Šī gada 1. oktobrī Irāna veica savu lielāko raķešu triecienu pa Izraēlu, izšaujot gandrīz 200 raķetes, kas radīja bažas par iespējamu plašāku karu reģionā. Izraēlas Aizsardzības spēki (IDF) ziņoja, ka 180 no šīm raķetēm bija ballistiskās raķetes. Tas liek uzdot jautājumu — vai Irānas nesenā palielinātā nepieciešamība pēc ballistiskajām raķetēm ietekmēs to joprojām salīdzinoši jauno piegāžu apjomu Krievijai?
Saskaņā ar Fabiana Hinca, Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta aizsardzības un militāro analīžu pētnieka, teikto, atbilde ir "sarežģīta".
Kaut arī vairākos ziņojumos pēdējo mēnešu gaitā tika minētas vairākas dažādas raķešu versijas, ko Irāna piegādā Krievijai, ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pagājušajā mēnesī apstiprināja, ka piegādātas tika Fath-360 raķetes.
Fath-360 ir tuva darbības rādiusa ballistiskā raķete ar 150 kilogramu kaujas galviņu un 120 kilometru darbības rādiusu. Ņemot vērā, ka īsākais attālums starp Izraēlu un Irānu ir apmēram 1000 kilometri, Fath-360 nepalīdzētu plaša mēroga karā starp šo valstu bruņotajiem spēkiem.
Ja ASV iesaistītos un Irāna vēlētos uzbrukt ASV militārajiem mērķiem reģionā, arī tad šī raķete būtu nelietderīga. "Irāņiem pašiem tās īsti nav vajadzīgas sadursmēm ar Izraēlu un ASV," Hinzs teica, norādot, ka Irānai ir vairāki citi modeļi, kas īpaši paredzēti šādiem mērķiem.
Pēc 1. oktobra uzbrukuma Teherāna apgalvoja, ka tajā izmantoti četri dažādi ballistisko raķešu veidi: Emad, Ghadr, Kheibar Shekan un Fattah-1, visi ar darbības rādiusu, kas spēj sasniegt Izraēlu.
Iegādājoties Fath-360, Krievija tagad var izmantot savas dārgākās un tālākas darbības raķetes, piemēram, Iskander, ilgstošākiem uzbrukumiem Ukrainas virzienā.
Vadoties pēc tā, kas abu valstu bruņotajiem spēkiem pašlaik nepieciešams no ballistisko raķešu sistēmām, karš Ukrainā un plašāks konflikts Tuvajos Austrumos, visticamāk, neietekmēs Fath-360 piegādes Maskavai. "Tomēr šīs raķetes varētu tikt piegādātas arī šo valstu atbalstītajiem spēkiem," piebilda Hincs.
Saskaņā ar Vilsona centru, Irāna finansē, apbruņo un apmāca militārās grupas vismaz sešās valstīs – Bahreinā, Irākā, Libānā, Palestīnas teritorijās, Sīrijā un Jemenā. Plašāka kara gadījumā Tuvajos Austrumos ir ļoti iespējams, ka Irāna izmantos šos spēkus, un, ņemot vērā, ka daudzas no šīm grupām atrodas daudz tuvāk Izraēlai un ASV bāzēm, Irānai būtu noderīgi tās apgādāt ar tuva darbības rādiusa ballistiskajām raķetēm.
Ir vēl viens faktors, kas varētu ietekmēt piegādes Krievijai. Lai gan Irānai pašai nav liela nepieciešamība pēc Fath-360, ražošanas procesā dažādiem ballistisko raķešu modeļiem vairāki procesi pārklājas.
Hincs raksturo to, ko mēs zinām par Irānas ballistisko raķešu ražošanas procesu, kā "neskaidru", taču viņš uzsver, ka pieaugošā vajadzība pēc tālas darbības rādiusa ieročiem varētu radīt īslaicīgas problēmas tuvas darbības rādiusa modeļu ražošanā.
"Mēs precīzi nezinām, kur (Fath-360) tiek ražotas, bet ir iespējams, ka rūpnīcas, kurās tās tiek ražotas, ražo arī tāla darbības rādiusa raķetes, īpaši cietvielu raķešu dzinējus," viņš norādīja.
"Dažkārt vienas un tās pašas rūpnīcas ražo gan lielus, gan mazus cietās degvielas raķešu dzinējus, tāpēc varētu rasties interešu konflikts. Vēl viens izaicinājums ir nepieciešamība dažādu tipu raķetēs izmantot identisku raķešu degvielu."
Līdz šim nav ziņots neviens Fath-360 izmantošanas gadījums Ukrainā, un pasaule gaida Izraēlas atbildi uz Irānas 1. oktobra uzbrukumu. Vidējā un ilgtermiņa attīstība abos konfliktos ir grūti prognozējama.
"Tuvajos Austrumos situācija, visticamāk, vēl neietekmēs Irānas ballistisko raķešu piegādes Krievijai, īpaši, ja līgums jau ir noslēgts," Hincs noslēdz, piebilstot: "Taču Irāna varētu uzskatīt, ka tās atbalstīto militāro grupējumu apgādei ir prioritāte pēc pēdējo nedēļu notikumiem."
