Krievijas okupanti turpina uzbrukt noteiktās frontes vietās, taču Vašingtonā sapulcējušies NATO līderi apgalvo, ka viņu centieni stiprināt Ukrainu dod rezultātus uzbrukumu atvairīšanā. Maz ticams, ka Krievija tuvākajos mēnešos Ukrainā gūs ievērojamus teritoriālos ieguvumus, jo tās vāji apmācītie spēki cenšas pārraut Ukrainas aizsardzību, kas tagad ir pastiprināta ar Rietumu ieročiem, norāda ASV amatpersonas.
Pavasarī un vasaras sākumā Krievijas karaspēks centās ieņemt teritoriju ārpus Harkivas pilsētas un atjaunot spiedienu Ukrainas austrumos, lai izmantotu Avdijivkas sagrābšanu. Krievija šajā uzbrukumā cieta tūkstošiem upuru, bet ieguva maz jaunu teritoriju.
Krievijas problēmas būtiski maina kara dinamiku, kas pēdējos mēnešos bija labvēlīga Maskavai. Krievijas spēki turpina uzbrukt, bet to pakāpenisko progresu ir palēninājušas ukraiņu nostiprinātās līnijas.
Turpmākie mēneši Ukrainai nebūs viegli. Taču sabiedroto līderi, kas šonedēļ pulcējas Vašingtonā, lai atzīmētu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas jeb NATO dibināšanas 75. gadadienu, var pamatoti apgalvot, ka viņu centieni nostiprināt Ukrainu ir sekmīgi.
"Ukrainas bruņotajiem spēkiem priekšā ir grūti cīņas mēneši, taču liels Krievijas izrāviens šobrīd ir maz ticams," sacīja Kārnegija Starptautiskā miera fonda Krievijas un Eirāzijas programmas vecākais pētnieks Maikls Kofmans, kurš nesen apmeklēja Ukrainu.
Samita sanāksmē valdīja bažas par to, ka Krievija iegādājas ieročus - jo īpaši raķetes, bezpilota lidaparātus un to izgatavošanai nepieciešamās detaļas - no Irānas, Ziemeļkorejas un Ķīnas. Un, jau trešo gadu turpinoties postošajam karam, pastāv reālas bažas par Ukrainas spēju saglabāt savu infrastruktūru, tostarp elektrotīklu.
Taču vislielākās šaubas var būt ASV politika attiecībā uz Ukrainu pēc prezidenta vēlēšanām šoruden.
Lai gan Krievija nespēj ieņemt lielas Ukrainas teritorijas daļas, izredzes Kijivai atgūt vairāk zemes no okupantu armijas arī mazinās. Amerikāņu padomdevēju mudināta, Ukraina koncentrējas uz savas aizsardzības stiprināšanu un uzbrukumiem dziļi aiz Krievijas frontes līnijām.
Ēriks Kiaramella, bijušais izlūkdienesta darbinieks, kurš tagad ir Ukrainas kara eksperts, sacīja, ka pēdējo 18 mēnešu laikā ir kļuvis skaidrs, ka ne Krievijai, ne Ukrainai nav iespēju būtiski mainīt kaujas gaitu.
Amerikas Savienotās Valstis vienmēr ir definējušas savu stratēģisko mērķi "kā demokrātisku, pārtikušu, eiropeisku un drošu Ukrainu". ASV un to sabiedrotajiem būs jāveic ilgtermiņa ieguldījumi, lai Ukraina spētu noturēt savas aizsardzības līnijas, nogurdināt Krieviju un nodarīt kaitējumu.
Pagājušajā mēnesī Eiropas Savienība piekrita sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu, kas ir izšķirošs solis ilgajā pievienošanās procesā. Lai gan NATO vēl nav gatava uzaicināt Ukrainu pievienoties, sabiedroto valstu līderi šonedēļ apstiprinās formulējumu, kas Kijivai gandrīz pilnībā sola, ka tā kļūs par alianses sastāvdaļu.
Iespēja, ka Ukraina varētu pievienoties NATO, šķita tāla pirms Krievijas iebrukuma 2022. gadā. Sabiedrotie nevēlējās provocēt Krieviju vai uzņemties, šķiet, milzīgas drošības saistības. Kopš tā laika Ukrainas partnerība ar ASV, Lielbritāniju un citām Eiropas valstīm ir kļuvusi spēcīgāka, un Rietumi ir ieguldījuši miljardiem dolāru Ukrainas armijas apmācībā un aprīkošanā.
Ukrainas attālināšana no NATO ir bijis Krievijas diktatora Vladimira Putina mērķis kopš kara sākuma, un ironiskā kārtā viņa iebrukums šo mērķi ir padarījis iespējamāku. Miera sarunas 2022. gada aprīlī izjuka, kad Maskava uzstāja uz Ukrainas neitralitāti un veto tiesībām attiecībā uz jebkādu ārēju militāru palīdzību.
Kopš tā laika Ukraina ir kļuvusi vēl apņēmīgāka integrēties Eiropā. Pirmajā kara gadā Krievija sagrāba prokrieviski noskaņotās Ukrainas daļas. Vairākas ASV amatpersonas anonīmi apgalvo, ka Ukrainai būs gandrīz neiespējami atgūt visu savu teritoriju, taču tā var uzstāt uz lielāku integrāciju Eiropā, ja tās sniegums kaujas laukā būs spēcīgāks.
Dažas amatpersonas apgalvo, ka pat formāli neatgūstot savas zemes, Ukraina tomēr varētu kļūt par kara uzvarētāju, tuvinoties NATO un Eiropai.
Amatpersonas, kas tika intervētas šim rakstam, runāja, ievērojot anonimitātes nosacījumu, lai apspriestu slepenus militāros un izlūkošanas novērtējumus, kaujas pozīciju un sensitīvu diplomātiju. Amerikāņu amatpersonas atzīst, ka Krievija varētu gūt ievērojamu pārsvaru, ja notiktu lielas stratēģiskas pārmaiņas.
Viņu prognozes arī tiktu apdraudētas, ja mainītos ASV politika attiecībā uz Ukrainu un Krieviju. Džo Baidena administrācijas laikā ASV ir sniegušas militāras konsultācijas, reāllaika izlūkdatus un miljardiem dolāru vērtus ieročus.
Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps ir solījis, ka ievēlēšanas gadījumā viņš uzsāks miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu. Lai gan viņš nav izklāstījis, kādus miera nosacījumus viņš vēlētos panākt, ātras sarunas, visticamāk, piespiestu Ukrainu atteikties no plašām teritorijām un ambīcijām pievienoties NATO.
Taču amatpersonas apgalvo, ka prasība sākt sarunas tagad būtu kļūda. Aptuveni 61 miljarda ASV dolāru atbalsts, ko maijā pēc mēnešiem ilgām cīņām apstiprināja Kongress, stiprina Ukrainas aizsardzību un aptur Krievijas teritoriālo progresu.
Visa kara laikā ASV izlūkdienesti ir bijuši daudz pesimistiskāk noskaņoti par tā perspektīvām nekā Pentagons, kura augstākās amatpersonas ir cieši sadarbojušās ar Ukrainas armiju, lai palīdzētu izstrādāt tās stratēģiju. Taču tagad ASV valdības vērtējumi par Krievijas izredzēm kaujas laukā šķiet vienotāki.
Ar elektronisko komponenšu piegādi no Ķīnas, bezpilota lidaparātiem no Irānas un raķetēm un artilēriju no Ziemeļkorejas Krievija ir nodrošinājusi pietiekami daudz ieroču, lai nodrošinātu savu armiju. Taču tai trūkst labi apmācīta personāla, lai īstenotu nozīmīgu izrāvienu.
