Kurskas reģionā norisinās vienas no intensīvākajām cīņām kopš kara sākuma. Ukrainas armija, pēc vērienīgas uzbrukuma operācijas, pirmo reizi veiktajā sauszemes iebrukumā Krievijā kopš Otrā pasaules kara, cenšas noturēt ieņemto teritoriju. Šīs cīņas tiek salīdzinātas ar Bahmutu un Avdijivku, kur šie vietvārdi kļuvuši par simbolu abu pušu smagajiem zaudējumiem. Laikraksts “The New York Times” savā jaunākajā reportāžā vēsta, kāda ir Ziemeļkorejas karavīru iesaistes nozīme kara gaitā un cik ļoti jaunākās dronu tehnoloģijas ietekmējušas kaujas lauku.
Cīņas Kurskas reģionā ir ieguvušas jaunu stratēģisku nozīmi. Šīs teritorijas kontrole var izšķirt būtiskus jautājumus iespējamās pamiera sarunās. Ukraina plāno izmantot ieņemto Krievijas teritoriju kā spēcīgu rīku sarunu procesā, savukārt Krievija cenšas atgūt zaudētās pozīcijas, pastiprinot spiedienu un iesaistot Ziemeļkorejas militāro atbalstu.
"Krievijas spēki koncentrē visus resursus, lai atgūtu šo teritoriju par jebkuru cenu, kamēr mēs darām visu iespējamo, lai to noturētu," skaidro seržants Oleksandrs, 46 gadus vecs Ukrainas kājnieku vienības komandieris.
Krievijas uzbrukumu taktika ietver vairāk nekā 12 000 Ziemeļkorejas karavīru iesaisti, kas palīdzējusi atgūt apmēram pusi no vasarā zaudētās teritorijas. Šo spēku spiediens Ukrainas frontēs ir izraisījis nepieredzētu cīņu intensitāti.
Ukrainas armija aktīvi cenšas nostiprināt pozīcijas Sudžas pilsētas tuvumā, kas atrodas aptuveni 10 kilometru attālumā no robežas. Šī vieta kļuvusi par Ukrainas spēcīgāko atbalsta punktu, no kura augustā tika ieņemti aptuveni 500 kvadrātkilometri.
Cīņās plaši tiek izmantoti droni, kas būtiski mainījuši kaujas laukus. Ukrainas spēki ir uzlabojuši elektroniskās karadarbības spējas, lai mazinātu Krievijas dronu efektivitāti. Taču Krievija tagad izmanto dronus, kas vadāmi ar īpaši plāniem optiskajiem kabeļiem un var lidot vairāk nekā 15 kilometrus.
Ukrainas karavīri atzīst, ka viens no efektīvākajiem līdzekļiem pret šādiem droniem bieži vien ir tradicionāli šaujamieroči.
Politiskā situācija šobrīd ir neskaidra, jo jau nākamnedēļ gaidāmas izmaiņas Baltajā namā. Iespējamais jaunais prezidents Donalds Tramps izteicis vēlmi ātri izbeigt konfliktu, taču nav precizējis, kā tas tiks panākts. Šī nenoteiktība rada papildu spiedienu Ukrainas vadībai un tās sabiedrotajiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka ofensīva Kurskā simbolizē valsts spēju uzņemties iniciatīvu. "Tas ir viens no mūsu lielākajiem panākumiem kopš kara sākuma," viņš uzsvēra savas vizītes laikā Vācijā, kur tikās sabiedrotajiem.
Taču cīņu intensitāte ir ietekmējusi karavīru fizisko un psiholoģisko stāvokli. Daudzi atzīst, ka nepārtrauktie uzbrukumi un milzīgie zaudējumi padara morāles uzturēšanu sarežģītu, taču lielākā daļa saprot, ka cīņa ir nepieciešama, lai nodrošinātu Ukrainas neatkarību.
Seržants Oleksandrs salīdzināja Kurskas reģiona situāciju ar iepriekšējo kauju pieredzi Bahmutā. "Pēc divu stundu intensīvas uguns mēs bieži zaudējam cilvēkus psiholoģiski. Viņi vairs nespēj turpināt kaujas," viņš skaidro.
Ziemeļkorejas karavīru disciplinētā un bezbailīgā rīcība rada bažas arī Eiropas sabiedrotajiem. Ukrainas amatpersonas nesen paziņoja, ka pirmo reizi sagūstīti divi Ziemeļkorejas karavīri, kas tikai pastiprina vajadzību analizēt šo konfliktu globālā mērogā.
"Apstāties nozīmētu nāvi," skaidroja seržants Oleksandrs, uzsverot, ka jebkura atkāpšanās būtu liktenīga Ukrainai un tās nākotnei.
