Pieaugošā Krievijas, Ķīnas, Irānas un Ziemeļkorejas sadarbība rada arvien lielāku trauksmi kā ASV, tā arī tās sabiedrotajiem, un ne bez pamata – šīs valstis veido bloku, kas apdraud Rietumu ietekmi un globālo stabilitāti. Šīs valstis stiprina militārās, politiskās un ekonomiskās saites, jo īpaši sniedzot militāru atbalstu Krievijas uzsāktajā karā ar Ukrainu, un ne velti šī alianse tiek saukta par jaunu “ļaunuma asi”.
Pēdējos gados Ķīnas, Krievijas, Irānas un Ziemeļkorejas sadarbība ir ievērojami padziļinājusies, izraisot ASV amatpersonu un globālo analītiķu bažas. Šo topošo koalīciju, ko daži dēvē par jaunu “ļaunuma asi”, nosaka tās kolektīvie centieni izaicināt Rietumu politisko un ekonomisko ietekmi, vienlaikus atbalstot savus autoritāros režīmus un stratēģiskos mērķus. Lai gan šīs valstis ne vienmēr ir ideoloģiskas sabiedrotās, tās veido arvien ciešākas saites, kuru pamatā ir savstarpējās intereses, lai cīnītos pret ASV dominējošo stāvokli, nostājoties pret NATO un graujot starptautiskās normas un kārtību.
Šo valstu alianses galvenā uzmanība primāri vērsta uz militāro saišu stiprināšanu, tādējādi arī viens no primārajiem sadarbības virzieniem šīm valstīm ir tieši militārā sadarbība, kas īpaši pieaugusi starp Krieviju un Ziemeļkoreju. Ziemeļkoreja ir piegādājusi Krievijai ieročus un munīciju, lai atbalstītu tās notiekošo konfliktu Ukrainā, palīdzot Krievijai izturēt sankcijas un starptautisko izolāciju. Apmaiņā Maskava, iespējams, ir nodrošinājusi Phenjanu ar būtiskām militārajām tehnoloģijām, uzlabojot Ziemeļkorejas aizsardzības spējas. Tāpat ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins šonedēļ vizītē Romā apstiprināja, ka Ziemeļkorejas karaspēks šobrīd atrodas Krievijā, domājams, lai piedalītos Maskavas karā pret Ukrainu.
Papildus militārajām saitēm šīs valstis īsteno arī ekonomiskās stratēģijas, kas grauj ASV sankcijas un vājina Rietumu dominējošo finanšu sistēmu. Piemēram, Irāna un Krievija sadarbojas, lai apietu sankcijas, izmantojot alternatīvas finanšu sistēmas kā kriptovalūta vai tirdzniecības līgumus citās valūtās, apejot dolāru. Tikmēr Ķīna ar savu ekonomisko ietekmi piedāvā glābšanas riņķi gan Krievijai, gan Irānai, saglabājot enerģētikas un tirdzniecības saites, kas uztur to ekonomiku virs ūdens, neskatoties uz Rietumu spiedienu. Tuvajos Austrumos pieaugošā Irānas ietekme, ko veicina Krievijas un Ķīnas atbalsts, nopietni apdraud ASV intereses. Teherānas iesaistīšanās reģionālajos konfliktos, apvienojumā ar tās progresīvām raķešu programmām un kodolieroču ambīcijām, veicina alianses pārliecību, tāpat kā Ziemeļkorejas kodolspējas, ko atbalsta Ķīnas diplomātiskā aizsardzība.
Vienlaikus ietekmīgākā un stiprākā alianses sadarbība alianses iekšienē ir starp Krieviju un Ķīnu. Partnerība “bez ierobežojumiem”, ko Ķīna un Krievija pasludināja tikai dažas dienas pirms iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, ir ASV bažu centrā. Tās ir grupas lielākās un ietekmīgākās dalībnieces. Taču arī to sadarbības nākotne ir neskaidra. Viņu ilggadējās drošības attiecības ir vērstas uz Krievijas atbalstu Ķīnas militāro spēku attīstībai un modernizācijai. Pēdējās desmitgades laikā tās veikušas kopīgas militārās mācības, no kurām dažās ir piedalījušies līdz 300 000 Krievijas karavīru un 32 Ķīnas kuģi. Pēdējās mācības ietvēra jūras spēku patrulēšanu pie Aļaskas un bumbvedēju pārlidojumus Japānai. Ķīna tikmēr ir nodrošinājusi Krievijai virkni iekārtu un tehnoloģiju kara vajadzībām.
Tiesa, Pekinas centieni saglabāt nosacītu neitralitāti un izvairīties no klajiem sankciju pārkāpumiem pret Krieviju, liek domāt, ka tā nav pilnībā apņēmusies sniegt atbalstu Maskavai. Līdz ar to attiecību trajektorija galvenokārt būs atkarīga no Ķīnas interešu novērtējuma. Tā nevēlēsies būt atkarīga no Krievijas ekonomikas. Tā jau ir izveidojusi plašu enerģijas piegādātāju loku, lai nodrošinātos, ka piegāžu traucējumi no Krievijas to neietekmē. Daži ziņojumi liecina, ka Pekina ir aizkavējusi otra dabasgāzes cauruļvada būvniecību starp abām valstīm, lai samazinātu atkarību no Krievijas. Ķīna arī cenšas būvēt lidmašīnu dzinējus tādā apjomā, kas ievērojami samazinātu vienu no tās galvenajām militārajām atkarībām no Krievijas. Ķīnas uzņēmumi, iespējams, netic Krievijas ekonomikai. Savukārt Maskava ir konsekventi apsūdzējusi Pekinu rūpnieciskajā spiegošanā un tās militāro tehnoloģiju zagšanā.
Kārnegī Starptautiskā miera fonda Amerikas “Statecraft” programmas direktors Kristofers S. Čiviss uzsvēris, ka tieši Ķīna ir atslēga četrvirzienu attiecību stiprināšanai.
“Ja šo četru valstu savienībā nebūtu Ķīna, tad tā izskatītos kā trīs valstis, kas ir ļoti izolētas no pasaules un sadarbojas savā starpā. Mums būtu daudz mazāk, par ko uztraukties. Tieši Ķīnas dalība šajā grupā potenciāli rada lielākās problēmas Savienotajām Valstīm,” norāda Čiviss, piebilstot, ka šīs četras valstis, izmantojot krīzi vienā reģionā, lai uzsāktu karu, spēj koordinēt darbības un radīt haosu.
Kā atzīmēja kāds ASV analītiķis: “Šo četru valstu apvienotās militārās un ekonomiskās spējas rada spēku, kuru vairs nevar ignorēt.” Lai gan šī topošā alianse lielā mērā ir saistīta ar finanšu darījumiem, nevis balstīta kopīgā ideoloģijā, tās ietekme ir ievērojama. Bloka darbības — gan ar militāru iejaukšanos, gan ekonomisku manipulāciju, gan diplomātisku spītību — liecina par saskaņotiem centieniem graut starptautisko kārtību pēc Otrā pasaules kara.
