Pieaugot Krievijas ofensīvas tempam un okupētajām teritorijām, Kijivu un Vašingtonu arvien vairāk pārņem pesimisms, liekot noprast, ka ieroču piegādes vairs nav Ukrainas galvenās bažas, par ASV militārpersonu un izlūkdienestu amatpersonu secināto rasta ASV laikraksts “The New York Times”.
Morāles kritums un satraukumi par to, vai amerikāņu atbalsts turpināsies, rada nopietnus izaicinājumus Ukrainai tās cīņā ar Krieviju. Ukraina zaudē teritoriju austrumos, kamēr tās spēki Krievijas teritorijā ir daļēji nogriezti.
Ukrainas armijas vadība cenšas aktīvi piesaistīt karavīrus un komplektēt jaunas vienības. Lai arī karā kritušo Ukrainas karavīru skaits, kas ir aptuveni 57 000, ir tikai puse no Krievijas zaudējumiem, tas joprojām ir ļoti daudz par agresoru mazākajai Ukrainai.
Tiesa, arī Krievijai ir problēmas ar karavīriem un ekipējumu, norāda Rietumu amatpersonas un citi eksperti, uzsverot, ka panākumi karā Krievijai ir dārgi maksājuši.
ASV amatpersonas atzīmē – ja Savienoto Valstu atbalsts Ukrainai saglabāsies spēcīgs līdz nākamajai vasarai, Kijivai varētu būt iespēja izmantot Krievijas vājās vietas, kā arī sagaidāmo karavīru un tanku iztrūkumu. Tiesa, ASV analītiķi šovasar arīdzan prognozēja – maz ticams, ka Krievija tuvāko mēnešu laikā gūs nozīmīgus panākumus Ukrainā, jo tās vāji apmācītajiem spēkiem būs grūti izlauzties cauri Ukrainas aizsardzībai. Taču šis vērtējums izrādījās maldīgs.
“Situācija ir saspringta. Mēs pastāvīgi zaudējam iepriekš ieņemtās pozīcijas, ienaidniekam ir personālsastāva un artilērijas priekšrocības, un mēs cenšamies noturēt līniju," intervijā laikrakstam pauda Ukrainas Bruņoto spēku majors, kurš atrodas Ukrainas frontes līnijā netālu no Kurskas.
Tās Krievijas armijas, kas 2022. gadā iebruka Ukrainas teritorijā, vairs nav. Krievijas militārpersonas, kā atzīmē kāda augsta ranga ASV militārpersona, ir pilnveidojušas savas prasmes un “devušās maršā”. Rezultātā dažas ASV izlūkošanas aģentūras un militārpersonas ir pesimistiski noskaņotas par Ukrainas spēju apturēt Krievijas virzību, Kijivai cenšoties atrast veidus, kā stiprināt karaspēku, kura karavīri ir pārguruši pēc gandrīz trīs gadus ilgā kara.
Tomēr Krievijai arī nav izdevies sasniegt galvenos mērķus. Vissvarīgākais – tā nav spējusi ieņemt Pokrovskas pilsētu, kas ir Ukrainas spēku loģistikas centrs. Un neatkarīgi eksperti saka, ka radaru, bruņutehnikas un, pats galvenais, personāla trūkums Krievijā galējo robežu sasniegs nākamgad.
Tramps apsolījis ātri izbeigt karu, un viņa partijas biedrs, senators Džeimss Deivids Veiss, ir izklāstījis miera plānu, kas līdzinās Krievijas diktatora Vladimira Putina izstrādātajam plānam.
Savukārt K. Harisa solījusi cīnīties tālāk, brīdinot, ka, ja Krievija netiks apturēta Ukrainā, tās spēki var uzbrukt NATO valstīm.
Vēlēšanas un to neskaidrais iznākums smagi nomāc ukraiņus. Pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Kijivā pagājušajā nedēļā amerikāņu amatpersonas sacīja, ka Ukrainas līderis izskatījies noguris un saspringts, kā arī bažījas par sava karaspēka neveiksmēm kaujas laukā un ASV vēlēšanām.
“Tā ir ļoti smaga cīņa, tas ir ļoti smags slogs,” paudis ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins.
Ukrainas spēkiem zūd kaujas spars, saskaroties ar Krievijas pieaugošo ofensīvu un potenciālo ieroču iztrūkumu. “Tagad frontē ir ļoti grūti. Trūkst visa, ir maz cilvēku, krievu ir vairāk un viņiem ir vairāk ieroču,” intervijā laikrakstam sacīja 206. teritoriālās aizsardzības bataljona kaujas dronu grupas komandieris vecākais leitnants Jevhens Strokans.
