Krievija Baltkrievijā izvietos taktiskos kodolieročus, tā sestdien paziņoja Krievijas diktators Vladimirs Putins. Lai gan šis solis nav negaidīts un V.Putins apgalvo, ka tas nepārkāps Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, šis ir viens no Krievijas skaļākajiem kodolsignāliem kopš agresorvalsts iebrukumā Ukrainā pirms 13 mēnešiem. “Sargs.lv” skaidro, cik nopietni ir Krievijas diktatora izteiktie solījumi par kodolieroču novietošanu Baltkrievijā un vai tie rada tiešus draudus Latvijai un Rietumiem kopumā.
Pagājušā gada februārī V.Putins paziņoja, ka Krievijas kodolarsenāls ir paaugstinātās gatavības stāvoklī, taču pašlaik nav manāmu izmaiņu valsts kodolieroču situācijā vai novērota neparasta ieroču kustība.
V.Putins un Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko jau kādu laiku dod mājienus par kodolbāzes izveidi. Vairāk nekā pirms gada Baltkrievijas līderis sarīkoja referendumu, mainot konstitūciju, lai to nodrošinātu.
Krievijas diktators šoreiz draud spert vēl pāris soļus uz priekšu. Aprīļa sākumā tikšot sākta Baltkrievijas lidmašīnu apkalpju apmācība, lai pilotētu lidmašīnas ar krievu atombumbām, un līdz 1. jūlijam pabeigta taktisko kodolieroču glabātuves būvniecība Baltkrievijā.
Kodolenerģijas eksperti ir skeptiski par tik vērienīgiem laika grafikiem un norāda, ka Krievija pie kodolieroču glabātavas Kaļiņingradā strādā jau vismaz septiņus gadus un joprojām nav skaidrs, vai bumbas tiešām tur nonākušas.
Politologs Andis Kudors intervijā “Sargs.lv” norāda, ka “informācijas kara kontekstā paziņojumu var vērtēt kā psiholoģisku operāciju. NATO samits notiks Viļņā, kas nav tālu no Baltkrievijas, šo var uzskatīt par iebiedēšanu, vēstījumu konkrētā laika posmā. Tā ir iebiedēšana, kaut kādā mērā arī atturēšanas politika.”
V.Putins neprecizēja, kad viņš plāno nosūtīt ieročus uz Baltkrieviju, taču Rietumu amatpersonas britu laikrakstam “The Guardian” pauž, ka viņu rīcībā nav nekādu pierādījumu, kas liecinātu, ka V.Putins tuvākajā nākotnē virzīsies uz priekšu ar kodolieroču nosūtīšanu uz Baltkrieviju.
Šķiet, ka Krievijas diktators ir izteicis draudus, lai mēģinātu sagraut ukraiņus un novērstu uzmanību no Kremļa zaudējumiem kaujas laukā, tā norāda anonīmās Rietumvalstu amatpersonas.
“The Guardian” esošā informācija liecina, ka Rietumiem nav nekādas norādes, piemēram, satelītattēlu vai citi izlūkošanas dati, kas liecinātu, ka Krievija virzās uz priekšu ar tūlītēju kodolieroču izvietošanas plānu.
"Es esmu apskatījis dažas iespējamās bāzes un neredzu neko, kas liecinātu par kodolieroču uzglabāšanas vietas būvniecību, bet jūs to nevarat izslēgt,” britu medijam sacīja Amerikas Zinātnieku federācijas kodolinformācijas projekta direktors Hanss Kristensens (Hans Kristensen).
V.Putina pamatojumi, kas neiztur kritiku
Vladimirs Putins paziņojumu izvietot taktiskos kodolieročus Baltkrievijā pamato ar Lielbritānijas lēmumu piegādāt Ukrainas bruņotajiem spēkiem lādiņus ar urānu, taču sīkākās detaļās viņš neiedziļinās.
Krievijas diktators sūdzējās arī par ASV kodolieroču koplietošanas vienošanos ar pieciem tās sabiedrotajiem: Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Itāliju un Turciju. Saskaņā ar šo vienošanos ASV šajās valstīs glabā brīvi krītošās “B61” bumbas, kopā aptuveni 100 gabalus, un šo valstu lidmašīnu apkalpes ir apmācītas vadīt lidmašīnas, kas tās spētu nogādāt atombumbas kodolkara gadījumā.
Krievija apgalvo, ka tas ir 1968. gada Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārkāpums. Vēl pagājušajā nedēļā V.Putina kopīgajā paziņojumā ar Ķīnas Prezidentu Sji Dziņpinu teikts: “Visām kodolieroču valstīm vajadzētu atturēties no kodolieroču izvietošanas ārvalstīs un atsaukt ārvalstīs izvietotos kodolieročus. ”
"Arī šeit nav nekas neparasts: pirmkārt, ASV to dara gadu desmitiem. Viņi jau sen ir izvietojuši savus taktiskos kodolieročus savu sabiedroto valstu teritorijā. Mēs vienojāmies, ka darīsim tāpat - nepārkāpjot savas saistības, es uzsveru, nepārkāpjot mūsu starptautiskās saistības attiecībā uz kodolieroču neizplatīšanu," tā medijiem pauda Vladimirs Putins.
Taču tas neatbilsts patiesībai. ASV savus kodolieročus Eiropā izvietoja piecdesmito gadu vidū, taču Kodolieroču neizplatīšanas līgums tika noslēgts 1968. gadā, tādējādi tas neietekmē jau Eiropā izvietotos kodolieročus, turpretim, Krievija, kas ir PSRS tiešā mantiniece, ir atbildīga ievērot parakstītā līguma nosacījumus un neizvietot Baltkrievijā kodolieročus.
Bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija apsvēra “B61” izvešanu no Eiropas kā virzību uz atbruņošanos, taču daži Eiropas sabiedrotie pretojās šim solim, kas padarītu Eiropu neaizsargātu. Drīz arī pēc tam attiecības ar Maskavu atkal pasliktinājās. Tā vietā, lai kodolieroči tiktu nogādāti atpakaļ ASV, bumbas tika modernizētas, un drīz jaunā versija “B61-12” tiks nodota Eiropai.
H.Kristensens uzskata, ka V.Putins lielā mērā pats ir vainojams par “B61” pastāvīgo klātbūtni Eiropā, pēc 2014. gada Krimas un Austrumukrainas okupācijas.
Kādēļ kodolieročus izvietot Baltkrievijā?
Spriedze starp Rietumiem un Krieviju aizvien saasinās. Pieaugošās Rietumu militārās palīdzības piegādes Ukrainai ir likušas mainīt Krievijas retoriku no kaimiņvalsts “demilitarizācijas” uz cīņu pret “kolektīvajiem Rietumiem”.
Daži Krievijas politiķi un propagandisti jau sen ir spekulējuši par kodolieroču izmantošanu, sakot, ka Krievijai ir tiesības sevi aizstāvēt ar kodolieročiem, ja tā zaudēs konvencionālajā karā.
Tāpat no V.Putina sacītā nav skaidrs, kur Baltkrievijā tiks izvietoti ieroči, taču to nodošana paplašinātu Krievijas kodoltrieciena spējas gar NATO austrumu robežu.
V.Putins sacīja, ka Baltkrievijas diktators A.Lukašenko jau sen ir pieprasījis taktisko kodolieroču izvietošanu, taču A.Lukašenko nav komentējis V.Putina paziņojumu.
Kamēr Baltkrievijas armija Ukrainā formāli nav karojusi, Minskai un Maskavai ir ciešas militārās attiecības. Minska pagājušajā gadā atļāva Maskavai izmantot Baltkrievijas teritoriju, lai nosūtītu karaspēku uz Ukrainu, un abas valstis līdz šim ir pastiprinājušas kopīgās militārās mācības.
"Mēs nenododam (ieročus). Un ASV nenodod (tos) saviem sabiedrotajiem. Mēs būtībā darām to pašu, ko viņi ir darījuši desmit gadus. Viņiem ir sabiedrotie noteiktās valstīs, un viņi apmāca savas ekipāžas. Mēs darīsim to pašu," savai propagandas mašinērijai skaidroja V.Putins.
Arī politologs A.Kudors ir pārliecināts, ka “tas ir stāsts par Baltkrievijas okupāciju, valsts lielā mērā ir zaudējusi savu suverenitāti, un V.Putins demonstrē, ka viņš Baltkrievijā dara to, ko viņš vēlas.”
Viņš piebilst, ka pašlaik ir redzams skaidrs mēģinājums okupēt Ukrainu un salīdzinoši veiksmīgs mēģinājums okupēt Baltkrieviju. “Tas ir Maskavas mēģinājums apvienot trīs valstis vienā,” uzskata A.Kudors.
Pašlaik Krievija Baltkrievijā ir izvietojusi 10 lidmašīnas, kas spēj pārvadāt taktiskos kodolieročus, tā valsts televīzijā sacīja V.Putins, sakot, ka tā jau ir nodevusi Baltkrievijai vairākas “Iskander” taktisko raķešu sistēmas, kas spēj palaist kodolieročus.
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece norāda, ka šī nav pirmā reize, kad Kremlis savā retorikā izmanto kodolieroču draudus. Viņa atzīst, ka NATO nepārtraukti vēro Austrumu kaimiņus, kā arī ir nepārprotami paudis nostāju, ka kodolieroču pielietošanas gadījumā Krievijai būtu jārēķinās ar ļoti smagām sekām, tieši tādēļ nav pamata pakļauties Krievijas kodolšantāžai. Ministre arī norāda, ka atbildes solim uz šādu kodolšantāžu ir jābūt sankciju pastiprināšanai.
Noslēgumā Andis Kudors piebilst: “V.Putina paziņojums norāda, ka nekas nav beidzies. Mums ir darīšana ar diviem diktatoriem, NATO ir jādomā par savu aizsardzības spēju stiprināšanu austrumu flangā, mums ir jādomā par nopietnu pretgaisa aizsardzību un jāstiprina visu trīs Baltijas valstu aizsardzības spējas, mums nav citas izvēles šajā situācijā.”
