Kad Krievijas diktators Vladimirs Putins vairākas nedēļas pēc “Hamās” teroristiskā uzbrukuma beidzot sazinājās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, pēc šīs sarunas izskanēja, ka Krievija vēlas “palīdzēt normalizēt situāciju” Gazas joslā. Taču ir būtiski saprast, ka Maskavas intereses Izraēlas un “Hamās” konfliktā nav saistītas ar Izraēlas atbalstīšanu, bet piesliešanos teroristu grupējuma “Hamās” un tā “aizbildnes” Irānas pozīcijai ar mērķi vājināt ASV un sabiedroto pozīcijas. “Sargs.lv” skaidroja, ar kādiem līdzekļiem Krievijai tas izdodas.
Kā uzskata ārpolitikas eksperti, šobrīd Krievijas galvenais mērķis minētā konflikta kontekstā ir novirzīt pasaules uzmanību no pašas īstenotā iebrukuma Ukrainā. Maskava agresīvi iestājas par ASV militārās palīdzības izbeigšanu Ukrainai, kas šobrīd ir apdraudēta Kongresā valdošo domstarpību dēļ. Krīze Izraēlā šiem Maskavas pūliņiem ir ļoti izdevīga, tāpēc tās interesēs ir šo konfliktu paildzināt, nevis izbeigt.
Lai arī nav konkrētu pierādījumu, ka Krievijas līderi būtu zinājuši par “Hamās” plānoto uzbrukumu, Kremlis aktīvi cenšas izmantot šo situāciju savā labā. Krievija ir palielinājusi savu atbalstu “Hamās” gan diplomātiski, gan propagandas veidā, vienlaikus arvien cenšoties kāpināt savu uzbrukumu intensitāti Ukrainas frontē, kā liecina pēdējo nedēļu izmisīgie centieni ieņemt Ukrainas pilsētu Avdijivku.
Kaut arī Krievijas tieša militārā atbalsta apjoms “Hamās” joprojām nav skaidri apzināts, dažādas pazīmes liecina par tās līdzdalību. Piemēram, “Hamās” rīcībā ir Krievijas izsniegtās licences teroristu izmantoto kalašņikova triecienšauteņu un munīcijas ražošanai.
Ukrainas amatpersonas apgalvo, ka Krievijas valsts sponsorētais algotņu grupējums “Vagner” ir sniedzis militāro apmācību “Hamās” teroristiem (šo informāciju izplatīja Ukrainas Nacionālās pretošanās centrs, norādot, ka palestīniešu teroristus apmācījuši Āfrikā izvietotie “vagnerieši”). Papildus tam palestīniešu teroristu grupējumi legalizējuši noziedzīgi iegūtus līdzekļus, izmantojot Maskavā bāzētas kriptovalūtas biržas pakalpojumus.
Daudz pamanāmāka ir Maskavas apjomīgās propagandas un Rietumu sabiedrības ietekmēšanas operāciju mašinērijas pārorientēšana uz “Hamās” atbalstošas dezinformācijas kampaņas radīšanu. Vēl pirms militārā konflikta sākuma Krievijas mediji aktīvi centās “iebarot” vēstījumu par Ukrainai paredzēto ASV ieroču nokļūšanu teroristu rokās.
Pēc uzbrukuma internetā tika izplatīti apšaubāmas izcelsmes videoklipi, pasniegti kā BBC ziņu izlaidumi, kuros Ukraina tika apsūdzēta “Hamās” atbalstīšanā. Krievijas amatpersonas un propaganda nepārtraukti vaino ASV par vardarbību Izraēlā un Gazas joslā, un tajos dominē vēstījums, ka spriedzi Tuvajos Austrumos patiesībā izraisījusi Vašingtonas pārāk lielā koncentrēšanās uz karu Ukrainā.
Tomēr arī Krievijas un Izraēlas attiecības allaž ir bijušas abpusēji izdevīgas, un Izraēla kopumā ir ļoti piesardzīgi atbalstījusi Ukrainu, jo tai bija nepieciešama Krievijas sadarbība, lai izdarītu triecienus pa mērķiem Sīrijā. Šobrīd Krievija šķiet apņēmusies pilnībā atbalstīt “Hamās” un Irānu, īpaši diplomātiskajos procesos. Iespējams, kā papildu iemesls šādai rīcībai ir Izraēlas kļūšana par patvērumu lielam skaitam no Krievijas izbraukušo pilsoņu kopš iebrukuma Ukrainā.
13. oktobrī Krievija ANO Drošības padomē iesniedza rezolūciju, pieprasot nekavējoties pārtraukt karadarbību un stingri nosodot terorismu, taču šajā rezolūcijā tā “aizmirsa” pieminēt “Hamās”. Krievijas sūtnis ANO ierasti vainoja ASV par draudošo karu Tuvajos Austrumos un kritizēja Izraēlas uzbrukumus Palestīnas civiliedzīvotājiem, izceļot šo konfliktu kā ASV īstenotās Tuvo Austrumu politikas neveiksmi.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo globālo pretstāvi raksturojis šādi: “Vienīgā atšķirība ir tāda, ka tur (Tuvajos Austrumos) teroristu organizācija ir uzbrukusi Izraēlai, bet šeit teroristu valsts ir uzbrukusi Ukrainai.” ASV prezidentam ir jāpiesaista atbalsta līdzekļi gan Izraēlai, gan Ukrainai, un tam izšķirošs būs Kongresa balsojums. Ja ASV būs spiesta samazināt savu atbalstu Ukrainai, tad Putina līdzšinējā stratēģija var gūt būtiskus panākumus.
