Krievu okupantu diktators Vladimirs Putins trešdien izteica kārtējos kodoldraudus Rietumiem un Ukrainai, norādot, ka jebkuras valsts konvencionāls uzbrukums Krievijai, ko atbalstītu kodolvalsts, tiktu uztverts kā kopīgs uzbrukums. Sanāksmē ar Krievijas Drošības padomi kara noziedznieks V. Putins sacīja, ka, ņemot vērā “jaunu militāro draudu un risku avotu parādīšanos Krievijai un tās sabiedrotajiem”, Aizsardzības ministrijas un citu valsts iestāžu speciālisti ir veikuši gadu ilgu padziļinātu valsts kodoldrošības doktrīnas pārskatīšanu.
“Atjauninātajā dokumenta versijā ierosināts, ka jebkuras valsts, kas nav kodolvalsts, bet kurā piedalās vai kuru atbalsta kāda kodolvalsts, agresija pret Krieviju būtu jāuzskata par kopīgu uzbrukumu Krievijas Federācijai,” padomē V. Putins.
Viņš sacīja, ka Krievijas kodolieroču palaišanas iemesli varētu būt arī “ticama informācija par masveida uzbrukuma līdzekļu palaišanu no gaisa un kosmosa”. Viņš piebilda: “Mēs paturam tiesības izmantot kodolieročus agresijas pret Krieviju un Baltkrieviju gadījumā.”
Šie kārtējie kodoldraudu paziņojumi nāca pēc tam, kad Krievijas amatpersonas bija izteikušas virkni ar kodolieročiem saistītu draudu, sastopoties ar Ukrainas lūgumiem ASV un citiem sabiedrotajiem atcelt ieroču ierobežojumus. Pašlaik Ukrainai nav atļauts izmantot tās sabiedroto piegādātās lielāka darbības rādiusa raķetes pret mērķiem dziļi Krievijas iekšienē.
Ukraina ir valsts, kas nav kodolvalsts, bet kopš Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī ir saņēmusi militāru atbalstu no Amerikas Savienotajām Valstīm un citām kodolieročiem apbruņotām valstīm.
Pēdējos gados dialogs starp Maskavu un Vašingtonu par kodolieroču kontroli ir gandrīz apstājies, bet kodolšantāžas izmantošana ir pieaugusi. Kopš iebrukuma Krievijas iekšienē arvien skaļāk izskan aicinājumi uz kodoltriecieniem pret Eiropu un Ukrainu, taču starptautiskajā sabiedrībā pieaug izpratne, ka tie ir tikai iebiedēšanas draudi.
Kā ierasti, tad Krievijas propagandisti un režīmā amatpersonas ātri vien izplatīja tālāk V. Putina teikto.
Runājot ar Krievijas valsts plašsaziņas līdzekļiem, Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītājs Andrejs Kartapolovs sacīja, ka ierosinātās izmaiņas Krievijas kodolenerģijas doktrīnā “ļaus tai kļūt elastīgākai un efektīvākai”.
“Izmaiņas tika veiktas, lai nodrošinātu doktrīnas atbilstību mūsdienu realitātei,” piebilda okupantu amatpersona A. Kartapolovs. Arī Krievijas propagandists Sergejs Markovs, rakstot "Telegram", sacīja, ka tagad ir pazemināts slieksnis kodolieroču izmantošanai, un prognozēja, ka Krievijai būs vieglāk izvietot šādus ieročus. “Vispārīgi runājot, tas nozīmē, ka Krievija saskaņā ar jauno doktrīnu tagad var izmantot kodolieročus pret Ukrainu. Tur ir ASV, Lielbritānijas un Francijas kodolieroču valstu atbalsts. Tātad jau tagad ir iespējams uzbrukt Kijivai ar kodolieročiem,” sacīja S. Markovs.
S. Markovs piebilda, ka mainīt savu kodolieroču doktrīnu ir pamudinājuši “draudi, ka Rietumi pilnībā eskalēs karu pret Krieviju”.
Akadēmiķis skaidroja, ka V. Putina paziņojuma laiks nav nejaušība un ir skaidrs “signāls” Rietumiem, taču “eskalācijas iespēju izvēle joprojām ir plaša”. “Kodolieroču variants nav vēlamais,” sacīja akadēmiķis.
Kamēr Rietumi sprieda par to, vai apstiprināt tāla darbības rādiusa raķešu izmantošanu Ukrainas triecieniem Krievijas teritorijā, parādījās mājieni, ka Maskava apsver iespēju atjaunināt savu kodolenerģijas doktrīnu.
Jūnijā diktators V. Putins paziņoja, ka Krievijas kodolenerģijas doktrīna ir “dzīvs instruments”, kas var mainīties atbilstoši notikumiem pasaulē. Un šā mēneša sākumā Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs Krievijas valsts plašsaziņas līdzekļiem sacīja, ka Maskava veiks izmaiņas savā doktrīnā par kodolieroču izmantošanu, reaģējot uz to, ko tā uzskata par Rietumu eskalāciju karā Ukrainā. “Darbs ir pavirzījies uz priekšu, un ir skaidrs nodoms veikt korekcijas,” S. Rjabkovs sacīja Krievijas valsts ziņu aģentūrai "Tass".
Iepriekšējā kodoldoktrīnā, kas tika izklāstīta 2020. gada V. Putina dekrētā, bija teikts, ka Krievija var izmantot kodolieročus, ja ienaidnieks uzbruktu ar kodolieročiem vai konvencionāls uzbrukums apdraudētu valsts pastāvēšanu
