Pēc Krievijas diktatora Vladimira Putina 17. decembra intervijas valsts kanālam “Rossija -1”, kurā viņš draud Somijai un tajā pašā laikā apgalvo, ka Krievijai nav nodoma sākt karu pret NATO, ASV Kara pētījumu institūts (ISW) norāda, ka šie apgalvojumu ir ļoti līdzīgi Kremļa uzstājīgajiem paziņojumiem 2021. gada beigās un 2022. gada sākumā, tostarp 24. februāra priekšvakarā, ka Krievija negrasās uzbrukt Ukrainai.
ASV Kara pētījumu institūts norāda, ka Vladimira Putina teiktais propagandas kanāla intervijā par to, ka Krievija negrasās uzbrukt NATO, ir “tukši vārdi”, ņemot vērā viņa un citu Kremļa pārstāvju pēdējā laikā sacīto par NATO dalībvalstīm.
"V. Putins 17. decembrī sniedza interviju Krievijas valsts televīzijas kanālam “Rossija-1”, kurā viņš mēģināja noliegt ASV prezidenta Džo Baidena 6. decembrī izteikto brīdinājumu, ka Krievija nākotnē varētu uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm, ja tā uzvarēs karā pret Ukrainu. V. Putins apgalvoja, ka Krievijai nav nekādu ģeopolitisku, ekonomisku, militāru vai teritoriālu iemeslu cīnīties ar NATO un ka Krievija ir ieinteresēta attīstīt attiecības ar NATO dalībvalstīm,” savā analīzē skaidro institūts.
Analītiķi uzskata, ka nevienam no šiem apgalvojumiem nav nekāda pamata. Viņi atgādina, ka 21. jūlijā V. Putins draudēja Polijai pēc tam, kad Varšava nosūtīja karaspēku uz Baltkrievijas un Polijas robežu saistībā ar “Vagner” grupējuma kaujinieku pārvietošanu uz Baltkrieviju. Tad Krievijas diktators sacīja, ka Krievija atbildēs "ar visiem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem".
29. augustā Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs piedraudēja, ka Krievijai ir "iespēja uzsākt leģitīmu karu pret ikvienu NATO valsti", komentējot Rietumu atbalstu Ukrainas triecieniem okupētajai Krimai. Tāpat D. Medvedevs novembrī draudēja Polijai, sakot, ka Krievija uzskata Varšavu par "bīstamu ienaidnieku", kas var zaudēt savu "valstiskumu".
Tāpat 2. decembrī kāds Krievijas propagandists valsts televīzijā ierosināja, ka Baltijas valstis kļūs par nākamo Krievijas militāro mērķi un ka tās kritīs neilgi pēc Ukrainas.
Krievu propagandists Vladimirs Solovjovs, D. Medvedevs un citi Krievijas tā dēvētie eksperti pastāvīgi draud pielietot kodolieročus pret ASV un citām NATO dalībvalstīm.
ISW atgādina, ka šie draudi ir daļa no ilgstošiem Krievijas naratīviem par iespējamu uzbrukumu NATO, kas parādījās vēl pirms Somijas pievienošanās aliansei.
Arī Vladimira Putina izteiktie meli, ka Krievijai nav nekādu "teritoriālu strīdu" ar NATO valstīm un viņš neiebilst pret NATO "atvērto durvju politiku”, ir pretrunā Krievijas iepriekšējai rīcībai.
V.Putins jau gadiem ir bijis pret NATO paplašināšanos un konsekventi strādājis pret to visa sava režīma laikā. 2021. gada decembrī Krievijas Ārlietu ministrija izvirzīja ultimātus ASV un NATO, pieprasot "drošības garantijas" no NATO un apņemšanos nepaplašināties.
ISW ziņo, ka pieaugošā spriedze starp ASV un Eiropu, kā arī NATO un Eiropas Savienības iekšienē var vājināt Rietumu kolektīvos pasākumus pret Kremļa agresīvo uzvedību un ļaut V. Putinam izveidot jaunu koalīciju tīklu, kas veicinās Krievijas mērķu sasniegšanu.
Putins regulāri atkārto savu nepatiku pret Rietumu aliansēm, aicinot veidot daudzpolāru pasaules kārtību, kurā Krievijai ir savas veto tiesības.
Analītiķi ir pārliecināti, ka V.Putins vēlas, lai NATO atzīst Krievijas pretenzijas, prasības un ietekmes sfēru, kā arī viņš ir vairākkārt norādījis uz Krievijas nodomiem pielikt punktu "ASV hegemonijai".
Analītiķi arī uzskata, ka Krievijas diktatora izteiktos paziņojumus var uztvert kā vāji slēptus draudus ASV un NATO.
ISW jau iepriekš norādīja, ka V. Putins uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā daļēji tāpēc, ka uzskatīja NATO par vāju, nevis tāpēc, ka Kremlis justu alianses militāro apdraudējumu.
Institūts arī atzīst, ka V. Putins ciena tikai militāru spēku, kuru, viņaprāt, ASV un NATO neizmantos Ukrainas aizsardzībai, un, iespējams, viņš sagaida, ka Rietumu atbalsts Ukrainai cietīs neveiksmi.
ISW pētnieki uzskata, ka Kremļa gadiem ilgā naidīgā retorika pret NATO apvienojumā ar Krievijas iespējamo nākotnes militāro potenciālu Krievijas uzvaras gadījumā Ukrainā rada nopietnus draudus Rietumu drošībai.
"Ņemot vērā Krievijas izrādītos naidīgos nodomus pret NATO un tās potenciālajam militārajam apdraudējumam gandrīz visas NATO austrumu robežas garumā, Rietumiem būtu jāgatavojas aizstāvībai pret iespējamo Krievijas rīcību pret NATO. Šo aizsardzības pasākumu izmaksas būtu astronomiskas un, visticamāk, jāpavada ļoti augsta riska periods. Atbalsts Ukrainai piedāvā Rietumiem vislabāko iespēju izvairīties no šīm izmaksām un Krievijas radītajiem draudiem," norāda ISW.
