Pēc tam, kad Ukrainas reids Kurskas apgabalā izraisīja īslaicīgu apjukumu, Krievijas galvenais uzbrukuma virziens frontē atkal kļuva dominējošs. Ukrainas spēki atkāpjas Krievijas armijas virzības Donbasā spiediena priekšā, kur Krievijai ir ievērojams skaitliskais un ugunsspēka pārsvars. Kā raksta “The Economist”, atsaucoties uz Ukrainas avotiem, Ukrainas spēki ir pametuši Vuhledaru, un Toreckas virzienā turpinās cīņas, taču uz šo brīdi ievērojams progress tur nav novērots. Turklāt Krievijai nav izdevies ieņemt tādas svarīgas pilsētas kā Časivjaru un Pokrovsku.
Pēdējā joprojām ir svarīgs Ukrainas loģistikas mezgls, taču Krievijas spēki ir iestrēguši cīņās par šo pilsētu. Augustā tika aktīvi apspriesta Pokrovskas iespējamā krišana, taču Krievijas uzbrukums palēninājās, un pēdējo trīs nedēļu laikā nav gūti būtiski teritoriāli panākumi.
Saskaņā ar vācu militārā eksperta Niko Langes teikto, Krievijai nav pietiekami daudz spēku, lai veiktu pilna mēroga uzbrukumu Pokrovskai, neskatoties uz apgādes ceļu tuvumu pilsētai. Pokrovskas ieņemšana Krievijai ļautu turpināt uzbrukumu Ukrainas centrālā reģiona virzienā un pasliktināt Ukrainas spēku loģistiku Donbasa dienvidos. Tomēr pat veiksmīga operācija var ilgt vairākus mēnešus un Krievijas spēkiem radīt lielus zaudējumus.
Neraugoties uz bažām par iespējamo Ukrainas aizsardzības sabrukumu, Kijiva turpina pakāpenisku teritoriju nodošanas stratēģiju, vienlaikus cenšoties radīt maksimālus zaudējumus ienaidniekam. Krievijas zaudējumi, īpaši personāla un tehnikas ziņā, pieaug līdz pat tūkstotim karavīru dienā, un padomju bruņutehnikas krājumi var beigties jau nākamgad. Kara izpētes institūts ziņo, ka cīņās par Pokrovsku Krievija zaudējusi vismaz piecas bruņutehnikas divīzijas, kas ievērojami vājinājusi tās pozīcijas.
Konstatēts arī Krievijas artilērijas pārākuma samazinājums, lai gan tā arvien vairāk paļaujas uz neuzticamiem Ziemeļkorejas piegādātās munīcijas krājumiem. Ja gada sākumā artilērijas uzbrukumu attiecība bija 10:1 Krievijas labā, tad tagad šī attiecība samazinājusies līdz 2,5:1. Tas kļuvis iespējams, pateicoties palielinātajām sabiedroto munīcijas piegādēm un Ukrainas ražotās munīcijas apjoma kāpumam, kā arī veiksmīgiem uzbrukumiem Krievijas munīcijas noliktavām.
Tomēr, izdevums norāda, ka Krievija nav sasniegusi savu galveno uzbrukuma mērķi.
Kā norāda Lange, Krievija gūst panākumus "informācijas karā". Ideja, ka Ukraina nevar uzvarēt, arvien vairāk kļūst par “pašsaprotamu”, ko izmanto Rietumu līderi kā attaisnojumu militārās palīdzības ierobežošanai. Vērojama tendence: solītā palīdzība tiek sniegta ar kavēšanos vai vispār netiek nodrošināta. Kā norādījis amerikāņu analītiķis Filips O’Braiens, ASV sniegtās militārās palīdzības apjoms Ukrainai šogad ir ievērojami samazinājies salīdzinājumā ar 2023. gadu.
