laikā, kad NATO dalībvalstis cer uz drīzu Turcijas lēmumu ratificēt Zviedrijas uzņemšanu aliansē. Īsi pirms NATO samita Viļņā, ASV šķietami panāca vienošanos ar Turcijas pusi par Zviedrijas uzņemšanu, paziņojot par virzīšanos tālāk ar F-16 kaujas lidmašīnu pārdošanu Turcijai. Stokholma cer, ka Ankara veiks ilgi gaidīto ratificēšanu, kad oktobrī atkal tiks sasaukts Turcijas parlaments.
Incidents virs Sīrijas noticis pēc svētdienas terorakta Ankarā, kam sekoja Turcijas lēmums veikt triecienus pa kurdu militārajiem mērķiem Sīrijas ziemeļaustrumos. Turcijas vadītais drons ceturtdien veica gaisa triecienus Hasakahā, Sīrija, tā sauktajā amerikāņu "ierobežotas darbības zonā". Pēc dažām stundām drons atkārtoti ielidoja “ierobežotajā zonā” un pietuvojās mazāk nekā puskilometra attālumā no ASV karavīriem. ASV bruņotie spēki lidaparātu noturēja par potenciālu draudu, tādēļ tika pieņemts lēmums nosūtīt F-16 kaujas lidmašīnu mērķa notriekšanai.
Šī gan nav pirmā reize, kad ASV spēki nonāk saspīlējumā ar Turcijas bruņotajiem spēkiem Sīrijas teritorijā. 2019. gadā ASV spēki Sīrijas ziemeļos nonāca artilērijas apšaudē, kas tika veikta no Turcijas pozīcijām. Turklāt ASV sadarbība ar Sīrijas kurdu kaujiniekiem, lai pretotos “Daesh” nemierniekiem, jau sen ir bijis saspīlējumu avots abu valstu starpā. Turcija uzskata kurdu kaujiniekus par daļu no Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK), kura cita starpā uzņēmās atbildību par svētdien notikušo teroraktu Ankarā. Arī Turcijas Rietumu sabiedrotie klasificējuši PKK par teroristisku grupējumu.
Vienlaikus jāatzīst, ka Turcijas teritorijā joprojām atrodas ASV izvietotie kodolieroči, tādēļ abu valstu attiecības raksturojamas kā sarežģītas, bet stratēģiski svarīgas. Atsaucoties uz ASV Zinātnieku federācijas datiem, 2019. gadā ASV bāzēs Eiropā ir izvietojusi 150 B61 kodollādiņu. Tiek ziņots, ka 50 no tiem ASV gaisa spēki uztur Turcijas aviobāzē Incirlikā.
Kopumā Sīrijā atrodas aptuveni 900 ASV karavīru, kas ir daļa no plašākas starptautiskās koalīcijas cīņai pret teroristu grupējumu “Islāma valsts”. ASV un Turcijas bruņotie spēki parasti strādā ciešā koordinācijā, veicot dažādus manevrus reģionā, vienlaikus amerikāņu puse sadarbojas arī ar Turcijai nedraudzīgajiem kurdu spēkiem.
