Divus gadus pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens solīja dot “iznīcinošu triecienu” Krievijas ekonomikai, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā, Krievijai aizvien ir nauda agresijas turpināšanai Ukrainā, turklāt šogad tā augs straujāk nekā ASV un lielākajās Eiropas valstīs, vēsta ASV laikraksts “The Washingon Post”
Kā norāda izdevums, neraugoties uz pastāvīgajām sankcijām, Krievijas ekonomika ir demonstrējusi ievērojamu noturību, ko veicināja pieaugošie aizsardzības izdevumi. Tāpat tā nostiprinājusi tirdzniecības saites ar Āzijas partneriem.
Saskaņā ar “The Washingtom Post” rakstīto, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka Krievijas ekonomika šogad pieaugs par 2,6%, pārspējot ASV prognozēto 2,1% pieauguma tempu. Šāda ekonomiskā noturība vērojama pat pēc tam, kad ASV prezidenta Dž. Baidena administrācija paziņoja par jaunām sankcijām, kas vērstas pret vairāk nekā 500 personām un uzņēmumiem, tostarp galvenajiem spēlētājiem Krievijas militārās rūpniecības piegādes ķēdēs.
“Cilvēki pārvērtēja sankciju spēku. Krievija nav cietusi ne tuvu tik lielu triecienu, kā optimistiski cerēts,” tā situāciju laikrakstam komentēja grāmatas “Pazemes impērija: kā Amerika apbruņoja pasauli” autors Henrijs Farels.
Kopš kara Ukrainā sākuma Krievijas diktators Vladimirs Putins pielāgojis savas valsts stratēģiju Rietumvalstu noteiktajām sankcijām, ievērojami palielinot aizsardzības izdevumus un meklējot jaunus tirdzniecības partnerus Āzijā - īpaši Ķīnā un Indijā. Tagad Ķīna kļuvusi par Krievijas nozīmīgāko sabiedroto, ievērojami palielinot agresorvalsts naftas iepirkumus, pretim piegādājot virkni rūpniecības preču.
ASV un Eiropas sabiedroto noteiktās sankcijas sākotnēji izraisīja dramatisku rubļa kursa kritumu un noveda pie tā, ka Krievija pirmo reizi kopš 1918. gada nemaksāja valsts ārējā parāda saistības. Tomēr Krievijas ekonomika ātri stabilizējās, un izaugsme atgriezās, agresorvalsts uzsāktajam konfliktam Ukrainā nokļūstot ieilgušajā strupceļā.
Tagad Krievija ir pārorientējusies uz militāro vajadzību atbalstīšanu, un aizsardzības izdevumiem tiek atvēlēti pat 28% no valsts budžeta. “Lai samaksātu par šo brutālo karu, Kremlis ieķīlā Krievijas tautas nākotni,” izdevumam norādīja ASV finanšu ministra vietnieks Volijs Adejemo.
Rietumu noteiktie finanšu un tirdzniecības ierobežojumi ir mainījuši Krievijas tirdzniecības dinamiku, īpaši enerģētikas sektorā. Pirms pašas sāktā kara Ukrainā, Krievija bija galvenais enerģijas piegādātājs Eiropas Savienībai (ES), nodrošinot aptuveni pusi sava ogļu eksporta un ievērojamu daļu dabasgāzes un jēlnaftas piegāžu. Tomēr, tā kā lielākā daļa šīs tirdzniecības vairs nav, Krievija meklējusi alternatīvus tirgus, uzsākot naftas eksporta pieaugumu uz Indiju un Ķīnu. Kā atzīmē “The Washington Post”, Indija ir palielinājusi savus iepirkumus līdz gandrīz 1,9 miljoniem barelu dienā, savukārt Ķīna patērē aptuveni 2,3 miljonus barelu, tādējādi stiprinot Maskavas ekonomiskas dzīvotspēju.
Lai gan jauno – pret agresorvalsti Krieviju vērsto sankciju mērķis ir vēl vairāk savilkt cilpu ap tās ekonomiku, sankciju izpildes efektivitāte joprojām ir apšaubāma. Ieviestie mehānismi, piemēram, Krievijas naftas cenu griestu noteikšana, pēdējo divu gadu laikā Krievijai, iespējams, radījusi zaudējumus aptuveni 50 miljardu dolāru apmērā. Tomēr preču plūsma turpinās, Rietumu produkcija joprojām nonāk Krievijā pa netiešiem ceļiem caur Vidusāziju. “Gandrīz katras ES valsts eksports uz Vidusāziju ir izdevies veiksmīgi”, novērojumā dalījās ekonomists Robins Brūkss norādot, ka sankcijas var nebūt tik efektīvas, kā iecerēts.
“The Washington Post” raksta, ka Krievijas valdība ir pielāgojusi savu ekonomiskas stratēģiju, lai saglabātu tās stabilitāti. Kaut arī gan inflācija Krievijā pērn pārsniedza 7%, kas pēcāk noveda pie Krievijas Centrālās Bankas lēmuma par procent likmju palielināšanu līdz 16%, darba tirgus aizvien ir stabils. Pēdējo 18 mēnešu laikā V. Putins paziņoja par vairāk nekā 520 000 darba vietu radīšanu tieši militārajā industrijā. Šie apstākļi Krievijā izraisījuši rekordzemu bezdarba līmeni. Turpinoties karam, aizsardzības izdevumi veicina gan militāro ražošanu, gan civilo ekonomisko aktivitāti, ļaujot daudziem krieviem turpināt preču un pakalpojumu iegādi.
“Viņiem [Krievijas diktatora V. Putina režīmam] ir pietiekami daudz naudas, lai tādā veidā balstītu kā ekonomiku, tā arī militāro nozari. Tas var turpināties ilgu laiku,” ASV medijam norādīja Kijivas Ekonomikas augstskolas viceprezidenta ārpolitikas jautājumos ekonomiste Elīna Ribakova, liekot domāt, ka, lai gan pastāv īslaicīgas problēmas, Krievijas fiskālās stratēģijas var nodrošināt ilgtspējīgu noturību.
Krievijas ekonomikas negaidītā izturība stingro Rietumu sankciju apstākļos, vieš šaubas par iepriekš izteiktajām ekonomistu prognozēm par Krievijas ekonomikas nenovēršamo sabrukumu. Tirdzniecībā Krievijai virzoties uz Āziju, kā arī palielinot militāros izdevumus, tā spējusi ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīties pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā.
Situācijai attīstoties, Rietumu sankciju un Krievijas adaptīvās stratēģijas mijiedarbība ietekmēs starptautisko attiecību veidošanās ainavu un ekonomikas dinamiku.
