Ziemeļkorejas karavīrus par bēgšanu nosūta uz fronti Krievijā, Dienvidkoreja pieprasa visu karavīru izvešanu

Konfliktu zonas
Sargs.lv/LETA/AP/UNN
Par ziemeļkorejiešu karavīru nosūtīšanu uz fronti Krievijā ziņo Dienvidkorejas mediji
Foto: AP/Scanpix

Dienvidkoreja pirmdien izsaukusi Krievijas vēstnieku un pieprasījusi nekavējoties izvest Krievijā izvietotos Ziemeļkorejas karavīrus. Tikmēr avoti Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenajā izlūkošanas pārvaldē (HUR) ziņo, ka uz Krievijas Kurskas apgabala Ļgovskas rajonu dalībai uzbrukuma operācijās pārvietoti 40 Ziemeļkorejas karavīri, no kuriem 18 iepriekš mēģinājuši aizbēgt, bet tikuši notverti.

Dienvidkorejas izlūkošanas aģentūra piektdien pavēstīja, ka Ziemeļkoreja ir nosūtījusi uz Krievijas pilsētu Vladivostoku sākotnējo kontingentu ar 1500 speciālo spēku karavīriem un drīzumā nosūtīs vēl vairāk. Kopumā Ziemeļkoreja nolēmusi nosūtīt 12 000 karavīru uz karu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš sacīja, ka viņa valdības rīcībā esošā informācija liecina, ka karā Krievijas pusē varētu tikt iesaistīti 10 000 Ziemeļkorejas karavīru.

Dienvidkorejas ārlietu ministra vietnieks Kims Honkjuns, tiekoties ar Krievijas vēstnieku Georgiju Zinovjevu, "visstingrākajā veidā nosodīja" Ziemeļkorejas karaspēka iesaistīšanu, kas, pēc viņa teiktā, rada "nopietnu drošības apdraudējumu" Dienvidkorejai un starptautiskajai sabiedrībai, paziņoja Dienvidkorejas Ārlietu ministrija.

Kims sacīja, ka Dienvidkoreja sadarbībā ar starptautisko sabiedrību mobilizēs visus pieejamos līdzekļus, lai vērstos pret šādu notikumu attīstību. Zinovjevs atbildēja, ka informēs savu valsti par Dienvidkorejas nostāju, teikts Dienvidkorejas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

ASV un NATO nav apstiprinājušas faktu, ka Ziemeļkorejas karaspēks nosūtīts uz Krieviju. Taču ziņas par to jau izraisījušas bažas Dienvidkorejā, ka Krievija apmaiņā pret karaspēku varētu nodrošināt Ziemeļkoreju ar sarežģītām tehnoloģijām, kas var krasi uzlabot tās kodolprogrammas un raķešu programmas.

Ziemeļkorejas pieaugošais kodolarsenāls ir nopietns drauds Dienvidkorejas drošībai, un daži novērotāji uzskata, ka Dienvidkoreja, visticamāk, apsvērs ieroču piegādi Ukrainai, ja apstiprināsies, ka Krievija nodevusi Ziemeļkorejai augstās raķešu un kodolprogrammu tehnoloģijas.

Dienvidkoreja ir pievienojusies ASV vadītajām sankcijām pret Krieviju saistībā ar tās atkārtoto iebrukumu Ukrainā 2022.gada februārī. Taču tā nav tieši piegādājusi ieročus Kijivai, atsaucoties uz ilgstošu politiku nepiegādāt ieročus valstīm, kas aktīvi iesaistītas konfliktos.

Image
11. septembrī Ziemeļkorejas diktators apmeklē Speciālo uzdevumu vienības karavīru treniņus.
11. septembrī Ziemeļkorejas diktators apmeklē Speciālo uzdevumu vienības karavīru treniņus. Foto: AP/Scanpix

Kā informē avoti Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenajā izlūkošanas pārvaldē 18 Ziemeļkorejas karavīrus, kuri mēģināja aizbēgt no Krievijas okupācijas karaspēka pozīcijām Kurskas apgabalā, krievi aizturēja Brjanskas apgabala Komarčinskas rajonā, pavēstīja avoti.

Saskaņā ar avotu sniegto informāciju aptuveni 40 militārie instruktori no Ziemeļkorejas kopā ar pussimtu Krievijas karavīru atradās pozīcijās Kurskas apgabala Homutovskas rajona mežā netālu no Koļačekas.

"Ir noskaidrots, ka ziemeļkorejieši apmācīja krievu karavīrus gaisa balonu izmantošanā militāriem mērķiem. Krievijas bruņoto spēku karavīri apmācīja Ziemeļkorejas pārstāvjus, kā jāveic mūsdienu kājnieku kauja, izmantojot tā dēvētās "speciālās militārās operācijas" pieredzi," sacīja avots.

Sarunbiedrs norādīja, ka pēc mācību kursa beigām Ziemeļkorejas karavīri vairākas dienas bez ēdiena un bez norādēm par turpmākajiem plāniem un nodomiem tika atstāti mežā Koļačekas rajonā. Daži ziemeļkorejieši 14.oktobrī nolēma pamest savas pozīcijas, lai sameklētu Krievijas armijas komandierus.

16.oktobrī karavīrus, kas bija pazuduši no savām pozīcijām, atrada un aizturēja Krievijas karavīri. Attālums no bēgšanas vietas bija aptuveni 60 kilometri.

Kā ziņo avoti, tagad "visi 40 Ziemeļkorejas karavīri, kas atradās pozīcijās Homutovskas rajonā, ir pārcelti uz Kurskas apgabala Ļgovskas rajonu, lai piedalītos uzbrukuma operācijās Kurskas apgabalā".

Iepriekš Ukrainas armijas sauszemes spēku rezervistu padomes priekšsēdētājs Ivans Timočko paziņoja, ka ziemeļkorejieši, visticamāk, vispirms tiks pārcelti uz Kurskas apgabalu.

Kā ziņojuši avoti, Ziemeļkorejas karavīrus karam pret Ukrainu gatavo četros Krievijas poligonos.

Kā norādījis Ukrainas Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, runa nav par algotņiem no Ziemeļkorejas, bet gan par pilnvērtīgām militārajām vienībām, Ziemeļkorejas regulāro karaspēku, kas tiks iesaistītas karā pret Ukrainu.

Krievija iepriekš noliedza, ka karā ar Ukrainu būtu izmantojusi Ziemeļkorejas karaspēku. Ziemeļkorejas mediji šo jautājumu nav komentējuši.

Ziemeļkorejas karaspēka nosūtīšana uz Krieviju būtu tā pirmā dalība lielā karā kopš Korejas kara beigām 1953.gadā. Daudzi eksperti apšauba, cik lielā mērā Ziemeļkorejas karaspēks varētu palīdzēt Krievijai kaujas laukā, norādot uz tā kaujas pieredzes trūkumu.

Ziemeļkorejas un Krievijas sadarbība pēdējo divu gadu laikā ir uzplaukusi. Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Krievijas diktators Vladimirs Putins jūnijā parakstīja vienošanos, kas paredz savstarpēju militāru palīdzību gadījumā, ja kādai no valstīm tiek uzbrukts.

Dalies ar šo ziņu