Krievijas masveida uzbrukumu kontekstā Ukrainas teritorijā rodas jautājums, kāpēc Polija nenotriec pat tās krievu raķetes vai dronus, kas ielido tās teritorijā. Tikmēr Polija pastāvīgi ziņo, ka katra masveida Krievijas uzbrukuma laikā Ukrainas teritorijai viņi gaisā paceļ savus F-16 lidaparātus kaujas dežūrai, vēsta Ukrainā bāzētais medijs “Defense Express”. Kā vēsta Ukrainas medijs, tad Polijas Gaisa spēki savus apsvērumus izklāstījuši Rumānijas žurnālistiem no “Defense Romania”. Šie žurnālisti tika uzaicināti preses tūrē uz Poliju, lai tiktos ar diplomātiskajiem pārstāvjiem un militāro vadību.
Saskaņā ar šīs publikācijas autoriem, poļi rumāņu žurnālistiem paskaidroja, kāpēc Polijas Gaisa spēku F-16 iznīcinātāji nenotriec krievu raķetes un dronus un kāpēc šīs lidmašīnas vispār tiek paceltas trauksmes gadījumā.
Atbilde uz šo jautājumu bija diezgan specifiska. Poļi rumāņiem skaidroja, ka saskaņā ar viņu valsts likumiem pilotiem ir tiesības atklāt uguni tikai pēc tam, kad viņi ir vizuāli konstatējuši gaisā mērķi, kas redzams radarā.
Pēc poļu teiktā, pašreizējos apstākļos šis noteikums zināmā mērā ir loģisks, jo ir nepieciešams pārliecināties, ka tas ir krievu aviācijas radīts apdraudējums, nevis helikopters vai cits Ukrainas bruņoto spēku gaisa kuģis, kas varētu nejauši pārkāpt Polijas valsts robežu, lai nodrošinātu aizsardzību pret Krievijas raķešu vai dronu uzbrukumu.
Tajā pašā laikā poļi atzīst, ka viņi šādā veidā būtībā paši ierobežo savas spējas pienācīgi reaģēt uz Kremļa rīcību, kurš pastāvīgi cenšas izprovocēt NATO un vienlaikus pārbaudīt Polijas pretgaisa aizsardzību.
Komentāros rumāņu žurnālistiem poļi atzina, ka gandrīz visos gadījumos krievi apzināti mērķē savas raķetes un dronus cauri Polijas gaisa telpai. Tādējādi viņi pārbauda oficiālās Varšavas reakciju uz šādiem incidentiem.
Rumāņu žurnālisti savā publikācijā secina, ka tā sauktās "sarkanās līnijas" saistībā ar atbalstu Ukrainai, it īpaši attiecībā uz NATO aicinājumu palīdzēt notriekt Krievijas raidītās raķetes un dronus, ir jāpārvar. Turklāt prakse liecina, ka NATO valstis "iezīmē" šīs "sarkanās līnijas" atkarībā no saviem nacionālajiem likumiem.
